Sīrija

 
10 gadi
Reitings 4946
Reģ: 20.08.2010
Meitenes, kur jūs lasāt ziņas par to, kas notiek Sīrijā? Un vispār varētu sākt diskusiju par un ap to. Pēdējā laikā visās pasēdēšanās, satikšanās, ar dzīvokļbiedriem, visur visur galvenās sarunas riņķo ap to.
02.09.2013 21:25 |
 
10 gadi
Reitings 2594
Reģ: 08.03.2013
Mani arī uztrauc mazliet tas viss. Kāpēc ASV nevar bez kara atrisināt šo problēmu? Un es nesaprotu kāds labums ir ASV, ja uzbruks Sīrijai? Un, kāpēc ANO neko nedara lietas labā, lai iegūtu to "saucamos pierādījumus", ka Sirijas galva izmantoja pret savas valsts iedzīvotājiem ķīmiskos ieročus, un apdraudot vēl sevi. Nu mana mazā galviņa to nesaprot.
03.09.2013 09:37 |
 
Reitings 437
Reģ: 01.09.2013
Kāpēc ASV nevar bez kara atrisināt šo problēmu? Un es nesaprotu kāds labums ir ASV, ja uzbruks Sīrijai

Pasaules "konfliktu" vēstures interesentiem, sen nav jaunatklājums, ka ASV vienmēr ir iesākusi konfliktus ar "nevainīgām" provokācijām. "Bāž degunu visur", pēc tam, kad konflikts pāraudzis pasaules mēroga konfliktā, vienmēr paliek malā.
Ja runa iet par Sīriju, tad iemesls ir pavisam vienkāršs - Nafta. Līdz ar to Vara, bet par izlietajām asinīm, ASV ir dziļi vienalga.
Un, kāpēc ANO neko nedara lietas labā, lai iegūtu to "saucamos pierādījumus", ka Sirijas galva izmantoja pret savas valsts iedzīvotājiem ķīmiskos ieročus, un apdraudot vēl sevi.

ANO inspektori atgriezīsies Sīrijā, lai pabeigtu iespējamo ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumu izmeklēšanu, respektīvi vēl notiek izmeklēšana.
03.09.2013 10:14 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Es arī esmu satrauka, tāda sajūta, ka mūsu utopiskā dzīve ir uz beigu starta. Baisi.
+
03.09.2013 10:16 |
 
Reitings 437
Reģ: 01.09.2013
Vienu es nesaprotu, paskaidrojiet man muļķītei- kāda ir NATO loma šajā visā? Vai tad nepastāv visādas obligācija

Ir sava veida aliances, gluži kā otrā pasaules kara laikā bija - Antante un Trejsavienība, tā ir arī tagad. Valstīm ir savi sabiedrotie.
NATO ir militāra savienība jeb alianse, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis, to izveidoja Amerika. Līdz ar to, ir "pakts", ka Nato savienības valstu pienākums, iesaistīties konfliktā, ja tiek uzbrukts kādai no aliances valstīm.
Krievijai ir cita aliance, tā ir sabiedrotā Sīrijai, Ķīna u.t.t.
Tālāk jau pavisam vienkārši. Ja Amerika uzbrūk Sīrijai, Krievija un tās sabiedrotie, automātiski iesaistās karā pret ASV, jo tai ir "pakts" ar Sīriju. Tālāk, neizbēgami jāseko NATO, kurai jāaatbalsta Amerika. Lieki piebilsts, ka tas ir jau trešais pasaules karš.
Uz doto brīdi, situācija ir tāda, ka NATO neatbalsta ASV, jo ANO nav apstiprinājusi faktu, ka būtu pārkāpts Starptautiskais likums, respektīvi - ķīmisko ieroču pielietošana pret civiliedzīvotājiem. Tādā gadījumā, Amerika ir agresors. Ļoti žēl, ka Amerika ignorē ANO, neņem vērā citu valstu nosodījumu, tā paliek pie sava, kā vienmēr.
03.09.2013 10:26 |
 
Reitings 437
Reģ: 01.09.2013
Un tēmas sakarā. Kādas ir jūsu likmes, kā ASV rīkosies?

