Es jau vairākus gadus draudzenes nedalu kategorijās "labākā" vai "nelabākā". Katra ir tuva un brīnišķīga citādāk. :) Un man vispār vārda "draudzene"definīcijas robežas ir stipri izplūdušas pēdējā laikā.
Ar vienu, mazo pidrilku silti brūnām acīm, tarkšķam muļķības, kratam sirdis, kopā raudam, dzeram vīniņus, aizejam paballēties un smejamies, smejamies, smejamies.
Ar otru dalos savos grāmatu atklājumos, atstāju pastkastē cepumu sainīti, papļāpāju par lietām vairāk virspusēji (mazs skorpionēns, kurš tikai dažkārt atklāj savu ievaiojamo sirdi) kopējā lenčā.
Un tad vēl ir trešā, kuru arī gribu saukt par draudzeni, kaut gan laikam nemaz nedrīkst - burvīga jaunkundze, kuru iepazinu te, Cosmo, ar kuru notiek ļoti forša elektroniska mijiedarbība un par kuras uzrašanos savā dzīvē ļoti priecājos.
Ir vēl viena forša Cosmo meitene, ar kuru apmaināmies meiliem - sirsnīga, mīļa un ļoti pozitīva.
Un tad ir mana vidusskolas laiku mīļā, kuru neesmu redzējusi veselu mūžību, sazināmies ļoti reti, bet tajos brīžos, kad saņemu no viņas sms, ir tik silti apzināties, ka viņa man ir. :)
Viņas visas kaut kādā veidā manā dzīvē ir svarīgas. Jā, draudzība man ir svarīga.