Ja varētu dzīvi sākt no jauna

pusaudžu gadus labprāt mainītu,ar tagadējo pieredzi arī uz medicīnu nebūtu gājusi mācīties,pavisam ko citu gribēju mācīties un tā pat pabeidzu medicīnu un eju uz to ko gribēju. Kādu mazo biznesu izveidotu,bet to jau var paspēt vēl.

Ir šis tas ko gribētos mainīt, bet pa lielam ir labi tā kā ir :)

Skatos, ka visi 16-17 gados ir sastrādājuši muļķības.
Interesanti, kādas viņas ir?

No vienaa puses,ir tieshaam daudz lietu,kuras labpraat nebuutu izdariijusi,tachu uzskatu,ka viss notiek taa,kaa tam jaanotiek un esmu tam visiem trakumiem izgaajusi cauri ,lai buutu tagad taada,kaada esmu shodien un te,kur esmu tagad,par ko tikai liels prieks!

Butu atrak iemacijusies but egoistiskakai un sevi vienmer likt pirmaja vieta.

Par šo es domāju gandrīz katru dienu... Ja 15 gados būtu atzinusies jūtās tā laika simpātijai, mana dzīve būtu pavisam citadāka. Tā kā mēs gājām vienā klasē, tad viena meitene iedomājās, ka es to puisi esmu ļoti sāpinājusi, un automātiski visa klase bija pret mani. Kamēr mācījos tajā klasē, mana pašapziņa un pašvērtējums bija zem nulles. Tikai tagad sāku atgūties un izteikt savas domas, nebaidoties. Jā, iespējams, tas mani ir padarījis par tādu, kāda es esmu tagad, bet man viņš ļoti patika, es zināju, ka es viņam arī, bet es nevarēju, kaut kas mani atturēja. Varbūt tam tā arī bija jānotiek? Tikai ir viens bet - tas man ļoti traucē tagadējās attiecībās, jo šķiet, ka ir jūtas pret skolas laiku puisi, un nav brīnums, mums ļoti bieži nākas satikties.

Pievienojos vairākumam - pusaudžu vecumā nebūtu pieļāvusi dažas kļūdas par kurām maksāju joprojām.
Nu manā gadījumā, tas bija nepareizs dzīvesveids - kaitīgie ieradumi, nemācīšanās un bastošana. Daudzi domāja, ka neko nesasniegšu, bet jau pāris gadus pēc vidusskolas absolvēšanas pārspēju sasniegumos lielu daļu manu vienaudžu.
Tomēr vēl vairāk es nožēloju to, ka esmu smagi pārdzīvojusi lietas, kuras nevajadzētu pārdzīvot.
Bet ar šī brīža dzīvi esmu diezgan apmierināta, man ir laba izglītība, labs darbs un stabilas attiecības. Protams, ne viss ideāli, bet šī brīža dzīvesveidu vērtēju pozitīvi.

Godīgi sakot, man bail būtu kaut ko mainīt, jo diez vai man tagad būtu šāda dzīve kā tagad, ja nebūtu tās pagātnes. Vienīgais, karjeras ziņā es varētu mazliet kaut ko pamainīt un neklausīties ex draugā, kurš neļāva man braukt Erasmusā.

No jauna negribētu, bet ...ir vairākas situācijas dzivē, kur pirmkārt būtu vajadzējis domāt par sevi, nevis citiem. Nevērtēt citus pēc sevis.

Mazāk mācītos skolā, vairāk izklaidētos:D Būtu jaukāka pret līdzcilvēkiem, dziedātu korī, ietu mākslas skolā, nepamestu dejošanu un vairāk laika pavadītu ar savu suni, kurš nesen nomira. :(
Bet, bet.. gan jau, ka arī tad pieļautu kļūdas, bet tikai citas. Varbūt vēl lielākas. Nav iespējams nodzīvot dzīvi bez kaut drusciņas nožēlas.

It kā ir daudzas lietas ko vajadzēja darīt savādāk, bet tajā pat laikā neko. Ciklvēks nevar būt visās vietās un izbaudīt visu. Tie, kas vidusskolā mācījās daudz, vēlās kaut būtu vairāk ballējušies, tie kas ballējās par daudz vēlas kaut būtu vairāk macījušies. Cilvēkam nekad nebūs labi, tāpēc ir jāiemācās novērtēt to kas ir bijis un saskatīt tajā visu labo.

Es daudz domāju, ka vajadzēja pēc visusskolas braukt ceļot pa pasauli un izbaudīt vairāk dzīvi, bet, ja būtu tā izdarījusi, diez vai es tagad būtu vienu soli no maģistra grāda. Lai iegūtu vienu ir jāatsakās no kaut kā cita. Tā tā dzīve ir iekārtota.

patiesībā jau liekas, ka es daudz ko gribētu mainīt, jo vienmēr esmu bijusi ļoti paškritiska pret sevi, tāpēc man nekad nebija labi ar to kā bija. bet galvenais, es gribētu kaut es daudzās situācijās būtu bijusi drošāka un atvērtāka..

Nepieļautu dažas stulbas attiecību kļūdas - sava neiecietīgā un spītīgā rakstura dēļ.

Tagadējo dzīvi nevēlētos diži mainīt. Esmu laimīga tagad, bet padomājot uz atpakaļu nevajadzēja ielaist dzīvē dažus cilvēkus, kas man nodarīja pāri un apvainoja. Bet nebūtu viņu noteikti nemācētu pastāvēt pa sevi tagad, viss kas bija pagatnē mani padarīja stipru un tagad daru kā un ko gribu es neviens mani pie vietas nenoliks.

es nemainītu neko,man patīk tāda dzīve,kāda tā ir.