Morgan, Es tomēr, sliecos ticēt, ka Arī Obama ar valstsvīriem ir tikai marionetes, kādas "treknākas zivs" rokās, kurš dod rīkojumus no aizkulisēm.
03.09.2013 10:29 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Ja runa iet par Sīriju, tad iemesls ir pavisam vienkāršs - Nafta. Līdz ar to Vara, bet par izlietajām asinīm, ASV ir dziļi vienalga.
+

Plusas vēl jautilizsē saražotie ieroči. Lai varetu ražpt aikal, un atkal . Nauda un vara mīļās.
03.09.2013 10:31 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
1995. — NATO sāka serbu artilērijas pozīciju bombardēšanu Bosnijā, kas turpinājās līdz oktobrim; pa to laiku bosniešu armija sāka uzbrukumu pret serbu armiju Sarajevas apkaimē, Bosnijas centrālajā daļā un Krajinā.

1995.29.08.-21.09. ASV spēku uzbrukums pašpasludinātajai Bosnijas Serbu republikai.jau toreiz žurnālistyi rakstija aka amerikāņi utilizē vecos ieročus.
03.09.2013 10:36 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Piemers lai saprastu Ameriku

http://lv.wikipedia.org/wiki/ASV_milit%C4%81r%C4%81s_akcijas

ASV militārās akcijas, likšu tikai 20-21 gs/

1902.17.04.-19.04. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, Boca del Toro operācija.
1902.18.09.-22.09. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, Panamas operācija.
1903.21.11.-1904.18.01. ASV spēku iebrukums Abesīnijā, Džibuti operācija.
1903.08.09.-17.10. ASV spēku operācija Turcijā (Beirut Expedition).
1903.21,03.-16.04. ASV spēku iebrukums Hondurasā, Truksiljo (Truxillo) operācija.
1903.04.11.-1904.26.02. ASV izprovocē sacelšanos Kolumbijā, iebrūk tur un izveido Panamas valsti, kura iznomā ASV zemi kanāla rakšanai no Klusā uz Atlantijas okeānu.
1907.28.04.-08.06. ASV spēku iebrukums Hondurasā (Laguna Expedition).
1909.-1933. ASV spēku pastāvīga klātbūtne Nikaragvā.
1909.20.12.-1910.15.03. ASV spēku operācija Nikaragvā (Corinto Expedition).
1910.30.05.-04.09. ASV spēku operācija Nikaragvā (Bluefields Expedition).
1910. ASV spēku operācija Libērijā (Liberian-Grebo War).
1912.05.06.-05.08. ASV spēku operācija Kubā, Guantanamo līcis.
1914.26.01.-07.11. ASV spēku operācija Haiti (lai „novērstu Vācijas ietekmi“).
1915. ASV spēki palīdz Libērijai apspiest krū cilšu sacelšanos (Kru-Liberian War)
1916.14.03.-1917.07.02. ASV spēku iebrukums Meksikā.
1916.12.-1924.09. ASV okupē Dominikas republiku (Dominican Republic).
1917.04.03.-23.01. ASV spēku operācija Kubā, Guantanamo.
1917.06.04.-1918.11.18. ASV piesaka karu Vācijai un iesaistās 1. Pasaules karā.
1918.12.11.-1920.01.04. ASV spēki iejaucas pilsoņu karā Krievijā.
1920.31.03.-1922.18.11. ASV spēku iebrukums Krievijas salās (Siberia Expedition).
1920.-1921. ASV armijas akcija Rietumvirdžīnijas štatā, t.s. Rietumvirdžīnijas ogļraktuvju karš (West Virginia Coal Mine Wars)
1921.28.06.-03.07. ASV spēku operācija Turcijā (Ismir Expedition).
1922.08.09.-18.10. ASV spēku operācija Turcijā (Smyrna Expedition).
1924.28.02.-30.04. ASV spēku iebrukums Hondurasā, Tegulkigalpas (Tegulcigalpa) operācija.
1926.07.05.-04.06. ASV spēku operācija Nikaragvā (Bluefields Expedition).
1926.-1927. ASV flote patrulē Ķīnas jūrā (Yangtze Patrol Force), Ķīnas teritoriālajos ūdeņos
1929.04.12.-1931.05.08. ASV spēki okupē Haiti.
1930.-1932. ASV flote apšauda Ķīnas piekrastes pilsētas, iebrauc lielākajās upēs; akcija Šanhajā, evakuējot ASV pilsoņus.
1937.-1939. ASV atbalsta ar bruņojumu un instruktoriem gomiņdana spēkus Ķīnā.
1941.07.12.-1945.14.08. ASV iesaistās 2. Pasaules karā, uzsākot karadarbîbu pret Japānu (vienīgais karš, ko ASV nav uzsākušas pirmās).
1945.-1946. ASV aviācija bombardē Ķīnas piekrastes pilsētas, iejaucoties pilsoņu karā.
1945.-1957. ASV atbalsta ar bruņojumu un instruktoriem gomiņdana spēkus Ķīnā.
1948.26.06.-1949.30.10. operācija “Gaisa tilts”, Rietumberlīne-Rietumvācija.
