Koju dzive.

Pirmajās nedēļās tā arī būs,kamēr apradīsi ar jauno vidi :) Pēc tam jau pāries.

Bet ko tad tu gaidīji ieraudzīt istabiņā, ja tev bija tāds šoks? Es, kad ierados kojās, istabiņā visas gultas krustu šķērsu bija izstumdītas, un visu gultu matrači kaut kur vienā kaudzē mētājās. Nē, man nebija šoks. Visu sastumdīju, sakārtoju. Kad ieradās pārējās meitenes, saorganizējām sev ledusskapi, vēl vienu galdu...
Īsi sakot, saproti taču, ka esi kojās un negaidi nezin kādas ekstras. Pati padarbojies, lai istabiņa kļūs mājīgāka un viss būs ok. :)

Ja finanses ļauj noīrē netālu no skolas kādu istabiņu vai atrodi ar ko kopā izīrēt piemēram 2 istabu dzīvokli-viena istaba tev, otra viņai, maksājumi uz pusēm :) Daudzi tā dara, kuri nevēlas kojās, vai arī ja ir iespēja, sagādā sev kādu mēbeli, pataisi to istabiņu mājīgāku ar spilveniem, paklājiem, nu kā vien vari iedomāties :)

Ierodoties savā koju istabiņā, priecājos ka bija labāk nekā gadīju, bet protams,nebija veikts remonts kopš koju celšanas, un tie ir kādi 40 gadi vismaz,tātad varat iedomāties kā tur izskatās.
Es domāju,ka būs ļoti briesmīgi- ka plika spuldze karāsies grieztos, ka tapetes nolipušas utt.,tpc arī pricājos par to kas ir.

Tada doma ir, salikt jaunus aizkarus, galdinu, ja pietiks vietas, jo istabina ir mazina.
Paldies, iedrosinajat, jo ir gruti atslegties no komforta, un iebruzinaties studentu dzive.
Bet saku apsvert, kad nokritisies centas, noiret ar kadiem dzivokli, ap novembri. Kojas, kaut ka no bernibas , kops bija nometnes ar dienestu viesnicam , iedragajusas manas atminas par tam. Tapec ir gruti taa , uztvert, parvaret, jo toreiz man galigi nepaveicas nedz ar istabas biedrenem nedz ar istabinu un u.c

Tev ir jāsagaida pārējās meitenes, istabasbiedrenes, ar viņām jāiepazīstās, jāveido patīkama atmosfēra istabiņā. Tad Tev tas istabiņas nesmukums vairs nešķitīs tik briesmīgs, ja Tev būs patīkami atrasties tur cilvēku ziņā utt. Bet jā, kā jau meitenes teica, mēģini pataisīt mājīgāku paskatu. Zinu, ka ir meitenes, kas pie sienām savas fotogrāfijas ar ģimeni, draugiem liek. Aizkari, paklāji un būs labi.

Bet saku apsvert, kad nokritisies centas, noiret ar kadiem dzivokli, ap novembri.

Man ir gluži tāds pats plāns. Pagaidām dzīvoju kojās tikai tāpēc, ka dzīvokļu saimnieki ir galīgi saspieduši galvas šogad - tādas cenas vispār nekad neesmu redzējusi ne istabiņām, ne dzīvokļiem.. + ja vasaru nepavadi Rīgā, tad to reto piedāvājumu pa normālu cenu dabūt ir praktiski neiespējami.
Mana istabiņa ir labāka nekā biju gaidījusi. Protams, nekāda viesnīca te nav - remonts nav veikts ap 40g utt, bet dzīvot var

Nedomāju, ka ņemt dzīvokli uz rudeni, būtu prāta darbs. Sākas apkures sezona. Bet, ja pats students strādā, un var atļauties, kāpēc gan ne.

Sonata13, cik tad lielas ir tās milzu cenas?

mīļās meitenes, varu Jūs sarūgtināt, nemaz tiem dzīvokļiem tās cenas tik ļoti nekrīt un lētāk pa 150+ komunālie diez vai dabūsiet. Nu ja senči to var apmaksāt vai ar papildu darbu kaut kā savilkt galus, tad jau labi, bet arī diez vai tas dzīvoklis būs ar eiro remontu!

cik tad lielas ir tās milzu cenas?

laikam viena izīrētāja pamodās :D Ja nopietni, tad nu nevar tā pateikt konkrētu summu, kas ir daudz! Tur jau jāskatās arī viss pārējais kopumā - kādā stāvoklī, kurā vietā, ja īrē istabu tad ar ko jāsadzīvo, kādas extras utt. Par tām milzu cenām es vairāk domāju salīdzinot to, ko par kādu konkrētu summu varēja dabūt gadus 3 atpakaļ un ko tagad. Tagad par līdzīga veida piedāvājumu prasa pat 20-40Ls vairāk (un tā kā pagaidām meklēju lētākos variantus, tad tas ir ievērojami).
Par dzīvokļiem nezinu, tur, protams cenas ir pavisam citādākas nekā istabām.

