ups,pazaudēju

Vienreiz netīšām atstāju maku ar kartēm un visādiem dokumentiem vilcienā, un to nezināju līdz pat nākošajai dienai, kad iegāju draugiem.lv, kur kāda sieviete man bija atsūtījusi vēstuli, kurā rakstīja, ka mani dokumenti esot atrasti un nogādāti Centrālās stacijas info centrā. Pāris sekundes nesaprašanā blenzu uz to vēstuli, tad pārmeklēju somu un izrādījās, ka maka tur tiešām nav. :D Protams, beigās to atguvu.
Vilcienā esmu pazaudējusi arī fotoaparātu, bet to diemžēl neizdevās atrast.
Nesen Mangaļsalas krūmos pazaudēju hameleonu saulesbrilles. Ilgi ar draudzenēm pārmeklējām vietu, kur pēc manām domām, brilles varēja pazust, taču bez rezultātiem.
Ik pa laikam gadās kaut kur atstāt lietussargu, taču parasti pēc pāris minūtēm attopos, ka lietussarga nav, nesos atpakaļ un veiksmīgi to atgūstu.

Pazaudēju savu mīļāko lietussardziņu - tas bija tāds mīlīgs, košs, maziņš. Nu patika man ļoti. Atstāju forumcinemas uz krēsla. pēc tam gāju interesēties vai nav atraduši - nebija :( Kāds laikam paņēma, pirms vēl darbinieki atrada.
Taču, mans trakākais gadījums bija, kad braucu iestāties universitātē. Abas ar draudzeni pēc tam aizgājām pa veikaliem pastaigāt un vienā no tiem es atstāju savu mapi, kurā bija visi dokumenti - tikko pie iestāšanās saņemtie un visi, kas bija vajadzīgi, lai iestātos. Bāc, toreiz, kad pamanīju, ka mapes nav, man sākās panika un likās, ka pasaule satumst un es vnk ar sirdi aiziešu :D Paveicās tomēr - pārdevējas bija atradušas un noglabājušas, gaidīja, kad kāds(tas ir - es) nāks pakaļ :D Ilgi biju viņām ļoti pateicīga :)

Agrā bērnībā pazaudēju savu dzīvesprieku. Tā arī neesmu vairs atguvusi. :(

Bankas karti. Pēdējo 3 mēnešu laikā jau 2x.

Pazaudēju skolas skapīša atslēdziņu un atradu nākamajā dienā pēc tam, kad bija pievīlēta jauna :D
Vēl nesen pazaudēju čības mājās, nevarēju saprast kā tas var būt.. Izmeklēju visas vieta, tā kā ciemos bija viena draudzene un viņa gulēja uz matrača, domāju varbūt zem matrača, pacēlām nost, nebija, bet, kad draudzene aizbrauca un matraci pavisam novācām čības pēkšņi atradās. Aizvien domāju, kādā veidā?! :D

Vēl vienreiz pazaudēju telefonu, nesaprotu pat kā tas gadījās, bet nu labs cilvēks pazvanīja manam tētim un atdeva :)

uz sitiena atceros kā man vilcienā pazuda telefons, viņu nozaga :D- biju gandrīz līdz asarām jo tas telefons man bija vienu dienu :D
mazāka biju pazaudēju atslēgas,daudzas reizes :D

Bet atraduši kopā ar sencīti, atradām kāpņu telpā Asus portatīvo, grēks neņemt, tā nu tikām pie jauna kompja,katram ģimenē bij savs pc, joprojām neticās,ka varējam tā atrast jaunu asos pc,un arī izlikām ciemā paziņojumu par to, neviens neatsaucās :D

Mājās nepārtraukti kaut kas pazūd un pēc tam atrodas tur, kur nav bijis. Domāju, ka mājas gariņš spēlējas. :D
Telefonu esmu pazaudējusi un atradusi vairākkārt, bet tā pavisam pazaudējusi tikai vienreiz. Bieži nozaudēju vienu cimdu. Vienā pirts pasākumā pazaudēju apakšbikses :D

Pamatskolas laikos ar klasi devāmies ekskursijā uz Rīgu. Nolēmām apmeklēt "Alfu". Mēs pāris meitenes izdomājām nobildēties tur pie daudzajiem ziediņiem. Atsēdāmies uz malas, viena fotogrāfēja, taču es savu fotoaparāta maku biju nosviedusi, kaut kur malā, pēc bildēšanās meklēju aparāta maku un nav, nekur nav. Sapratu, ka nozagts. Labi, ka iekšā nebija aparāts, zaglis noteikti cerēja, ka tas tur atradīsies un būs labs ķēriens, bet nekā!

Es reti, kad kaut ko pazaudēju, pārsvarā es vnk nevaru atcerēties, kur esmu nolikusi to lietu, ko meklēju. :D

Vienmēr pazaudēju-cimdus,lietussargus. Vairs neko nekad neesmu pazaudējusi :D

Ar džeku gājām pīpēt aiz vietējā kultūras nama. Tur tādas betona malas, kur var apsēsties. Es sāku rakāties pa somu un nevaru telefonu atrast, jau iestājas panika. Izkratīju visu somas saturu uz betona malām, bet beigās atradu telefonu jakas kabātā, kaut jau iepriekš biju tur skatījusies :D Labi, neko. Ejam prom no turienes, un tieši pretī nāk draudzene. Saka, ka grib pīpēt, bet tā, lai citi neredz. Nu ko, gājām atkal aiz kultūras nama. Un ko es tur ieraugu?!.. mans maks stāv uz tām malām. Nebūtu draudzene nākusi, es būtu pazaudējusi maku ar smuku naudas summiņu, kredītkartēm utt.

