Suns un skrējēji

Marchixa, tātad, Tu vari izlaist savu bērnu arā bez pieskatīšanas un viņš būs mana problēma? :) Kaut kā ne visai labi sanāk..

Un suni turēt vari cik gribi, sīkais pats pielīdīs klāt. Tas, ka nedrīkst, ne visiem sīkajiem interesē. Dot sunim komandu "sargāt", gadījumā, ja bērns turpina skriet virsū sunim? Lai mazajam trauma?

uzpurnis nav obligāts, ja suns nav atzīts par agresīvu un bīstamu sabiedrībai.

Esmu saticis gana daudz suņu - pohujistu, kas skraida savā nodabā un pat virsū neskatās, bet, ja suns ir spējīgs riet uz cilvēkiem, kas ar viņu nav vēlējies nekādu kontaktu, tad nu uzpurni gan vajadzētu lietot.

Zinu kā tas ir, kad suns skrien pakaļ un kož. Man ir ļoti nepatīkami, ja suns uz mani rej... tā ir stresa situācija. Kur nu vēl, ja tas notiek pustumsā, tad, kamēr tu to suni ieraugi un novērtē vai viņu kāds pieskata un viņam ir siksna, tikmēr bezmaz vai sirdstrieku var dabūt.

Tas ir tāpat kā ņemt līdzi pistoli un veikt kontrolšāvienus gaisā... tas pats vien ir, kā ņemt pastaigā rejošu suni bez uzpurņa, bet nez kāpēc suņu saimnieki to uzskata par normālu situāciju.

Bet visumā Rīgas centra apkaimē situācija ir laba (nu atskaitot fekālijas). Trakāk ir mazpilsētās, kur saimnieki atļaujas atstāt suni brīvā vaļā. Ir bijušas tik daudz nepatīkamas satikšanās ar suņiem (ne tik daudz pēdējā laika)... kad suns speciāli skrien uz ielas, lai tevi aprietu.

Pavada protams obligāta, bet arī uzpurnim jābūt!

Man patīk suņi, bet katram saimniekam ir jāgādā par to, lai suns nenodarītu ļaunumu citiem. Apkārt mājai jābūt sētai, vedot suni pastaigāties ir jābūt vai nu uzpurnim, vai nu pavadiņai. Ja tā ir, tad viss ir kārtībā. :)

Mūsu kaimiņiem reiz bija suns, līdzīgs vācu aitas sugas sunim, viņu izlaida no sētas paskraidīt, paskraidīja tā, ka ieskrēja mūsu dārzā, kamēr lasīju ābolus un sakoda līdz bezsamaņai, tagad 5 skaistas, ap 10 cm garas, rētas rotā manu krūškurvi. Un tad man bija tikai 6 gadi. Loģiski, ka izjutīšu bailes, ja ieraudzīšu bez pavadiņas vai uzpurņa suni, kurš sabiedriskā vietā skrien man pretī. Pie visa ir vainīgs cilvēku stulbums. Gan tavā gadījumā, kur sieviete bez pamata bārstīja negācijas, gan citos gadījumos, kad cilvēki palaiž suņus brīvībā, domādami, ka viņu pūkainie dzīvnieciņi ir īsta mīļuma iemiesojumi. Lai arī cik ļoti suns būtu mīļš, viņam ir sava loģika, kuru nevar paredzēt un momentā nolasīt.
Citi teiks, ka nevajag baidīties, tad suns nebruks virsū, ziniet, es nezinu kā noslāpēt šo aizsargmehānismu, nezinot, kas varētu notikt, jo sunim ir savi dzīvnieka instinkti.

Normatīvie akti neparedz uzpurni kā obligātu aksesuāru, tapēc liela daļa to nelieto.

Meitenes, kuras baidās no suņiem, Jūs ieraugot suni, informējat tā saimnieku, ka Jums ir bail? Palūdzat, piemēram, apstāties, nostāties tam priekšā vai tml?