Vai tad jums tās kojas tik briesmīgas? Atceroties krievu laiku galdus, skapīšus, kuriem durvis krīt laukā un čīkstošās gultas, tādas tās kojas lielākoties ir. Man nelikās baigi briesmīgi, dzīvoju cenai atbilstošos apstākļos, biju siltumā, iespēja nomazgāties, pagatavot ēst, paskatīties tv un būt drošībā. Ir jau meitenes, kuras pašas remontē istabiņas, vismaz tapetes pārlīmē vai sarunā, ka savas mēbeles atvedīs un tā. Bet - cik piedzīvots - es tā nedarītu, jo draudzeni izmeta no tikko remontētās istabiņas, vēl visādas pārvākšanās un pārkārtošanās bijušas, nekādu garantiju, ka tur arī paliksi, kur izremontēsi. Varbūt ar laiku pieradīsi? Un tie ne īpaši spožie apstākļi būs stimuls nesēdēt tik daudz kojās. ;)

Vienmēr ir iespēja izremontēt savu istabiņu (naudu pēc tam "novelk" no mēneša maksas). Pie kam - tas būtu ļoti labs sadraudzēšanās pasākums.

Atceros sevi, pirmajā nedēļā mazliet arī paraudāju, bet ne dēļ pašām kojām, jo istabiņas bija normālā stāvoklī. Un arī normāla istabas biedrene bija, beigās jau iedzīvojos. Savedu un sapirku visādas foršas lietas, lai vismaz mājīgāk.

he, mēs jau paspējām iztabiņu izremontēt, tapetes jaunus, linoleju ieklājām, super :) :) un materiāli viti tika iedoti, tā ka forši :) jo pirmoreiz ienākot istabiņā bija - wtf :D sienās caurumi, gulta ar trīs dēļiem, bet tagad - pavisam cits skats :)

un kā saka Margo - labi var sadraudzēties remonta laikā :)

Rylie - es kojās nodzīvoju 6 gadus! Un? Jāsaka, ka es ne raudāju, ne iekšēji gruvu, jo ar to jau rēķinājos, ka būs tādi apstākļi - gulta slikta, skapji slikti utt. Laikam Tu esi pārāk pieradusi pie labiem dzīves apstākļiem, ja jau tagad ir tāds šoks, nonākot sliktāk mēbelētās telpās. Kā savādāk to izskaidrot? Man nebija tāda sagrāve..., lai arī istabiņā sienas bija nopūstas ar melno grafiti flakoniņu. Es stipri šaubos, vai vēl kādai ir bijis tā kā manā istabiņā. ;)

Un vēl kas... tā kā mūsu jaunatne ir galīgi debīla, es varu brīdināt, ka kojās būs tusiņi līdz pašam rītam. Viņiem būs vienalga, ka kāds vēlēsies gulēt. To es novēroju pēdējā gada laikā. Jo vairāk nāk studenti no 90 gadu paaudzes, jo stulbāki viņi ir. 80 gadu jaunieši - jēdzīgi. ;)

Un tas tevi šokēja? Pagaidi dažas dienas, kad ieraudzīsi kādas citi mēdz atstāt tualetes un cik daudz mēdz būt prusaku, tad tev būs lielākais šoks :D
Nē, labi, es nezinu, kādās kojās tu dzīvo. Varbūt jums nav prusaku un cilvēki ir tīrīgi. Tad, protams, tev tālāk minētais nebūs jāpiedzīvo. Tur, kur es savā laikā dzīvoju - prusaki ziemā noklāja visus virtuves radiatorus(viens pie otra cieši saspiedušies) un izskatījās, ka apkārtējiem cilvēkiem ģimenē nebija mācītas pat parastākās tīrības lietas(piemēram, nolaist ūdeni tualetē vai nelīmēt paketes pie sienām utt). Lūk, tas rada šoku.
Remontēt neko neremontētu - man vismaz nebija nekādas vēlēšanās iegrūst personīgo naudu kojās, kur nav pat garantijas, ka pēc tam varēs tajā istabā dzīvot visu studiju laiku. Man istaba bija ciešama - nebija kā mājas, bet es no kojām arī negaidīju, ka varētu būt kā mājās.

Sonata13, cenas pirms ~3 gadiem bija krīzes cenas, bet tagad tās atgriežas normālajās.

prusaki ziemā noklāja visus virtuves radiatorus(viens pie otra cieši saspiedušies) un izskatījās, ka apkārtējiem cilvēkiem ģimenē nebija mācītas pat parastākās tīrības lietas(piemēram, nolaist ūdeni tualetē vai nelīmēt paketes pie sienām utt).

ej tu nost.. ārprāts..

Man ir ļoooti paveicas ar kojām tad ..

Es varu teikt, ka laiks, ko pavadīju kojā - bija viens no fantastiskākajiem laikiem.. es to nemainītu ne pret ko... mana pirmā istabiņa arī bija ne pārāk forša.... bet nebija arī ne vaines... dzīvot jau varēja.. nāca arī prusaki... bet es jau biju sagatavojusies, ka nekāda paradīze tur nebūs ..

Ko varu Tev ieteikt - pārlīmējat tapetes.. pieliekat normālus aizkatus.. ja var atļauties - kādu laminātu... n būs pa smuko... tā vide kurā Tu dzīvosie (un peiļauju ka vēl ka'das 2 meitenes) Tev pašai ir jārada... Ja gribi dzīvot ar ekstrām - jāiet uz RTU Ķīpsalas kojām - tur par kopdzīvi ar vēl 1 vai 2 cilvēkiem maksāsi 80 Ls - bet par to svaigi izremontētās istabiņās ar dzīvokļa tipa blokiem (3 istabas + vannas istaba + tualete) ... es tur nodzīvoju pirms remonta - man leikas, ka labākās kojas Rīgā :)