1950.27.06.-1953.27.07. ASV iejaucas Korejas pilsoņu karā (kā rezultātā tajā iejaucas arī citas lielvalstis). ASV aviācija bombardē Ķīnas piekrastes pilsētas.
1953. ASV specdienesti palīdz īstenot valsts apvērsumu Irānā, gāžot premjerministra Mohammeda Mosadika valdību un palīdzot pie varas nākt šaham Rezam Pehlevi.
1954.11.08.-1955.01.05. ASV flotes operācija “Taivanas šaurums”.
1954. junija ASV finansēta algotņu armija iebrūk Gvatemalā, gāž prezidenta Hakobo Arbensa valdību, jo tā zemes reformas ietvaros bija atļāvusies nacionalizēt valsts lielāko zemes īpašnieku amerikāņu kompāniju “United Fruit Company” un “Chikita banana company” plantācijas. Turpmāk šai valstī valdīja tikai diktatūras.
1955. ASV atbalsta Vjetnamas dienvidu līderi Ngo Din Djemu nodomā lauzt 1. Indoķīnas kara noslēguma vienošanos par vispārējām un brīvām vēlēšanām, pasludinot Dienvidvjetnamas suverenitāti.
1956.26.07.-15.11. ASV spēki piedalās iebrukumā Ēģiptē, t.s. Suecas krīze.
1958.15.06.-20.10. ASV spēku iebrukums Libānā: operācija “Zilais sikspārnis” (operation Blue Bat).
1958.23.08.-1963.01.06. ASV sagrābj Ķīnai piederošās Kuemoi un Madzu salas Taivanas jūras šaurumā.
1958. ASV bāzēs Filipīnās sāk apmācīt un apbruņot disidentus un algotņus, kuriem izdevās izraisīt Indonēzijā īslaicīgu pilsoņu karu (Indonēzija bija atsacījusies ieņemt prosovjetiskas vai proamerikāniskas pozīcijas, pasludinot neitralitāti un sociālismu).
1960.14.06.-1963.01.06. ASV spēku militāra operācija Kongo (New Tape).
1961.19.04.-1962.07.10. ASV spēku operācijas Laosā.
1961.04. ASV specdienesti organizē, apbruņo un vada apvērsuma mēģinājumu Kubā.
1961.-1975. ASV iejaucas pilsoņu karā Vjetnamā - t.s. Vjetnamas karš.
1961.14.08.-1963.10.06. ASV spēki Rietumberlīnē.
1962.24.10.-1963.01.06. — ASV kara flote bloķē Kubu, papildina kara bāzu tīklu visā pasaulē.
1963.15.10.-1964.10. ASV kara aviācijas uzlidojumi Ķīnas kodolobjektiem.
1964.23.11.-27.11. ASV karaspēks iebrūk Kongo, operācija “Sarkanais drakons” (Red Dragon).
1965.28.04.-1966.21.09. ASV spēku (20 000 karavīru) iebrukums Dominikas republikā, sagraujot demokrātiski ievēlētā prezidenta Boša atbalstītājus un palīdzot nostiprināties militārai diktatūrai.
1965. ASV karaspēks iebrūk Peru.
1965.09. Indonēzijā ASV specdienestu un algotņu atbalstīts valsts apvērsums (200-500 000 nogalināto), kura rezultātā pie varas nāca ģenerālis Suharto, kurš kā diktators valdīja līdz 1998. gadam.
1965.28.04.-1966.21.09. ASV spēku militāra operācija Dominikānā (operation Powerpack, Dominican Republic).
1967.-1969. ASV karaspēks iebrūk Gvatemalā.
1967.13.05.-10.06. ASV spēku klātbūtne t.s. Sešu dienu karā Tuvajos Austrumos ( 08.06. Izraēlas spēki kļūdas dēļ nogremdē ASV karakuģi „Liberty“).
1968.23.01.-1969.05.02. ASV spēku operācija “Sarkanā lapsa” (Red Fox) Korejā.
1970. ASV spēku iebrukums Laosā, operācija “Astesvējš”.
1970.21.11. ASV uzbrukums Ziemeļvjetnamai, operācija “Karaliskā kniepadata”.
1970. gada martā ASV specvienības Kambodžā palīdz gāzt prinča Norodoma Sianuka valdību un pie varas nākt ģenerāļa Lona Nola vadītajai huntai, tā aizsākot pilsoņu karu, kurš beidzās ar sarkano khmeru uzvaru un genocīdu.
1971.01.-09. ASV spēku operācija “Sarkanā cepure” Džonstonas salā.
1971. ASV atbalsta autoritāro Pakistānu tās militārajā konfliktā ar demokrātisko Indiju.
1972.27.01.-1973.27.07. ASV spēki uzbrūk Ziemeļvjetnamai.
1973.11.09. ASV specdienestu atbalstīts un koordinēts valsts apvērsums Čīlē, gāžot demokrātiski ievēlētā sociālista Salvadora Aljendes valdību un palīdzot pie varas nākt armijas huntai ar ģenerāli Augusto Pinočetu vadībā.
1973.06.10.-17.11. ASV spēku operācija “Niķeļa zāle” (Nickel Grass) Tuvajos Austrumos, atbalstot Izraēlu tās bruņotajā konfliktā ar Ēģipti un Sīriju.
1974.05.-12. ASV kara flotes operācijas „Nimbus Star / Nimbus Moon“ Ēģiptē, Suecas kanālā.
