Mīti par grūtniecību un vīrieša attieksme pret bērnu?

Jutos un izskatījos lieliski, slimnīcā biju atpūtusies kā kūrortā! ;) Ar laiku mazais sāka sliktāk gulēt, biežāk cēlās, tad arī man tas miegs bija tāds - nekāds. Tētis mazo iemīlēja jau tad, kad viņš vēl bija pupas lielumā, goda vārds - nekad nebiju redzējusi viņu tik starojošu un laimīgu, visu laiku punci mīļoja un runājās ar mazo. Vēlāk jau taustīja un mēģināja uzminēt, kuru ķermeņa daļu mazais izspiedis caur manu vēderu, kad piedzima - bez problēmām un teikšanas pats ņēma uz rokām, mainīja pamperu, es pat tik droša nebiju. :D
Man jau bērniņa klātbūtne likās pati par sevi saprotama, tētim tā grūtāk gāja, ka ir vēl kāds, ar kuru jārēķinās. Nebija baigās problēmas vai kašķi, tikai tāds adaptācijas periods, kamēr viens pie otra pieradām un mazais pie jaunajiem apstākļiem. Kopumā viss tā ļoti pozitīvi, pat prieks atcerēties. :) Tētis bija vairāk kā saprotošs par to, ja nebija laicīgi ēst, pat teica, ka var nopirkt kādu picu vai ko tādu un paēst, lai man nav jāgatavo, arī trauki un viss pārējais varēja pagaidīt, kamēr man bija laiks pieķerties mājas kārtošanai. Tagad jau mazais liels, kopā ar mašīnītēm vizinās, iet uz veikalu utt.

Nesaprotu, cik traumētam jābūt vīrietim, lai viņam tādas lietas liktos pretīgas, lai nesaprastu, ka sievietes ķermenis mainās. It kā paši būtu mēģenē audzēti.

Manuprat, viriesu, kuri izjut kkadu riebumu pret dabiskam lietam ( tas ir kruts barosana, dzemdibas) ir isti memlaki un ar kkadiem tarakaniem/kompleksiem.

Par dzemdībām nepiekritīšu - dzemdības skati ir briesmīgi, daudz asiņu, saišu, placenta, gļotu, tīrā šausmu filma tiem, kuriem slikti no asinīm.
Es nekādā gadījumā neļautu savam vīram uz to skatīties.

Manējais ir teicis, ka negribētu , lai sieva barotu ar krūti,jo tas nosistu visu viņa iekāri un vinš uz mani spētu skatīties tikai kā uz bērna māti nevis sievu.MAN PATĪK ŠITĀS DISKUSIJAS VISU VĒLMI NODZEN BŪT MĀTEI.

Pilnīgs bērnudārzs. Es ar tadu negulētu , kur nu vel par savu vīrieti saukt.

Bet vīrietim taču nav jāstāv un jālūr sievietes kājstarpē dzemdību laikā, vispār - var mājās sēdēt.
Ir daži eksemplāri, kuriem labāk būtu nevairoties un viss. Nav taču spiesta lieta.

Tāds vīrietis ir egoists, jo viņš grib izšķirt šo jautājumu par barošanu, nevis bērna labā, bet gan savu iegribu vadīts. Fuj!

es neuzskatu neko par stulbu - ne viedokli, ka dzemdības ir mokas, ne viedokli, ka dzemdības ir skaistas, ne viedokli, ka mazi zīdainīši ir kaitinoši, ne arī to, ka mazi zīdainīši ir super forši. Manispēc mammas var rūpēties un var nerūpēties par sevi. Kāpēc visiem jābūt vienādiem? Kur teikts, ka kāds konkrēts uzskats ir pareizāks par citu? Viena mamma dzīvos tikai ap savu bērnu, bet citai mammai gribēsies pie reizes arī padomāt par savu izskatu.
Tas pats attiecas uz vīriešiem - ir vīrieši, kas grib piedalīties, ir vīrieši, kuriem tas nepatīk. Neviens no viņiem līdz ar to nav pareizāks vai nepareizāks. Viņi vnk ir atšķirīgi. Savam vīrietim neļaušu piedalīties dzemdībās un man vienalga, kas ko par to domā. Citas var kaut vai kameras sev kājstarpē dzemdību laikā bāzt un pēcāk to visu kopistiski skatīties mājās TV. :)

Hahlushka es jau nerunaju par skatisano, bet par pasu faktu dzemdibas. Cik daudziem viriesiem tas liekas pretigi (pat to neredzot), un pec tam pat nevar ar seksu nodarboties, jo redz dzemdeja. ( Sa;asijos citu sieviesu stastus par saviem viriesiem)

Nu nav jāriskē un nevajag stiep savu vecis uz dzemdibu zali. Nu mazums vins bus no tiem kam bus tas riebums.