Es nevaru iedomāties nevienu suņu saimnieku savā paziņu lokā, kas šādu lūgumu ignorētu.

ctn, man piemēram ir ļoti bail no suņiem. Bet kā tu domā lai informēju saimnieku? Ja suns ir pie stingras pavadas, tad jau nē. Bet parasti jau bail ir tad, kad suns vienkārši pieskrien pie tevis. Šajā gadījumā jau saimnieks nav blakus. Bļaut un saukt saimnieku? Manuprāt tas to suni vēl vairāk satracinās

Drostala, ja arī ir pie pavadas un nejūties labi, vienkārši skaļāk, bet pieklajīgi, palūdz saimniekam apstāties, pieturēt suni aiz kakla siknas, jo Tev ir bail. Nekā rupja vai nepieklajīga šādā lūguma nav. Ja saimnieks ir bijis vieglpratīgs, suns publiskā vietā Tev pieskrien, skatoties sunim acīs, stāvot uz vietas, skaļi saki "Kuram ir šis vācu aitu (piemēram) suns? Varētu lūdzu savākt?". Normāls saimnieks tūlīt pat savāks... Principā, savlaicīgi redzot suni bez pavadas izvelc telefonu. Filmē, piesoli saimniekam rakstīt iesniegumu, ja viņš nereāģē uz lūgumu suni savākt.

Jūs ieraugot suni, informējat tā saimnieku, ka Jums ir bail? Palūdzat, piemēram, apstāties, nostāties tam priekšā vai tml?

Tas ir tieši tas, ko darīja tā skrējēja... bet Jūs viņas informēšanu par nepatiku nez kāpēc uztverat saasināti.

Atceros gadījumu no uzvaras parka: saimnieks palaida suni paskriet vienu pašu... tas suns ieraudzīja citu suni un viņi sāka riet viens uz otru. Otra suņa saimniece izmisīgi bļāva uz to vīrieti, lai sauc suni pie sevis... bet viņš vienaldzīgi izlikās, ka tas nav viņa suns. Kur garantiju, ka viņš būtu rīkojies savādāk, ja suns būtu uzklupis bērnam?

Teletūbijs, pārmetumi ir informēšana par bailēm? Un kā man vajadzēja reaģēt?

Atceros gadījumu no uzvaras parka: saimnieks palaida suni paskriet vienu pašu... tas suns ieraudzīja citu suni un viņi sāka riet viens uz otru. Otra suņa saimniece izmisīgi bļāva uz to vīrieti, lai sauc suni pie sevis...

Es arī esmu šādi bļāvusi. Kad bija kucēns, šādas situācijas dzina stresā. Tapēc jau nevajag visus vienā maisā bāzt.

Meitenes, kuras baidās no suņiem, Jūs ieraugot suni, informējat tā saimnieku, ka Jums ir bail? Palūdzat, piemēram, apstāties, nostāties tam priekšā vai tml?

Es esmu teikusi, tomēr reakcija parasti ir šāda - "Mans suns jau nekož, viņš tikai spēlējas!". Pietam, domāju, ka ja uz ielas es kaut ko tādu pateiktu, tad, visticamāk, saņemtu daudz negāciju no saimnieka puses.

Man ar suņiem ir bijuši divi nepatīkami starpgadījumi.
Pirmais, kad man bija aptuveni 5 gadi. Ar omi pastaigājāmies, pēkšņi pie manis pieskrēja Vācu aitu suns un sāka mani reāli plosīt. Ome mani fiksi paņēma uz rokām, sāka suni atgaiņāt prom ar lietussargu, bet šis tikmēr mēģināja man iekost kājās. Pēc brīža pienāca suņa saimniece, nostājās blakus un skatījās. Ome viņai teica, lai savāc savu suni, bet šī saka pretī "Mans suns tikai spēlējas, dodat taču viņam izspēlēties!". Rezultātā man trauma un saplosīts sāns.

