Man ir tā, ka ļoti bieži neatceros filmu sižetus, varu vairākkārtīgi skatīties kā bez maz vai pirmo reizi, bet šo filmu es atceros. It sevišķi emocijas, ko tā sniedza. Pirmā filma par pasaules galu, kur nebija nekādu supervaroņu, kas vienmēr izdara tā, lai viss "ir kā vajag".
Nemēdzu filozofēt, kas būtu, ja būtu. Tādēļ nav komentāra.
kaut gan... patiesībā man arī nav nekā tāda neizdarīta, ko šobrīd nedaru, bet, ja apstākļi spiestu, nu tik iesteigtu.