Pati neesmu dzemdējusi.Bet ir pazīstams 1vīriets kurš sievai līdzās bija abās dzemdībās un nekad pretīgs viņam nešķita viņš vēlējas būt viņai blakus pat tad!
Mans vīrietis arī ir izteicis velmi būt blakus.

Vīrs pats ir izteicies, ka kādreiz gribētu būt man blakus dzemdībās. Pašai dalītas domas.

Ar jebkādu pieredzi dalīties nevaru, jo neesmu dzemdējusi.

Nu katram savs.Nezinu kāpēc mūsdienās visas grib savus vīrus stiept uz dzemdībzāli.

Par dzemdībām nepiekritīšu - dzemdības skati ir briesmīgi, daudz asiņu, saišu, placenta, gļotu, tīrā šausmu filma tiem, kuriem slikti no asinīm.
Es nekādā gadījumā neļautu savam vīram uz to skatīties.

Kāda, lai vēl pasaka ,ka šitas ir skaisti.

Darba kolēģis uzstāja uz to, ka viņam jābūt klāt dzemdībās. Pēc redzētā viņam vairs "nestāv" uz sievu, jo vienmēr zemapziņā atceras tos skatus. Apmeklēja seksologu, psihologu, bet nekas čalim vairs nelīdz....laulībai beigas!

Man liekas,ka miloši vīrieši mazulīti jau iemīl domās vien,kad redz,ka puncis aug, ka glāsta un paijā vēderu, runājās ar punci....es domāju,ka mans ir no tiem..

Nu katram savs.Nezinu kāpēc mūsdienās visas grib savus vīrus stiept uz dzemdībzāli.

Dzemdībās ir svarīgi, lai vīrs būtu blakus, tad ir tāda drošības sajūta, ka neesi viena, taču pēdējā izstumšanas fāzē, viss notiek tik ātri un "netīri", ka vīrs mierīgi var iziet uz 5minūtēm ārpus zāles. Neko nenokavēs, iesauc iekšā, kad bērniņš jau māmiņai uz vēdera ietīts dvielītī un visas "ņerbas" novāktas.

Darba kolēģis uzstāja uz to, ka viņam jābūt klāt dzemdībās. Pēc redzētā viņam vairs "nestāv" uz sievu, jo vienmēr zemapziņā atceras tos skatus. Apmeklēja seksologu, psihologu, bet nekas čalim vairs nelīdz....laulībai beigas!

Tas ir tieši tas ,ko es domāju.Arī esmu dzirdējusi šos stāstus.Zinu vīrieti, kurš pēc tam aizgāja no ģimenes un arī pēc tam vairs nespēj gulēt ar sievietēm kurām ir bijuši bērni.Izklausās slimi, bet šādi gadījumi nav reti.

Te jau atkal disksuisja aiziet kaut kādās galējībās. Ja vīrietis negrib būt dzemdībās, tad ir memļaks un viņš nemīl ne sievu, ne gaidāmo bērnu.
Kaut kāds idiotisms...visas tik kategoriskas, ka negrib saprast,ka nejau visas sievietes alkst to vīru tur redzēt un ne visi vīrieši grib uz to noskatīties. pretīguma vai citu iemeslu dēļ, bet tā ir katra paša izvēle...
Ar savu esam runājuši par šo tēmu un viņa atbilde ir bijus viena vienīga- ja es gribēšu, viņš tur būs. ja nē, tad nē..tā,kā es negribu, tad jautājums pašreiz ir izsmelts.
Vienīgais cilvēks,ko es zinu,ka gribētu sev līdzi dzemdībās- būtu mana mamma.. Viņa ir mans balsts jebkurā dzīves situācija no dzimšanas.

Pirms trim mēnešiem dzemdēju, lūk, ko varu pateikt- lai tas vīrs ir klāt tik ilgi kamēr jāmokās ar kontrakcijām, nu respektīvi līdz pilnam atvērumum un spiešanai, bet tieši uz to momentu, lai iziet ārā! Manuprāt, ideālākais variants.

Ja vīrietis pateiktu,ka negrib būt klāt, es noteikti neķēdētu pie rokas un nestieptu līdzi viņu,. jo kundze tā vēlas. Katrs taču pats zina cik daudz spēj "panest".. Nav jēga kaut ko uzsp[iest un pēc tam kaukt pret mēnesi,ja vīrietim nestāv, vai ka sievietē redz tikai māti, nevis mīļoto, iekārojamo...