miil, bet ignoree?

Grūti kaut ko ieteikt, jo nav saprotams - jūs kopā dzīvojat? Cik sen ir attiecības? Par ko tieši viņš tēlo, ka viņam ir vienalga? Vai tā ir bijis visu laiku? Kā tā ignorēšana izpaužās - nezvana, neraksta, nerunā?

Lai nu kā, es nevaru pateik, kas cilvēkam tajā galvā darās, kāpēc saka, ka mīl, bet līdz galam neuzticās un nepielaiž. Tas nav īsti normāli un tā tam nevajadzētu būt.

Varbūt vēl par maz laika esat kopā. Varbūt tu pārāk bieži mētā tādas frāzes kā "man labāk būtu aiziet", "davaj, šķiramies" u.t.t. katrā strīdā. Līdz ar to viņš sāk pamazām norobežoties un vairs negrib neko tev atbildēt.

Ko darītu es? Mēģinātu kritiski paskatīties uz visu no malas. Vai gadījuma neesmu pati pieļāvisu kādu kļūdu. Mēģinātu atkal un atkal par to runāt. Un, ja viss būtu velti, tad laikam dotu laiku apdomāt visu vienatnē.

nee, kopa mes nedzivojam, bet attiecibas ir apmeram gadu.
ignoresana izpauzas ta, ka vins neatbild uz telefona zvaniem.
taa vins parasti dara tikai tad, kad ir par kaut ko dusmigs, bet dusmigs vins ir tikai tad, kad vinam kads kaut ko ir sastastijis, ka es esot darijusi to un sito, un to, un vel kaut ko. vins jau it kaa tam netic, bet vinam esot apnicis to visu klausities.
un godigi sakot, es nezinu, no kurienes cilveki iegust to informaciju, kuru pec tam vinam noliek ka uz paplaates, un kapec viniem vispar tas ir vajadzigs, iet un stastit vinam zilus brinumus?

Ja jūsu abu vecums ir tāds pusaudžu - 9. klase apmēram, tad nu visādi var būt - maza pieredze attiecību, komunikācijas veidošanā, problēmu risināšanā utml. Hormoni un pusaudžu egoisms, kad galvenais ir uzpūsties un gaidīt, kad kāds pazemosies un līdīs klāt.
Bet, ja kāds no jums jau ir kategorijā pieaugušais, tad šāda rīcība - ignorēšana dusmošanās vai sadomāšanās gadījumos, manuprāt, ir nepieņemama.
Tāda stulba mīcīšanās, tenkojot un klausoties tenkas un izdarot "secinājumus".

+ womankind

deviita klase sen jau kaa ir aiz muguras. man ir 19, bet vinam 22.
isteniba es pati esmu nedaudz nikna, jo pirmkart vins pats jau lauj, ka vinam to visu stasta, un otrkart, vins man neteica par ko ir dusmigs, un man pasai nacaas izdomat, jautat vinja draugiem, lidz kamer pats vins apstiprinaja to, ka esot kads kaut ko stastijis.. varetu domat, ka man nav tiesibas zinaat, kapec vins ar mani nerunaa un, ka vinjs ir vienigais, kurs veido attiecibas.

vins jau it kaa tam netic, bet vinam esot apnicis to visu klausities.

netic, et ignorē utt..man vispār nav saprotama tāda pūšanās un neatbildēšana uz zvaniem. gadu ar šitādu bīt kopā? man nebūtu pacietības izzīlēt,kad viņam kāds būs kaut ko teicis, vai ne. kad būs sapukojies,kad nebūs. Neietu savas dzīves labākos gadus palaist vējā tādā puiša dēļ.
Es noteikti paprasītu skaidri un konkrēti- vai nu esam opā līdz galam, vai šķiramies. sagaidītu atbildi un tad domātu.

22 gados šitādi izgājieni :D:D:D Jēzus.

