Man tas process nebija tāds ātrais variants. Esmu 1, 78 m gara. Vidusskolas laikā īsā laikā pieņēmos svarā par vairākiem kg, 10, ja nemaldos. Centos ar to tikt galā, ievēroju diētas, centos ēst veselīgi, sportoju, bet viss negāja tik gludi, cik gribētos. Tā es praktiski vispā pārstāju ēst gaļu, neieturējos ātro uzkodu ēstuvēs, neēdu čipšus u.t.t. Bija brīdis, kad mans svars jau sasniedza 78 kg. Biju šokā, jo visu bērnību biju caurbira. Daudz raudāju un nesapratu, ko, lai vēl daru. Sāku skriekt praktiski katru dienu, veicu dažāda veida vingrojumu. Tā 3 mēnešu laikā nokritos uz 74 - 73 kg, kas tā arī turējās gadu. Turpināju sportot, ēst veselīgi, līdz man galvā bija tāds klikšķis... iedomājos, ka ja jau svars turās, varu atļauties sākt mazāk sportot... sāku arī ēst gaļu, samazināju piena produktus uzturā, ko pirms tam lietoju ļoooti daudz, jo izlasīju, ka tie palīdz nomest svaru, atļāvos pagrēkot ar čipšiem un saldumiem, pārstāju ēst diētiskos ēdienus. Un, ticiet vai nē, bet 4 mēnešu laikā es nokritos līdz 67 kg. Tagad jau būs pagājis 1 gads un šis svars vēl jo projām turās. Nesen arī uzzināju, ka man varētu būt piena produktu nepanesamība, kas arī varētu izskaidrot to, kāpēc nevarēju zaudēt tos kg.
Tagad diži neierobežoju sevi ēšanas ziņā, bet neēdu vairs tā, kā ēdu senāk, un īpaši nesportoju. Tagad gan uzaugusi maza riepiņa uz vēdera, tāpēc atsākšu sportot, lai iegūtu tvirtāku augumu.
Pēc visa šī gadījuma esmu sapratusi, ka nav visiem viena recepte notievēšanā. Ir jāizprot savs ķermenis pirms gūt pastāvīgus rezultātus. Un visas tās, kuras iesaka tievēt gribētājām "rīt mazāk", labāk paklusējat. Tas neko diži nedod. Ir jāēd pareizi. Jāēd to, ko ķermenis prasa, nevis to, ko raksta grāmatās. Man ir draudzene, kas ir apaļīga, bet viņa nerij...viņa ēd veselīgu pārtiku, pati taisa mušļus, neēd junk food un citus draņķus, bet nenokrītas svarā...