Otrajā reizē biju ciemos, tur arī bija suns ar problēmām. Veselu stundu (!!) stāvēja man pretī un monotoni rēja. Saimnieki atteicās viņu ieslēgt citā istabā, jo viņš taču man nekož!

Jebkurā gadījumā es saprotu, ka katram šķiet, ka savs mīlulis šķiet prognozējams un adekvāts, tomēr tik elementārai lietai kā pavadiņai ir jābūt.

Marchixa, tātad, Tu vari izlaist savu bērnu arā bez pieskatīšanas un viņš būs mana problēma? Kaut kā ne visai labi sanāk..

Un Tu savu suni vari vadāt bez uzpurņa, domādama, ka noturēsi, ja nu kas, un viņš nevienam neiekodīs? Vēl sliktāk sanāk. :D Nē, es savu bērnu vienu laukā nelaidīšu, zinot, cik debīli suņu saimnieki ar saviem mīluļiem apkārt staigā. Runāju par situāciju, kad bērns ir konkrētajā brīdī viens nevis viens pats palaists laukā. Piemēram situācijā, kad bērns no veikala laukā iznāca un skrēja pie suņa. Un jā - es uzskatu, ka konkrētajā brīdī suņa saimnieks ir atbildīgs par suņa rīcību brīdī, kad tuvojas bērns!

Teletūbijs, pārmetumi ir informēšana par bailēm? Un kā man vajadzēja reaģēt?

Man no Jums man paliek pretīgi.

Marchixa, normatīvie akti nosaka, ka suņa saimnieka pienākums nav sunim uzlikt uzpurni. Toties normatīvie akti regulē bērna vecumam atbilstošu uzraudzību, kas IR jāievēro. Tava subjektīvā attieksme pret normatīvajiem aktiem nemaina to spēku.


Tagad skaidrs, kādēļ daļa sabiedrības izturās negatīvi pret jaunajām māmiņām. Bērni nav sabiedrībai jāaudzina un jāpieskata, tas ir jādara vecākiem. Mans suns nedrīkst nevienam traucēt, tapēc arī man nedrīkst neviens traucēt ejot pastaigā ar suni.

tāpat*

Teletūbij, un ko man tagad darīt? Tu tiešām sagaidi, ka suņa saimnieks izraks bedri, tajā ielīdīs, kamēr Tu paiesi garām? Uzskatu, ka pilnīgi pietiek ar pilnīgu suņa uzvedības kontrolēšanu, ar to domājot, suņa atrašanos pavadā, blakus saimniekam, bez iespējas aizskart garām ejošo.

Jebkurā gadījumā, paldies meitenēm par viedokli un pieredzi. :)

Normatīvajos aktos ir kaut kas minēts, ka, piemēram, ejot garām, man būtu jāvāc bērns, ka viņš grib samīļot suni? Man tas liekas pašsaprotami, un savu bērnu klāt nelaižu. Es taču blakus esmu un pieskatu. Kurā brīdī man ir subjektīva attieksme? Brīdī, kad saimniekam jāsavāc suns, lai kādam neiekož?
Man arī pastaigas laikā ar bērnu neviens traucēt nedrīkst, bet garām staigā teļa izmēra suņi bez uzpurņiem un saimnieki, kuri tik vien spēj kā pateikt, ka ''viņš jau nekodīs'' un padirsina tur pat ietves malā.
A man arī liela sabiedrības daļa nepatīk, arī cilvēki ar suņiem, pret tiem arī izrādu savu neapmierinātību. Man nav pienākums vākt viņu dzīvniekus vai norādīt, ka traucē, cilvēkam ar smadzenēm tas ir skaidrs pats par sevi. Savu bērnu cietiem audzināt, pieskatīt un auklēt nelieku, tā ka - tas uz mani neattiecas. Ir cilvēku daļa, kuriem bērni kā tādi nepatīk un ratiņi aizņem tik dārgos cm lielveikalā. :D