1975.07.-10. ASV kara aviācijas operācija „Nimbus Stream“ Ēģiptē.
1975.11.04.-13.04. ASV spēku operācija “Ērgļa spārni” (Eagle Pull) Kambodžā.
1975.5.05. ASV spēku operācija “Majačeza” Kambodžā.
1976.18.08.-21.08. ASV spēku operācija Korejā, t.s. “incidents ar koku” (Paul Bunyan / Tree Incident).
1978. 02-03. ASV spēku operācijas Somālijā un Etiopijā, t.s. Ogadenas krīze (Ogaden Crisis).
1978.05.-06. ASV spēku iebrukums Zairā (operation Red Bean).
1979.03.-1989.04. ASV spēki Saūda Arābijā, operācija “Elfs 1”.
1979.26.10.-1980.28.06. ASV spēku operācija Korejā, t.s. Rokparka krīze (ROK Park Succession Crisis).
1980.25.06. ASV spēku operācija “Ērgļa nags” Irānā.
1980. gadā ASV ar ASV specdienestu atbalstu Libērijā tiek īstenots apvērsums ko vadīja Libērijas armijas vecākais seržants Semjuels K. Dou no kranu cilts, bet pēc tam desmit gadus ilgstošais Vašingtonas atbalsts šai diktatūrai.
1980.15.04.-31.10. ASV flotes operācija, sagaidot kubiešu imigrantus.
1980.25.04. ASV spēku militāra operācija Irānā (Operation Eagle Claw / Evening Light).
1980./1981. ASV spēku operācija “Sargkareivis pie strauta” (Creek Sentry) Polijā.
1981.01.01.-1992.01.02. - ASV karaspēka specvienības darbojas Salvadorā, apkarojot kreisos partizānus un atbalstot diktatūras pozīcijas. Nikaragvā, apkarojot kreisās valdības spēkus un atbalstot labējos partizānus.
80.gadi - ASV apbruņo un apmāca islama fundamentālistu kustību Taleban, lai tā cīnītos pret PSRS atbalstīto marionešu valdību.
1981.18.08. ASV spēku uzbrukums Lībijai, operācija “Sidra līcis” (Gulf of Sidra).
1981.06.10. ASV spēku operācija “Spožā zvaigzne” (Bright Star) Ēģiptē.
1982.25.08.-1987.10.12. ASV spēku (US Multinational Force ) operācijas Libānā.
1983.18.03. ASV spēku operācija “Agrais izsaukums” (Early Call) Ēģiptē un Sudānā.
1983.08. ASV spēku operācijas (Chad Crisis) Čadā un Sudānā.
1983.23.10.-21.11. ASV spēku operācija “Niknums” (Operation Urgent Fury) Granādā - gāž tās valdību, nomainot pret sev lojālu marionešu valdību.
1984.07. ASV flotes operācija “Ciešais skatiens” (Intense Look) Suecas kanālā un Sarkanajā jūrā.
1985.07.10.-11.10. ASV flotes operācija (Achill Lauro) Vidusjūrā.
1986.26.01.-29.03. ASV spēku uzbrukums Lībijai, operācija “Iegūt dokumentu” (Operation Attain Document).
1986.12.04.-17.04. ASV spēku uzbrukums Lībijai, operācija “Eldorado kanjons” (El Dorado Canyon).
1986.07.-11. ASV spēku operācija “Nokaitētā plāksne” (Blast Furnace) Bolīvijā.
1986. ASV spēku operācijas Libānā, Beirūtas bombardēšana un apšaude.
1988.17.04.-19.04. ASV spēku operācija “Dievlūdzējs” (Operation Praying Mantis) Persijas līcī.
1989.24.07.-1990.02.08. ASV spēku operācija “Ernesta testaments” (Operation Earnest Will) Persijas līcī.
1989.05.-12. ASV spēku operācija “Nimroda deja” (Operation Nimrod Dancer) Panamā.
1989.20.12.-1990.31.01. ASV spēku iebrukums Panamā, operācija “Taisnā lieta” (Operation Just Cause) - gāž Panamas valdību, nomainot pret sev lojālu marionešu valdību.
1989.11.-12. ASV spēku operācijas (Operations Classic Resolve, JTF-Philippines) Filipīnās.
1990.31.01. ASV spēki tiek izvietoti Panamā pastāvīgi (Operation Promote Liberty).
1990.01.-19991.01. ASV spēku operācija “Asmens” Libērijā.
1990. ASV spēku operācija “Nenovēršamais pērkons” Persijas līcī.
1990.02.08.-1991.17.01. ASV spēku operācija “Tuksneša vairogs” Persijas līcī.
1991.17.01.-28.02. ASV spēku operācija “Pārbaude” Persijas līcī.
1991.24.02.-28.02. ASV spēku (555 000 vīru) operācija “Tuksneša zobens” Persijas līcī.
1991.02.01.-11.01. ASV spēku operācija “Austrumu izeja” Somālijā.
1991. ASV aviācija bombardē Dienvidslāvijas federāciju, atņemot tai suverenitāti pār Serbijas provinci Kosovu.
1991.05.-06. ASV spēku operācija “Jūras enģelis” Bangladešā.
