kā kļūt par labāku cilvēku?

Jebkurā gadījumā vieglāk būtu ar tādiem nekontaktēties.

Bet dēļ tādiem cilvekiem jau nesēdēsi vislaik mājjkjās:( tāpat nav kur likties. :(

Es uzskatu, ka runāšana aiz muguras vispār ir zemošanās tā cilvēka priekšā, ko aprunā. Jo ja jau nevari pateikt acīs, tad ir bail no tā cilvēka.

Nē, vnk katram gribās prieciņu kaut ko pavārstīt :D Piem., gribētu redzēt kā aprunā Platons ha ha

Bet dēļ tādiem cilvekiem jau nesēdēsi vislaik mājjkjās tāpat nav kur likties.

Nu tātad tā arī ir kaut kāda mācība, kas jāapgūst un kaut kādā veidā es ticu, ka arī esmu tos kolēģus pievilkusi, tātad man ir jāpārstāv tas savs viedoklis, ka aprunāt citus ir slikti :-D jo nekas nenotiek tāpat vien... bet es citreiz daru tā, ka ja man sāk kārtējo dziesmu "cik visi ir stulbi" dziedāt, es vienkārši sāku kaut ko darīt, piemēram, atbildu uz epastu un koncentrējos, tad es nemaz nedzirdu ko man saka :-D pēc kāda laika tas cilvēks saprot, ka neklausos un atvainojas par čīkstēšanu :-D

bljin es nojūgšos :D ko man darīt neviens neko man neļauj :( pat neuzko koncentrētrites nevaru

teica mainīt domāšanu, bet nekas nesanāķ :( tāpat jūdzos nost :D

Labs saakums ir ,meeginaat izskaust visus vaardus ,kurus negribeetu dzirdeet uz sevi attiecinaatus-idiots,kretiins ,riebeklis utt

esmu saņēmusi visādus vārdus iesaukas bērnībā, zemāka zāle utt un sevi arī esmu nolikusi 0_o

zzz-sasmeejos :D
Laikam nevar vienmeer veerteet cilveeku tikai peec taa ,ko saka( es soreiz nedomaaju tiesi lamu vaardus),jo ir taa kaadreiz arii,ka tie vaardi naak aaraa kaa no biibeles,bet pasaa cilveekaa ieksaa "seez" velnins!

Interesente, cilvēka labestības mērs ir viņa sirdsapziņa. Ja rīkojies saskaņā ar viņu, tad Tu esi laba. Ja kādam tā neliekas, tad pie vainas ir viņa paša darbības, kuras nomāc viņa sirdsapziņu.

Ja vēlies būt laba kādam, tad tas jau sākumā ir fail.

Nu tas ir konkrēts darbs ar sevi un pastāvīga sevis kontrolēšana!

Mna jau šķiet, ka dažreiz sirdsapziņa ir diezgan subjektīvs jēdziens, jo ne visi, kas rīkojas "slikti" tā arī uzskata un to apzinās. Vai arī vienam kaut kas liekas slikts, otram tas pats nebūt nē.

Interesanta tēma, šobrīd aktuāla. Es gan varbūt neapceru, kā kļūt par labāku cilvēku (lai gan jāatzīst, ka dažas īpašības es labprāt izskaustu), drīzāk vēlos mainīt dažas rakstura īpašības, kas traucē manai attīstībai. Gribētu būt uzņēmīgāka, drosmīgāka, mazāk domātu, ko domā citi un... rīkoties :)

Te jau izskanēja domas, ka mainīties nereti piespiež dzīve, vai kāds negatīvs satricinājums. Vispirms jau ir jāsaprot un jāapzinās šī vēlme mainīties un arī tas, kāpēc Tu to vēlies. Ja nav motivācijas, tad iecere var neizdoties vai grūti nākt. Es sāktu ar visu domu apkopošanu uz papīra lapas.

