KAD???

Kā var atbildēt uz šādu jautājumu? Katram cilvēkam savi principi un vēlmes.
Dari, kā uzskati par pareizu.

Pēc iespējas vēlāk :D

Hi, hi, mans virs mani ievilka gultā pēc 3 mēnešu pazīšanās :)
Pati neuzdrīkstētos spert pirmo soli.
Tavā vietā es gaidītu kādu signālu no viņa puses, un tad izvērtētu kā pašai liekas par ātru vai nē ;)

Veiksmi! :)

Pēc kāzām. :D

Es nemēdzu marinēt ar gultu .. jo ātrāk tas notiek, jo ātrāk es zinu vai esam viens otram piemēroti šai jomā. Tātad atkrīt viens no ļoti svarīgiem faktoriem, pēc kura vērtēju sievieti un attiecību potenciālu ar viņu.

Manuprāt, ir daži attiecību stūrakmeņi (saderības), kurus/as noskaidrot vēlams pēc iespējas ātrāk, jo, ja tie nav pieņemami kādai no pusēm, tāpat nekas tur nesanāks. Un, jo ilgāk šis velkās, jo vairāk viens otram pieķeras, kā rezultātā ir lielāki pārdzīvojumi šķiroties. No kuriem es ļoti labprāt izvairos.

No otras puses .. vīrietim nepieciešams just, ka neesi vieglas uzvedības, ja mērķē uz ko nopietnu. Kaut gan personīgā pieredze rāda, ka ar īstajām sievietēm, ar kurām tiešām izveidojas pareizā ķīmija, nav starpības, kad tas notiek .. galvenais, ka abi to vēlas. Pret mani neviena ilgāk par mēnesi nav noturējusies .. statistiski tas varētu būt robežās no 2-7 randiņam .. vidēji kaut kur pa vidu.

Ir gan bijis, ka sex ir par pamatu, lai attiecības vairs neturpinātu. Bet tas bija jaunībā un stulbumā. Šis lauciņš ir attīstāms un uzlabojams.

Ar puisi,ar kuru parguleju pirmaja tiksanas reize (satikamies kluba) biju kopa 6 gadus,ar virieti,ar kuru parguleju pec 3 menesiem,uzreiz pajuka.

Pēc iespējas vēlāk

+

kad pashai gribaas :P :)

Kad chuzha saks niezet,tad

kad gribas.. vel nedaudz nogaidi un tad :D

vispār grūti pateikt, jo iepazināmies citā valstī un tad pavadījām laiku viens otra sabiedrībā tik nedēļu, un vēlāk, otrajā tikšanās reizē jau viss notika...tā sanāca :D bet vēl esam kopā un ka esmu vieglas uzvedības viņš noteikti nedomā :D

Ar pirmo nilgi nomarinējām, līdz pārgulējām. Ar šo jau pēc nedēļas viss notikās...ja būs šāda situācija un būs cits vīrietis, citas attiecības- nemarinētu neko, bet nu pirmajā randiņā gultā nelēktu, bet stiept garumā, nestieptu..nav tas vecums vairs.:D

Es marinēju savējo aptuveni mēnesi. .Viņam bija jāsaprot, ka labs nāk ar gaidīšanu. .;)

Tad kad jūs abi to vēlaties! Mēs pārgulējām 1.randiņā, tad satikāmies nākamajā vakarā un visas brīvdienas pavadījām pie viņa mājās pavadot supermīļas un visforšākās dienas manā dzīvē un es nebūt nejūtos lēta vai kaut kā tā. Viņš nevēlējās mani svētdienas vakarā laist mājās, tā ka drīz saņēmu uzstājīgu lūgumu dzīvot kopā. Esam jau 2,5 gadus kopā. Man šķiet naivi un bērnišķīgi kaut ko nogaidīt un tēlot - tipa es jau nu neesmu tāda(kāda? Vieglas uzvedības? Tās jau arī attiecīgi uzvedas un vīrieši jau nav dumji lai nesaprastu kāda kura ir, ja vien runa nav par pumpainu pusaudzi, kurš to vien tik vēlas kā izj*t pēc iespējas vairāk meiteņu).