1991.06. ASV spēku operācija “Uguns sardze” Filipīnās.
1991.09. ASV spēku operācija “Uzvarētājs atrasts” Haiti.
1991.24.09.-07.10. ASV spēku operācija “Pacelšanās” Zairā.
1991.-1992. ASV spēku operācija “Miers tuksnesī” Persijas līcī.
1992. ASV jūras spēku operācija “Drošais līcis” Haiti/Guantanamo (Kuba).
1992. ASV spēku operācija “Atvadas no tuksneša” Persijas līcī.
1992.02.05.-05.05. ASV spēku operācija “Sudraba lakta” Sjerraleonē.
1992.05. ASV spēku (4500 karavīri) operācija “Sazvērestība dārzā” Losandželosā, Kalifornijā.
1992.03.08.-09.10. ASV spēku operācija “Palīdzība pārejā” Angolā.
1992.14.08.-1993.10. vairākas ASV spēku (26 000 karavīru) operācijas Somālijā.
1992.22.10.-25.10. ASV spēku operācija Libērijā.
1992.-1998. ASV spēku operācijas Bosnijā-Hercegovinā.
1993.10.02.-1994.06. ASV spēku operācija “Kodolkrīze” Korejā.
1992.26.06.-1993.26.06. ASV spēku raķešu triecieni pa Irāku.
1994.09.04.-15.04. ASV spēku operācija “Gargabalnieks” Ruandā.
1994.19.09.-1995.31.03. — ASV spēku (21 000 karavīri) operācija “Atbalsts” Haiti - gāž tās valdību, nomainot pret sev lojālo diktatoru Žanu Bertrānu Aristīdu.
1994.22.07.-30.09. 1992. ASV spēku (2592 karavīri) operācija “Cerības” Ruandā
1994.06.09.-1995.01.03. ASV spēku (4000 karavīri) operācija “Apvienotais vairogs” Somālijā.
1994.10.11. ASV spēku operācija “Kareivis” Kuveitā.
1995.21.07.-1996.23.03. ASV spēku operācija “Gargabalnieks” Ruandā.
1995.12.-1996.05. ASV spēku operācija “Zorro 2” Meksikā.
1995.29.08.-21.09. ASV spēku uzbrukums pašpasludinātajai Bosnijas Serbu republikai.
1995-1999.30.06. ASV jūras spēku operācija “Trešā krīze” Taivanas jūras šaurumā (Ķīna).
1995.08.-1997.02. ASV spēku operācija “Sargkareivis” Kuveitā.
1995.01.12.-1999.01.10. ASV spēku operācija “Iekšējā akcija” Kuveitā.
1996.03.09.-04.09. ASV spēku operācija “Trieciens tuksnesī” Irākā.
1996.05.-08. ASV spēku operācija “Ātrā atbilde” Centrālāfrikas republikā.
1996.04.-08. ASV spēku operācija “Gaidāmā atbilde” Libērijā.
1996.15.11.-27.12. ASV spēku operācijas “Fēniksa kliedziens” un “Apsardze” Zairā/Ruandā/Ugandā.
1997.14.03.-26.03. ASV spēku operācija “Sudraba sardze” Albānijā.
1997.03.-06. ASV spēku operācija “Apsardzes izvešana” Kongo (bijusī Zaira).
1997.05.-06. ASV spēku operācija “Cēlais obelisks” Sjerraleonē.
1997.07. ASV spēku operācija Kambodžā.
1998.02.-12. ASV spēku operācija “Pērkons tuksnesī” Irākā.
1998.21.01.-25.03. ASV spēku operācija “Pienācīga atbilde” Kenijā.
1998.05.06.-06.06. ASV spēku (130 karavīri) operācija Asmarā, Eritrejā.
1998.10.06.-17.06. ASV spēku (130 karavīri) operācija “Gani” Gvinejā-Bisavā.
1998.20.08. ASV aviācija bombardē Sudānu un Afganistānu — operācija “Neierobežotā palīdzība”.
1998.10.-1999.02. ASV spēku operācija “Fuerte Apoyo” Centrālamerikā.
1998.16.12.-20.12. ASV spēku operācija “Lapsa tuksnesī” Irākā.
1998.12. ASV spēku operācija “Mirdzošā klātbūtne” Izraēlā.
1998.02. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 1” Irākā.
1998.11. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 2” Irākā.
1998.11. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 3” Irākā.
1998. (līdz mūsu dienām) ASV spēku operācija “Zelta fazāns” Hondurasā.
1998.16.10.-1999.24.03. ASV spēku operācija “Ērgļa acs” Kosovā, Serbijā.
1999.08.-09. ASV spēku operācija “Stabilizācija” Timorā.
1999.09.-11. ASV spēku operācija “Fuerte Apoyo” Centrālamerikā.
1999.-2000. ASV spēku operācija “Fundamentālā atbilde” Venecuēlā.
21. gadsimts
2000. (līdz mūsu dienām) ASV spēku operācija “Neo” Sjerraleonē.
2000.02.-04. ASV spēku operācija “Atbilde bez vārdiem” Mozambikā/Dienvidāfrikā.
2001. ASV karaspēks kopā ar sabiedrotajiem iebrūk Afganistānā un gāž tās “Taleban” valdību, nomainot pret sev lojālu valdību.
2003.03. (līdz mūsu dienām) ASV karaspēks iebrūk Irākā, okupē to un
03.09.2013 10:37 |
 
