Nezinu vai atbilstošs diskusijas nosaukums,bet tas nav tik svarīgi. Lūk situācija!
Sākšu ar savu raksturu-nenoliegšu,ka esmu straujas dabas, varu ātri apvainoties un daudz ko uztveru tiešām nopietni. Ieklausos cilvēku teiktajā.
Pēdējā laikā ir ļoti nokaitinājuši puiša izteicieni par šķiršanos,kurus, kā viņš saka, pasniedz tos vairāk kā jokus,bet es uztverot pārāk nopietni,kā rezultātā apvainojos!Jā,es apvainojos,tas tiesa. Vai tiešām puiša izteicienus (nenosaukšu gan tagad nevienu konkrēti, diemžēl) par šķiršanos vai par ne-kopīgu nākotni var uztvert kā jokus???Vai tiešām es tikai to savādāk uztveru. Man tiešām tādi joki nepatīk. Puisis šodien man pateica,ka ar mani ir tik grūti - katru reizi par kaut ko apvainojos,kā rezultātā viņam pašam šodien sabojāju garīgo!
Pats man saka,lai neklusēju,ja man kaut kas nepatīk. Tad arī neklusēju,bet beigās tas noved mūs pie nesaprašanās. Kad klusēju-viņš saka,ka viņam nepatīk,ka es nesaku visu kā ir. Bāc,tad neko nesaprotu.
Jūs tiešām šāda veida jokus uztvertu tiešām kā jokus? Varbūt tiešām es visu pārāk asi uztveru? Ieviesiet manā prātā skaidrību!