Jackie-es piekriitu par to kontroleesanu -piemeeram ,piedomaat tomeer pie vaardiem,kurus sakam kaadam ,lai nesaapinaatu...
Jaina-es piekriitu,ka tam ir jaanaak no sirds.
Tas noteikti ir darbs ar sevi-izdariit kaut ko taadu,kad pats cilveeks juuutaas loti labi.Tas nav taa,ka dari taapeec,ka vajag(dod kaut ko ,daavini utt)bet tiesi taa,ka peec tam juuties loti labi.

Mna jau šķiet, ka dažreiz sirdsapziņa ir diezgan subjektīvs jēdziens, jo ne visi, kas rīkojas "slikti" tā arī uzskata un to apzinās. Vai arī vienam kaut kas liekas slikts, otram tas pats nebūt nē.

Tapēc ir 'tīra' sirdsapziņa un ir sabiedrības uzskati, kā arī ego. Ja to nevar nodalīt vienu no otra, tad sākās "sevis meklējumi".

Moloko-noteikti piekriitu par to,ka reizeem ir jaapiedziivo lielas izmainas dziivee,kuras liek mainiities .

Jāsaka, ka ļoti interesanta diskusija. :) Man patika palasīt, paldies, dāmas! :)
Autorei man uzreiz rodas jautājums, izejot no savas pašreizējās dzīves pieredzes. Man regulāri uz ielas parasti nāk klāt cilvēki, kuri lūdz palīdzību (nerunāju par tiem, kuri prasa naudu šņabim) dažādās situācijās, piemēram, atrast ceļu uz tādu un tādu vietu. Es, protams, paskaidroju, ja zinu šo ceļu. Tad vēl man ir bijušas situācijas, kur negaidot uz ielas man priekšā iet cilvēks un pēkšņi viņam izkrīt, piemēram, lakats un cilvēks pats nemana. Es līdz ar to šo lakatu paceļu un cilvēkam pasniedzu. Nesen kā veikalā bija cilvēks, kurš pirms mani maksāja par pirkumu, bet, ja es nebūtu pateikusi, tad šis cilvēks būtu aizgājis prom no veikala bez preces (būtu aizmirsis veikalā). Pats neparastākais ir tas, ka man ceļā patrāpās cilvēki, kuri pēkšņi sāk ar mani sarunāties un izstāsta visu savu dzīves stāstu (tas notiek visneiedomājamākajās vietās - pieturās, vilcienos utt.). Godīgi sakot, es jūtos kā tāda labā feja, kurai dzīve vienkārši piespēlē cilvēkus, caur kuriem es parādu savu (laikam jau) sirds siltumu, mīļumu un labestību (tajos brīžos, kad palīdzu, par šīm īpašībām nemaz nedomāju). Jautājums tāds - vai Tev, autore, tā nekad nenotiek? Ja notiktu, tad Tev būtu lielisks dabiskais veids, kā trenēties kļūt laipnākai un mīļākai!

Sjelo-un visam veel klaat ,tu pati tajaa dienaa juuties labaak.:)

Emmanuelle - tieši tā! :) Tā apziņa, ka ar vienu lāses pilīti esi spējusi sakustināt veselu jūru (lai arī cik duļķaina, netīra vai tieši pretēji - gaiša un tīra tā mēdz būt citiem), ir patiešām augšup nesoša!

Autorei paldies par šo diskusiju, jo, patiesību sakot, pasaulei vairāk vajaga labus cilvēkus... :)

Labi, es jau aizeju sentimentālismā... :D

Godīgi sakot, es jūtos kā tāda labā feja, kurai dzīve vienkārši piespēlē cilvēkus, caur kuriem es parādu savu (laikam jau) sirds siltumu, mīļumu un labestību (tajos brīžos, kad palīdzu, par šīm īpašībām nemaz nedomāju).


man patīk vientulība, nesaprotu kapēc mani piemeklēja šitā zaraza. :D nemaz to negribeju :(

šis sulas veikalos atceros, ari garšīgos kokteiļus saldējuma, ja nemaldos 20 kapeikas.Labakais bija Tērbats un Lācplēša ielu stūrī gatronomijas veikalā.:)