10 gadi
Reitings 2594
Reģ: 08.03.2013
Nu to, ka ASV ir lieli cūkas, saprotu, bet cik sapratu tad ANO neatbalsta ASV, jo viņi uzbruka Irākai ar pamatojumu , ka Irāka arī izmantoja ķīmiskos ieročus, kas pēcāk noskaidrojā, ka tā vis nebija. Tur nevarētu būt, ka tur tos ķīmiskos ieročus paši ASV neiemet un veido karu??
03.09.2013 10:39 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Krievija ir līdzīga Amerikais lielas un ūtas ļoti varenqa. Vislaik kadam uzbruk. Otro pasaules karu krievija saka faktiski 1939 gada uzbrukot Somijai. par to viņus ka valsti agresori izsledza no NATO. To viniem nepatik atcereties. Par parejo nemaz nerunasim.
03.09.2013 10:42 |
 
Reitings 1493
Reģ: 29.01.2009
Man arī sagādā grūtības izburties visās tajās ziņās... bet, cik saprotu līdz šim:
1. Dienu iepriekš ziņās rāda sižetu, ka ASV grasās 3. vai 4. reizi iesniegt valsts iekšējā parāda griestu paaugstināšanu. Respektīvi. Viņiem ar likumu ir noteikts, kādu parādu valsts var aizņemties no nacionālās bankas. Šie griesti vairākkārt jau ir mainīti, šobrīd viņu iekšējais parāds ir padsmitos triljonos dolāru. Un tiek rosināts griestus atkal paaugstināt, citādi valstij vienkārši jāpasludina bankrots.
2. Nākamajā dienā parādās ziņas par to, ka ASV dosies sodīt Sīriju par ANO paktu pārkāpšanu - par ķīmisko ieroču pielietošanu.
3. Karš ir viens no ienesīgākajiem biznesiem, turklāt, ja tiek uzsākt karš, ASV ir pamats nu jau pieprasīt parāda griestu paagustināšanu, jo ASV tērē ļoti lielu procentu no sava valsts budžeta militārajām operācijām un armijai.
4. Tas ir līdzīgi kā genocīds pret tautām un mazattīstīto, bet vērtīgiem resursiem bagāto, valstu okupācija - neredzu neko citādu ASV īstenotajā scenārijā pret Irāku un plānos pret Sīriju.
5. Nešaubos, ka tūlīt uzpeldēs vēl kādi "pierādījumi" vai sirdi plosoši kadri Sīrijas ķīmisko ieroču pielietošanas sakarā, jo Obombam (lieliska iesauka, btw, Morgan :D ) nepieciešams kongresa un arī sabiedrības atbalsts. Derētu viņam atgādināt, ka Krievijā jau 2002. gadā ķīlnieku ieņemšanas laikā izmantoja nervu paralītisko gāzi, kas nogalināja simtiem nevainīgo Nord-ost izrādes laikā - kaut gan saprātīgās devās šī ķīmija nav aizliegta, tomēr šajā situācijā tas kalpoja kā ierocis pašiem pret savējiem civilajiem iedzīvotājiem?...
6. Un... visā visumā, ja vien nenāks klajš starptautisks nosodījums (kā tas bija Krievijas-Gruzijas gadījumā), domāju, iemesli kara darbībai Sīrijā tiks atrasti tik un tā...
03.09.2013 10:43 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/128452/nato-nepiedalisies-uzbrukuma-sirijai

