Cik raudulīgas jūs katra esat?
Liekas,ka pēdējā laikā es par daudz ko varētu raudāt. Kaut vai filmā redzēto, JTF izbalsoto dalībnieku.Rīt māsa brauc uz ārzemēm,pat pa telefonu runājot man nāk raudiens,ka nevaru noturēties.Kad redzu,ka cits raud,arī varu sākt raudāt.Agrāk NEKAD tā nebija,whats happen???
nu pirms mēnešreizēm palieku emocionāla un 100punkt raudāšu par katru sūdu :D bet vispārīgi...laikam mazliet raudulīga esmu, ir viegli man saraudināt šad tad...
Raudu tik bieži, ka vairs pat neuzskatu, ka raudu tad, kad esmu patiešām skumja. Drīzāk tad, kad esmu reāli skumja, ir vienīgie brīži, kad neraudu :D
Grāmatā par medicīnu lasīju, ka zinātnieki ir izskaidrojuši, ka sievietes raud biežāk, ja ir augstāks iekšējais (kaut kāds tur) spiediens. Acīmredzot, šis mistiskais spiediens man vienkārši ir ļoti augsts.
Bija ļoti sarežģīti šo garo raudāšanas epopeju izskaidrot savam vīrietim. :D
Raudu, ja ir savārīti sūdi vai dažreiz par kādu aizkustinošu dzīvesstāstu vai par dzīvniekiem. Mēnesī varbūt sanāk kāds bimbiens, bet laikam jau pat retāk.
Biju raudulīga, bet tas stresa dēļ, tagad īsti neesmu raudājusi, bet pati arī spēju sadomāties kaut ko un sākt raudāt, piemēram, par skolas atstumto meitenei, vienā ballē žēl palika viņu, stāvēja viena pati zāles vidū kamēr visi dejoja.
Neesmu raudulīga. Esmu vienreiz darba vietā raudājusi, jo vadība stipri pāršāva par strīpu un dabūju iekšā un pa retam kad ir tiešām kas nopietns. Esmu uzaudzējusi biezu ādu.
Nu man tā raudāšana nav tāda publiska..
Tie video, filmas, grāmata- tad esmu viena pati.
Bet, ja raudu par tiešām sāpīgām, emocionālām tēmām, brīžiem dzīvē - tad ļauju asarām vaļu arī vīra, ģimenes klātbūtnē. Kur tad vēl atļauties būt vājai, ja ne pie savējo stirpā pleca.
Tāda publiska raudāšana mani mulsina.. reiz aizgāju pie kolēģes, viņa kaut ko sāka stāstīt un sāka raudāt.. Nu man ar viņu ir ļoti neitrālas attiecības un es tiešām nesapratu ko man darīt!
Esmu ļoooti raudulīga. Un mani tā pārsteidza tas, šeit nesen bija diskusija par to, vai raudat sava puiša klātbūtnē, un tik daudzas teica, ka nē. Man šķiet, ka visi mani puiši ir redzējuši mani raudam, pat tikai pēc nedēļas kopā būšanas. Protams, nepārspīlējot, bet skatoties filmas utt. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc tagad esmu vientuļa :D
liekas,ka Sidze ir uzrakstījusi arī par mani :D šī filma patiešām ir ļoti emocionāla. nevienā filmā neesmu tā raudājusi..
es raudu katru reizi,kad uz mani kāds paceļ balsi.
Jā, neko labu neliecina. Raudulība = Emocionāla nestabilitāte - tas ir kliedzošs apzīmējums, kas izsaka to, kādēļ neko labu neliecina.
Nezinu, es vienkārši pat necenšos paturēt asaras sevī. Protams, ja vien neesmu darbā vai tamlīdzīgā situācijā. Bet vispār, man nav kauna ne no viena tajā ziņā, liekas pat patīkami tā pamatīgi izraudāties, ja jau gribās un ir atbilstoša situācija.
laSonadora, publiskās vietās raudāt vai vīrietim uz pleca - nav laba doma. Darbā aiz muguras par Tevi parunās ne visai glaimojošas lietas, bet vīrietis paņems pēdu prom ko kājas nes.
es arī esmu diezgan raudulīga, spēju raudāt par katru sīkumi...bet ne speciāli. esmu asaras rijusi arī tad,kad instruktore mani vnk sarāj par stulbām kļūdām, liekot tiesības.
Nezinu,kas ar mani, bet tāda esmu :(
Nu žēl, ka Tev ir šāda pieredze vai uzskats saistībā ar vīriešiem...
Bet nu nevajag tagad sludināt cik slikti ir raudāt vīrieša klātbūtnē un, ja sieviete ir slaucījusi asaras značit pametīs!
1832