Man jau šķiet, ka nav jēgas sevišķi vilkt garumā. Ja nu vienīgi abiem ir kādi 17 gadi, tad tas ir mīļi un jauki. Ap 25 gadu vecumu jau sāk šķist bezjēdzīgi.
Es laikam ieteiktu mazlietiņ paķircināt, kad redzi, ka vīrietis vairs nevar nociesties, un tad doties rokā, ja vēlies. Tā, lai viņš jūtas pacīnījies, bet ne līdz apnikumam. Konkrēti nepateikšu, tas pašai jāsajūt.

Ar bijušo - pēc nedēļas (kādā trešajā tikšanās reizē) pati viņu ievilku gultā. 4 gadus bijām kopā. Ar tagadējo-zināju viņu kādu gadu,bet tā baigi runājuši nebijām. Pirmais ciešākais kontakts bija arī TAS kontakts pēc korporatīvā pasākuma. Kā tas sanāca-vēl joprojām neesam sapratuši. Es pat neteiktu,ka dzirksteles pašķīda starp mums abiem,bet riktīga uguņošana panesās,kaut agrāk es viņam likos blonduma iemiesojums,bet man viņš-vienmēr dusmīgs un neapmierināts ar dzīvi. Tad arī sākām tikties ārpus darba un nu jau plānojam kopdzīvi. :) Katrā gadījumā-tas viss ir ļoooti individuāli.

ak ,shausmas, Juuuus to pat plaanojat!!!! :) trakaas meitenes!
man liekas, ka tam jaanotiek dabiigi un nepiespiesti....a , ja man 3.randinjaa negribeesies? :D

Es nemēdzu marinēt ar gultu .. jo ātrāk tas notiek, jo ātrāk es zinu vai esam viens otram piemēroti šai jomā. Tātad atkrīt viens no ļoti svarīgiem faktoriem, pēc kura vērtēju sievieti un attiecību potenciālu ar viņu.

Manuprāt, ir daži attiecību stūrakmeņi (saderības), kurus/as noskaidrot vēlams pēc iespējas ātrāk, jo, ja tie nav pieņemami kādai no pusēm, tāpat nekas tur nesanāks. Un, jo ilgāk šis velkās, jo vairāk viens otram pieķeras, kā rezultātā ir lielāki pārdzīvojumi šķiroties. No kuriem es ļoti labprāt izvairos.

No otras puses .. vīrietim nepieciešams just, ka neesi vieglas uzvedības, ja mērķē uz ko nopietnu. Kaut gan personīgā pieredze rāda, ka ar īstajām sievietēm, ar kurām tiešām izveidojas pareizā ķīmija, nav starpības, kad tas notiek .. galvenais, ka abi to vēlas.

Pilniibaa piekriitu shim! Turklaat, jo vecaaka ir sieviete, jo ir nejeedziigaak ilgi marineet viirieti. Taapat ir zinaams, ka vairs nav jaunava. Ar pirmo viiru man bija sekss pirmajaa randinjaa, ar otro treshajaa randinjaa, ar vienu citu puisi, kursh peec tam veeleejaas nopietnas attieciibas, kopdziivi utt arii pirmajaa randinjaa.
Es izbaudu labu seksu, taapeec iisti nav taada jeedziena - viegli dabuujama. Mani nevar dabuut, es pati izveelos.

hhhmmm ar savu vīra kungu pirmajā randiņā, bet iekšā man bija tāda drošības sajūta, laikam jau jutu- nekur no viņa neaizbēgšu :D

Tūliņ gan jau tikšu nodēvēta netiklos vārdos, bet ar abiem pēdējiem puišiem - pirmajā randiņā. AR ex vispār pirmajā vakarā, kad iepazināmies, kopā sabijām diezgan ilgu laiku, un šīs bija manas mīļākās attiecības. Un fakts, ak tik ātri to izdarījām, nemazināja mīļumu utt.
Ar tagadējo- pirmajā randiņā. Arī jau vairāk kā gadu kopā, un viss forši.
Tā kā atļaušos nepiekrist apgalvojumam, ka jāmarinējas, cik var. Tāpat kā nepiekrītu, ka tās, kuras uzreiz atdodas, lūk, puiši nekādi nevērtē. Man tas ir pierādījies, ka vērtē, un kā vēl.:)