Vīrietis, bērns, greizsirdība

Nu, nekrenķē, viņš taču jau ir palicis - pie tevis. Tātad izvēlējās, tātad īpaša esi. :)

Ja Tu neesi iepazinusies ar viņu, tad iepazīsties. Tikai lai Tavs draugs pabrīdina, ka būsiet Jūs abi. Aizved viņai kūku vai ko tādu, lai viņai rodas labs iespaids par Tevi, ka esi draudzīga u.t.t. Tev nav viņai jāpielien, bet radi iespaidu, ka esi normāla un viņai nebūs nākamreiz jābaidās, ka brauksi, gribēsi atņemt bērnu u.t.t. Ar draugs, kad redzēs, ka Tu labi satiec ar bijuši un bērnu, novērtēs Tevi (cik Tu forša) un viņam nebūs bez maz vai uz pusēm jāraujas. :) Tās Tev varbūt ir bailes par to, kā būs, bet kad viss notiks, varbūt nomierināsies :) Katrā ziņā, uztver viņu ne kā bijušo, bet piem., kā māsīcu, kura vienmēr būs blakus, bet kuru Tavs draugs neredz kā sievieti..

:)

Inese +

biju kopā ar vīrieti kuram bija divi bērni no iepriekšējām laulībām. Ilgi kopā nenoturējāmies ( nebija īstais ), bet ar bērniem man vēljoprojām ir labas attiecības kaut gan pagājuši septiņi gadi.
Draudzene ir kopā ar vīrieti ( nedzīvo, bet nodrošina ) kuram ir četri bērni no ieriekšējās laulības + viens ar draudzeni.
Draugi kuriem katram ir pa vienam bērnam no iepriekšējām laulībām ( kopīgu bērnu nav ), dzīvo laimīgi jau vairākus gadus

dzīve iegrozās tā kā viņa igrozās!

un vispār.
ne jau tu viena jutīsies neērti iepazīstoties, paskaties kā Miranda seriālā " seks un lielpilsēta " slēpās pagultē, lai tikai nevajadzētu iepazīeties ar bijušā drauga jauno draudzeni :D

Jā, saprotu... tad jau redzēs, kā būs nākotnē. Mūsu starpā viss ir kārtībā un iespējams, ka es cepos veltīgi. Es ceru, ka tā.

Nu bijušās tomēr lielā vairumā gadījumu ir tāds stulbs apstāklis attiecībās, vairāk vai mazāk - tas jau atkarīgs no komunikācijas biežuma. Tev laikam vairāk.
Bet piekritīšu, ka neko darīt tu nevari - pieņem, ka notiek tā, kā jānotiek. Cilvēki iepazīstas, ir kopā, šķiras. Un ne jau visi pasaules vīrieši aiziet pie bijušajām, tāpat kā ne vienmēr tie, kas viens otru tur ciešā saitītē, nekrāpj un nešķiras. Tikmēr, kamēr tev ir labi ar vīrieti, kamēr viņš tev neliek manīt (ar savu attieksmi, nevis scenārijos tavā galvā :D), ka kaut kas nav kārtībā, nebojā sev nervus un tā vietā izplāno kādās brīvdienās jums abiem puiku paņemt aizvest uz kino uz kādu foršu multeni.

Aizmirsu, ka gribēju tikai piebilst par šo -

Katrā ziņā, uztver viņu ne kā bijušo, bet piem., kā māsīcu, kura vienmēr būs blakus, bet kuru Tavs draugs neredz kā sievieti..

Tā nu gan nevajag sev melot. Ir labi būt mierīgai un nepārspīlēt, bet ar tādām klapēm uz acīm arī var būt vēlāk traumatiski dzīvot. Ja vien sieviete tiešām nav māsīca, māsa vai radiniece, kur nu vēl - ja ir bijušas attiecības, mīlestība un kopīgi radīts bērns - vīrieši sievietes redz kā sievietes. Nu tā ir fizioloģija.

labāk mēģini iedraudzēties ar bērnu un viņā nesaredzēt tikai to otru sievieti. protams, ka tu 'jutīsies greizsirdīga, ja tu šajās attiecībās, kas bērnam ar tēvu vsp neiesaistīsies. maliņā visu mūžu nestāvēsi. kāpēc jūs trijatā nevarētu kkur aizbraukt? bērna māte neļauj?
bērnam arī ir jāpierod pie tevis un jāzina, kas tu esi. 'pirmkārt, jau arī tādēļ, ka gadījumā, ja ar viņa mammu kkas notiek, viņam tu nebūtu pavisam svešs cilvēks.