Sviests,neko netēlo,vienkārši sprauž batonus. Nu neviens cilvēks,kurš mīlēs otru(ja simpātijas ir apbusējas)neignorēs. :D

man jau te ir bijusi vairaki nervu sabrukumi, loti biezi ir taa, ka es sev pasaku- VISS PIETIEK! bet kaut kas vinaa tomer piesaista, un vienmer izligstam. diemzeel vai par laimi, nezinu. :D
bet sitados tonos iet pirmo reizi, pirms tam vins vienkarsi pamainija attieksmi pret mani uz kadu laiku, vai paardijaas, bet vismaz bija kaut kada reakcija..
bet nu pirms 2 vai 3 dienam mani vel mileeja, bet sis ignoresanas periods ilgst jau kaadu nedeelju, tapec es domaaju, ka varbut tiesam dot vinam laiku, lai pardomaa visu, lai nomierinaas un pec tam ar vinu parunaat, jo tagad tas butu bezjedzigi..

bet nu pirms 2 vai 3 dienam mani vel mileeja

:D

Vienīgais, ko varu pateikt - mīlestība ir skaista, ja otram cilvēkam Tu kaut ko nozīmē, viņš nedarīs neko tādu, kas Tevi sāpinās. Nepazaudē savu jaunību skrienot pakaļ puisim, kurš Tevi nenovērtē. Tu mīli? Skaties, ka negadās, ka pēc pāris gadiem pati pasmejies par šo mīlestību. Tev vēl visa dzīve priekšā, nebojā nervus un garstāvokli viena neizauguša bērna dēļ.

tur jau taa lieta, ka es to 1x sapinaju vinju, tapec, es tagad domaju, ka vins nelaiz sev klaat, jo baidas tikt atkal sapinaats, ja baumas izraditos patiesas.

Nu ko? nu tad pati vainīga. Sēdi un gaidi,kad tavs čalis izaugs un beigs uzmest lūpu visu laiku. Ja viņš tev uzticētos un ja tu būtu uzticama- šādu pūšanos un citos klausīšanās nebūtu.

tāpēc saka, ka izlietu ūdeni nesasmelsi. vienreiz viņu piemānīji un viņš tev vairāk neuzticās. tas ir normāli un nav nekas pretdabisks. es jūsu attiecībām nākotni neredzu, jo viņš nespēj aizmirst pagātni. tā arī ir visa jūsu problēma.
es noskaidrotu, kas tas bija par ciļvēku, kurš draugam piestāsta pilnas ausis un uzaicinātu uz atklātu sarunu drauga klāt'būtnē. šajā gadījumā saprotu puisi, bet, ja viņš redz, ka jau n-tais stāstiņš ir kāda izdomājums, ir vērts padomāt par kontaktēšanās pārtraukšanu ar šo cilvēku.

Cilvēks kas mīl neignorē, klačas neklasās. un vispār, skaties uz vīrieša darbiem , ne vārdiem. Var tak ļoti labi redzēt ja mīl.

laikam, vajadzes pasai tagad vinam ne rakstit, ne zvanit, un tad redzesim, kas notiks, varbuut pats attapsies.

Tieši tā arī dari:)

Priekš kam tev tādas "attiecības"?

stulbi uzreiz iedomāties, ka, ja cilvēks ar tevi nerunā, tātad, nemīl. nu noskaidrojat vienreiz visu par visām reizēm. nevar tā būt, ka pirms divām trijām dienām viņš tevi mīlēja, bet tagad tu nezini.. vai nu viņš tevi mīlēja vai nemīlēja. varbūt arī mīl vēljoprojām, bet katram pašam savi tarakāni galvā. kādai ir jābūt cilvēka loģikai, lai izdomātu, ka cilvēks pāris dienu laikā var pārstāt kādu mīlēt. iespējams, ka ar savu pirmo sāpināšanas reizi, bija ceļš uz attiecību iziršanu. jums jebkurā gadījumā tas viss ir jāizrunā, pat, ja šķiraties.

protams, taa ari es darisu, bet es no sakuma gribu, lai vins pats sakarto domas galvaa, un lai saprot to, ka es tomer varu ari aiziet, nevis, ka es te muzigi taisos paciest vinja kaprizes un garstavokla mainas, un ka es vinam tur vienmer ukji pukji.
tagad, lai padomaa, ja tiesaam miiil, tad pats ari vares tomer kadu soli panaakt pretii un uzmekleet mani.
un tad, kad vins bus pardomajis to visu, tad ari bus jega runaat.