omēr, neskatoties uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, ASV jau paziņojušas, ka gatavas rīkoties vienas pašas. Vašingtona joprojām arī cenšas izveidot "intervences koalīciju".
šis skaneja daudzos ziņu kanalos. ta ka....
03.09.2013 10:47 |
 
Reitings 437
Reģ: 01.09.2013
Kubiete Pietika jau tikai ar adresi.
bet cik sapratu tad ANO neatbalsta ASV, jo viņi uzbruka Irākai ar pamatojumu , ka Irāka arī izmantoja ķīmiskos ieročus, kas pēcāk noskaidrojā, ka tā vis nebija.

ANO nevar ne atbalstīt, ne neatbalstīt, jo tā starptautiska organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir veicināt un sekmēt sadarbību starp valstīm starptautiskajās tiesībās, drošības jautājumos, ekonomiskajā attīstībā, cilvēktiesību, demokrātijas un miera jautājumos. Kā jau minēju, pašlaik notiek izmeklēšana. Ja tiks pierādīta "Starptautisko likumu" pārkāpums, iesaistīties, protams vajadzētu.
Tur nevarētu būt, ka tur tos ķīmiskos ieročus paši ASV neiemet un veido karu??

Domāju, ka tā arī ir. Esmu lasījusi zinātniskos materiālus, kurās tiek minēta versija, par ASV stratēģisko mērķi, kurā ASV ir "it kā upuris", kura aizstāvības vārdā "dod pretuzbrukumu". Piemērs ir 11. septembris. Ir versija, ka tas bija mākslīgi inscinēts, lai būtu iemesls uzsākt karu ar "Musulmaņiem". Šāda veida stratēģija nav nekas jauns, tā tika pielietota arī otrā pasaules kara sākumā.
03.09.2013 10:49 |
 
Reitings 437
Reģ: 01.09.2013
Otro pasaules karu krievija saka faktiski 1939 gada uzbrukot Somijai.

