man visi koju stāsti ir pozitīvi, sākot ar istabas un dzīvokļiša biedriem, beidzot ar nemitīgo tusēšanu, kopīgo pamācīšanos, dejošanu, dziedāšanu, filmu skatīšanos, daudzām iepazīšanām, braukšanu uz istabiņas durvīm pa trepēm, policijas ierašanos ballītē utt.
mazliet sāka jau piebesīt pēdējā gadā, kad jau tas bija drusku par daudz, kā arī daudzi biedri bija nomainījušies un istabas biedrenei nāca ciemos viņas čalis, kas nepavisam nesmaržoja labi :D