Nezinu vai problēma ir tieši manī vai vienkārši liktenis tā lēmis. Bet "mīlas frontē" vēl man nav paveicies. :D
Un pat ja esmu nolēmusi ,ka negribu neko nopietnu ,tikai sarakstīties ,satikties intereses pēc- VIENMĒR situācija izvēršas tā ,ka puisis ir pirmais ,kurš pazūd vienkārši ,vai paliek "godīgs" un saka ,ka nesaskanam un man vairs nav iespēja pateikt neko! ES PAT NEPASPĒJU PATEIKT - Tu man nemaz īpaši nepatīc ,man tikai jautri bija ar tevi! Un jūtos kā zaudētāja. Jo ja kaut ko vēl teiktu izskatītos ,ka lienu atpakaļ.
Vai arī scenārijs... Sākumā kāds ir traks dēļ manis ,kas mani atbaida un esmu atturīga. Viņš nerimstas! Un brīdī kad kaut mazākā interese vai patikšana parādās no manas puses viņš vienkārši pazūd itkā manis vairs neeksistētu. :@