Vispār jau, otro pasaules karu neuzsāka Krievija.
03.09.2013 10:52 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Nu ok. Tasču krievi nesdaka karost 1941 gadā, bet gan 1939 gada uzbrukot Somiem. Un pirms tam ja kada atceras ligums bija ar Hilteru par teritoriju sadali pec kara!
03.09.2013 10:58 |
 
Reitings 437
Reģ: 01.09.2013
Tasču krievi nesdaka karost 1941 gadā, bet gan 1939 gada uzbrukot Somiem. Un pirms tam ja kada atceras ligums bija ar Hilteru par teritoriju sadali pec kara!

Kārš oficiāli atzīts, kad tas ir sācies ir 1939. gada 1. Septembrī ar iebrukumu Polijā ko veica nacistiskā Vācija un pēc kara deklerācijas Vācijai, ko pieteica Francija un lielāko daļu no sadraudzības valstīm un Britu impērija.
Vācijai bija "pakts" ar Krieviju, kurā tika slepus dalīta teritorija Eiropā. Taču šīs abas valstis viena otru "uzmeta", varētu teikt vienlaicīgi un sāka cīniņu savā starpā par teritorijām (Baltijas valstīm), līdz ar to, notikumu gaitā - Krievija pret Vāciju.
03.09.2013 11:02 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
Krievijais karš sākas faktiski 1939 gada kas mira karavīri karā pret Somiju. !!!!!!!!!!!!!!
03.09.2013 11:05 |
 
Reitings 27552
Reģ: 15.06.2012
http://lv.wikipedia.org/wiki/Ziemas_kar%C5%A1

Ziemas karš (somu: talvisota, krievu: Советско-финская война, arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā. PSRS uzbrukums Somijai sākās 30. novembrī, trīs mēnešus pēc Vācijas iebrukuma Polijā, ar ko sākās Otrais Pasaules karš. Tautu Savienība kvalificēja uzbrukumu kā nelikumīgu un 14. decembrī izslēdza PSRS no organizācijas.

1939. gada septembrī pēc Staļina-Hitlera pakta noslēgšanas un ietekmes zonu sadalīšanas 1939. gada 23. augustā PSRS valdība piedāvāja Baltijas valstīm un Somijai noslēgt militārās sadarbības līgumus. Somijas valdība, atšķirībā no trim Baltijas valstu valdībām, atsacījās pieņemt līgumā paredzētos pazemojošos nosacījumus. Pēc neizdevušos sarunu noslēguma PSRS valdība nolēma izvirzīt Somijai teritoriālas pretenzijas un nodibināt Somijas Demokrātisko Republiku (SDR) ar Oto Kūsinena marionešu valdību priekšgalā. Sākotnējais padomju plāns bija, līdzīgi kā Baltijas valstu gadījumā, okupēt visu Somijas teritoriju un pēc Somijas Demokrātiskās Republikas valdības lūguma iekļaut to PSRS sastāvā kopā ar Austrumkarēlijas teritorijām, izveidojot Somijas PSR, kas 1940. gada martā tika nosaukta par Karēļu-somu PSR.
03.09.2013 11:06 |
 
Reitings 437
Reģ: 01.09.2013
Kubiete Es tev iesaku, neaprobežoties ar "vēsture vidusskolai" un wikipēdijas teoriju.
03.09.2013 11:09 |
 
Reitings 6037
Reģ: 30.10.2010
Briesmīgi. Es noteikti esmu pret šo karu, lai gan zinu, ka tūlīt starptautisko attiecību kursā droši vien tiks mēģināts atrast attaisnojumus ASV, kā jau citos gadījumos. Es personīgi neredzu iemeslu, kādēļ būtu jāmēģina uzspiest demokrātija šīm valstīm (vispārīgi runājot), tā nav viņu vēsturiskā patiesība. Pie tās ir jānonāk dabiskā ceļā, nevis ar ieročiem un spēku. Man patīk tas princips, ka demokrātiskas valstis savā starpā nekaro. Jau pirms pāris gadiem iedomājos, ka būtu jauks paradokss, ja kāda no šīm islama valstīm pēkšņi kļūtu par demokrātiju, nemainot savus paradumus, tradīcijas - piemēram, turpinot būt agresīvām.. Vai, teiksim, pie varas tīri demokrātiskā ceļā nokļūtu kāds teroristu grupējums! Kas tad būtu? Nāktos ASV pārkāpt saviem "principiem" un pēc būtības karot ar demokrātiskā ceļā pie varas nonākušu spēku.
03.09.2013 11:10 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits