No hobbies - no friends

pievienojos :D

un kā ar kolēģēm? Man visas kolēģes ir gandrīz draudzenes, mēs ejam uz kino, sportojam, tiekamies restorānos, tējas namiņos :) Var kādos kursos aiziet, sameklēt pēc interesēm cilvēku. Vai tiešām nekas nepatīk - adīt, gatavot, valodas, foto?

Man atkal ļoti gribētos satikties ar māmiņām, lai var kopīgi pastaigāt ar mazajiem, padalīties pieredzē, utml.

Draudzenes un foršas meitenes, ar kurām pavadīt laiku, atradu tepat forumā :D

Kāpēc tad draudzenes neieradās?
Man ir divas draugu kompānijas-no skolas un augstskolas. Cenšamies turēties kopā, jo es tiešām sāku saprast, cik grūti dzīvē ir atrast tādus šavējos" cilvēkus un cik svarīgi man viņi ir.

Sporta zālē, piemēram. Tas pats internets.

"savējos"

Laikam jāievieš hobiji vai nodarbes? Bet es nesapratu - tu aicināji draudzenes un viņas atteica, vai kas notika?

Atrodi cilvēkus, kuri arī "pa kaktiem" nodarbojas ar to pašu (hobiju, kur jāiet sabiedrībā), un nodarbojieties ar to kopā. Varbūt kaut ko nesapratu.

Man ir hobijs, kurā apgrozās daudz cilvēki. Bet tadi draugi, ar kuriem aiziet kkur ārpus hobija nav :(

* hobiju, kur NAV jāiet sabiedrībā

Oi, man tas pats- darbs ir hobijs. :D vecie draugi nozuduši, kur atrast jaunus nezinu :D

Es jau varētu ko ieteikt, tikai nezinu, vai Tev interesēs. :) Uzrakstīšu PM.

susļiks Sit pieci

Mazais Zaķis Esošajā darbā ar kolēģēm diezgan vēsas tās attiecībās. Tikai darbs saista. Mēģināju gan būt draudzīga, bet nevaru jau piespiest draudzēties. :D

Jackie Negribas publiskot viņu iemeslus, bet nu tur nebija nekādi dižie iemesli pat mēģināti izdomāt.

Aija Kad gāju regulāri uz sporta zāli, tad neiedomājos, ka tur varētu censties iepazīties. :D Kaut kā neērti būtu. Bet tagad pārtraukums.

_paris Jā - aicināju un atteica, bet tā jau vairs nav pirmā reize, kad tā notiek. Nodarbes ir, bet ne tādas, kur varētu sapazīties. Kā arī plānoju iesaistīties tādā, kur būtu tā sabiedrība apkārt, bet tas tikai uz rudeni varētu būt.

Melns Mēģināts - nesanāk. Kā arī tās nodarbes vairāk tādas, kuras gribas mājās, mierā darīt. Vai tā pati braukāšana ar velosipēdu - nu nav ar ko. Vismaz pagaidām.

Zutila To arī saprotu, ka it kā domu biedri ir, bet neviens nav tik tuvs, ka varētu ārpus hobija kaut ko saplānot arī. Ar ko tu nodarbojies?



Ikdienā cenšos būt draudzīga un neesmu sapūtusies un niknu skatienu. :D

Es arī izkratīšu sirdi.
Man bija skumji,aizbraucot uz Latviju, atklāt,ka man vairs nav draudzeņu. Un tās draudzenes, kas mani tik ļoti gribēja satikt, pēkšņi visas bija aizņemtas ar citām darīšanām.

Tagad man arī nav draudzeņu, jo savā tuvumā vispār nevienus dzīvojošus latviešus nezinu.

Es tik daudz pulciņos labprāt ietu :) būtu laika :)

nē laiks ir, tagad, nezinu kas būs vēlāk...

(cenzēts), (cenzēts) (cenzēts) tā latviešu viensētnieku daba!

Zinu jau, ka te dikti daudz malta tā draudzību tēma, bet cerības stariņš iekšā mīt, ka kaut kas mainīsies kaut tikai tēmu iekustinot. :D :D

Zinu jau, ka te dikti daudz malta tā draudzību tēma, bet cerības stariņš iekšā mīt, ka kaut kas mainīsies kaut tikai tēmu iekustinot.

Atzīstās, kuras te ir tādas, kuras brauc ar velosipēdu! Un - fiksi! Cilvēkam ir skumji bez jums!

Pilnībā pievienojos cloo. Nu dikti skumji :(