Vienreiz bijām vietējā disenē, nebija kur somas likt. Domājām, ka atstāsim turpat uz soliņiem, ka neviens jau tāpat neņem. Kaut ko dejoju, pieskrien viena draudzene un saka, ka mūsu somas kaut kāds vecis nes prom. Tajā brīdī man ieslēdzās pilnīgs skaidrais saprāts, kaut kāds mistiks ātrums, un es skrēju pakaļ vecim :D izrāvu somas no rokas un aizgāju.

Es varētu palielīties, ka nekad neko vērtīgu neesmu pazaudējusi, bet negribu piesaukt nelaimi. :D

pazaudēju maku vienreiz. kkur uz ielas izkrita. protams, ka pēc tam neatradu :D tas būtu brīnums, ja neviens nebūtu savācis manā rajonā :D

vairākas rotaslietas - daži gadi jau pagājuši, bet joprojām žēl, ka tā. :(
par visām šķita, ka "tepat uz galda/somā/atvilktnē" jābūt, kad sāku meklēt -nav. tiešām nav ne jausmas, kā pazuda.

ā, vēl diezgan nesen pazaudēju e-talonu , kas bija nesen atjaunots. tas bija tizli. arī nezinu, kur palika - laikam mērot bikses izkrita. parasti gan pārbaudu pielaikošanas kabīni, vai nekas nav pazudis, šoreiz kaut kā tas izpalika.

Esmu no tiem cilvēkiem, kam vieglāk būtu pastāstīt, ko neesmu pazaudējusi :D
Agrāk ļoti daudz un traki ballējos. Esmu pazaudējusi visu - sākot no telefona, maka, atslēgām, beidzot ar patiešām visu iedzīvi (somu ar savām drēbēm, festivālā). Pārsvarā - neatrodot. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad kaut kur vienkārši atstāju (piemēram, maku uz bāra letes) un tad arī saņemu atpakaļ.
Tāpat ikdienā nepārtraukti ir ieradums staigāt apkārt ar dažādām lietām rokās (piemēram, nest karoti no istabas uz virtuvi, bet pa ceļam izdomāt tīrīt zobus - stāvu tad ar karoti un tīru zobus), tādējādi sanāk daudz ko 'pa ceļam' atstāt un neatrast vēl ilgi.
Bet nu stāstu ir patiešām daudz un traki :D

Toties no jaunības kļūdām esmu mācījusies un labojusies - cenšos ņemt ballējoties līdzi tikai to, ko nav žēl pazaudēt :D

Tas gan bija kādus 5 gadus atpakaļ,bet vienreiz pazaudēju mājas atslēgas :)
Tolaik gan vairāk bija žēl tā superīgā atslēgu piekariņa,kurš pazuda līdz ar atslēgu saišķi :D

Esmu pazaudējusi Alfā lietussargu.
Visādas rotiņas, bet par vienu man jau gadu ir žēl, rokassprādzi ar skaistu swarovski akmeni, abām ar draudzeni bija vienādas.
Un vēl žēl par kluba wc atstātu pilnu smaržu pudelīti.
Bet tā, zaudēju niekus, visbiežāk pazūd pārkrāmējot no somiņas uz citu :D nodomāju, ka nolikšu vietā, kaut kur nometu un pazūd :D

pazaudēju bērnības mīļākos sporta apavus, māju apgriezu kājām gaisā, neatradu :D jā, ir pazaudētas visvisādas atslēgas, galvenokārt, mājas! bet tas nieks, nākamajā dienā pievīlēju jaunu un miers, agrāk arī neliku nekādus baigos piekariņus, jo bija brīdis, kad atslēgas zuda ļoti bieži un tad kaut kādu nieku vienkārši piekarināju un bija ok :D
vienreiz, skolas laikā pazaudēju maku, izrādījās, ka klasesbiedrs nozaga, lūdzu, lai atgriež man viņu, protams, ka atdeva, bet tukšu :D biju maziņa, nekāda lielā nauda man tur nebija, labākajā gadījumā 1 ls , tāpēc uz naudu bija nospļauties, mīļš bija pats maks :)
neko vērtīgu, paldies dievam, nav nācies nozaudēt!
Tipiskie cimdu pazaudēšanas gadījumi bijuši, ķemmes atstātas autobusos, kāds lietussargs, nekas īpašs.. tagad mantas ļoti uzmanu, it īpaši ballējoties, somu no rokām neizlaižu, ļoti piesardzīgi eju cauri ballētāju pūļiem, jo tur bieži mēdz zagt!

Divas reizes esmu pazaudējusi telefonus,bet veiksmīgi dabūjusi atpakaļ.Vienreiz autobusā bija izkritits telefons,atapos tikai tad,kad man vajadzēja kādam piezvanīt,sākās neliela panika,bet tad peizvanīju no cita telefona draudzenei,kas vēljoprojām brauca ar to pašu autobusu.Un otrriez man bija izkritis no kabatas,bet labi cilvēki piezvanija manai mammai un sarunāja,kad un kur atdos atpakaļ. Starp citu ir cilvēki,kas atrodot svešus telefonus zvana,piemēram,tai pašai mammai un saka,ka atdos telefonu,bet viņiem vajag piecīti kā atlīdzību par telefona atrašanu! :D
Pati bērnībā arī vienmēr kaut kur pazudu.Vēljoprojām atceros tās šausmas,kad pazaudēju mammu kādā lielveikalā! :D