kāpēc raut bērnu ārā no mājas? ja viņa mamma nav pret to, tas viss ir ok. tas ir tieši labāk, jo viņa var izdarīt savas lietas vai kaut vai vnk atpūsties. kāpēc jūs bērnu kādreiz nevarat paņemt pie sevis brīvdienās? tas nav nekas slikts. it sevišķi, ja bērna mamma to saprot. viņa kaut vai pa brīvdienām var mierīgi aiziet kaut patusēt un kaut vienu dienu padomāt tikai par sevi. tad arī jums attiecības jau veidotos pavisam citā kvalitātē.

Man bija šāda situācija. Viņam bija divi berni no iepriekšējām attiecībām. Es biju ļoti greizsirdīga, uz viņa bijušo jo viņš ļoti mīlēja savus bērnus, kurus ļoti bieži apciemoja-tātad tikās ar bijušo sievu.

Teikšu tā, bērni viņa bija mani iemīlējuši kā savu mammu. Jo ļoti bieži pavadīju laiku ar viņiem, viņi bez manis negribēja nekur braukt. Biju es es es...

Tā jau jauki izklausās, bet bijušais pārspīlēja bērnu audzināšanu. Tad to nepareizi darīju, tad šito. Nevaru to tā precizēt, bet viņš gribēja bērnus savā aizgādībā, lai māte var tikai apciemot. Zinat, viņš jau mani sāka audzināt par bērnu audzināšanu... protams, man nebija pieredzes, bet tas bija par traku... es no viņa vienkārši aizbēgu, jo negribēju būt kā kalponīte...smagi. Bērnus mīlēju, bet sapratu, kā esmu par jaunu tam visam. Paldies Dievam aizbēgu.

Īsti jau neatbilst Tavai situācijai, bet atceroties to visu slikti paliek.

Tagad viņš ir itkā kopā ar savu bijušo sievu, vienkārši viņš nevar atkratīties no viņas. :D Nu bērniem labi, pats arī var viņu izkalpināt. :D

Paldies par komentāriem un padomiem! :) Sajutos mierīgāka un centīšos to pieņemt citādāk, un nefantazēt, kā varētu iznākt.

Helele*, centies būt stiprāka par savām emocijām.. Šobrīd svarīgs ir labs kontakts ar bērnu.. tas nav viegli, jo viņi mēdz būt greizsirdīgi :)
Ar bijušo varbūt uzreiz nevajag skriet draudzēties, domāju.. jūs abas tam vēl neesat morāli gatavas. Ar laiku..kad Tu jutīsies drošāka un stabilāka esošajās attiecībās un varbūt viņai izveidosies jauna ģimene (varbūt ātrāk), tad tas būs ļoti pozitīvi :) Domāju, ka uz izmisuma būvēta draudzība varētu tikai radīt lielāku diskomfortu :)

man tadas pieredzes nav un tiesam ceru, ka nebus.
bet sada situacija vienigais risinajums, manuprat, ir stradat ar sevi, jo berna mate bus si viriesa dzive vienmer, jo viniem ir kopigs berns.

ja godīgi, es ar ceru, ka tas tētis saies kopā ar mammu un būs pilnvērtīga ģimene. žēl, ka tik daudz šķirtu pāru.

+ ja godigi-gluzi manas domas:D

Gandriz vai par mani, jo manam draugam ir dels no bijusas sievas un viniem pa retam sanak papusdienot kopa, dela pasakumi skola utt, attiecibas viniem draudzigas.

ja godīgi, es ar ceru, ka tas tētis saies kopā ar mammu un būs pilnvērtīga ģimene. žēl, ka tik daudz šķirtu pāru.

un pēc tam bērnam piedzīvot vvienu šķiršanos? kas ir labāk? ja vecāki ir mīloši katrs ar savām otrām pusītēm vai nepārtraukti iet kopā un šķirās, radot bērnam vsp neizpratni par to, kas ir ģimene un kā to veidot.

Tās, ka te runā par viņu kopā saiešanu, varu paskaidrot šo gadījumu - kopā esot, viņi nemitīgi strīdējās, kašķējās, nedzīvoja saticīgi. Tagad, protams, neesot kopā, nekas tāds nenotiek.