Suns un skrējēji

Es tiešām gribētu sagaidīt no Antonellas un Mi Amor atbildi, vai tik tiešām audzinātam cilvēkam jālec zem riteņiem un jāpavelk suns līdzi, lai tikai kāda ar ratiem var kā viņai ērtāk pastaigāties. :D

Mani gan māmiņas laikam nav nelaidušas garām, bet ir bijis tā, ka ieraugot suni, mammas demostratīvi paķer savus bērnus un jau no 20 m tāluma stāsta, ka suns kož, suns slikts utt :D Vot, par šito es brīnos - kamdēļ bērnam radināt bailes jau no bērnības un vel to darīt ar tādu agresiju.

Te parādijās neapmierinātība par māmiņām ar ratiņiem, kas iet un domā ka viņām pieder visa ietve, nevaig nemaz suni, lai viņas ignorētu tevi un nelaistu garām, vai nu lec zem riteņiem vai garā zālē, vai lien pa krūmime bet garam normāli nepalaidīs, tas nav par visām māmiņām ar ratiem, bet ir novērots ka tā mēdz darīt.

Esmu gan suņa saimniece, gan skrējēja šad tad.
Skrienot it īpaši lielu suni savā tuvumā bez pavadas redzēt nevēlos, jo man ir bail no liela auguma suņiem, bet nekāda naida nav. Noskriešu garām, samainīšos ar saimnieu un uzsmaidīšu sunim, ja tā gribēšu.
Savu suni nelaižu vaļā un nevēlos, lai sveši tam nāktu klāt un glaudītu (bērni ir mēģinājuši daudz, jo sune super draudzīga). Aplaužu šīs abpusējās simpātijas, jo suns ir dzīvnieks, man par viņu jāuzņemas atbildība un sekas. Laukos mazliet savādāk, šad tad palaižu un tur viņu ņurca kā vien var pazīstamie. Bet ne pilsētā.

man pret suņiem iebildumu nav nekādu. no saimniekiem gaidu tik vien, lai būtu pavadā novaldāmā attālumā, pati arī ieturēšu distanci.
ja mans suns uzvedas adekvāti un ir pavadā un kāda kaza kko purpina tik skaļi, ka dzirdu arī es, saņemtu tikpat skaļu ieteikumu paārstēt nervus un iedzert kādu nomierinošu ripiņu. esmu par savstarpēju cieņu un harmonisku līdzpastāvēšanu, bet tai jānāk no abām pusēm.

un teletūbijs tiešām nevinu "argumentu" nav minējusi.

Iespējams, ka bija jau sagurusi un vienkārši baidās no suņiem,

šis arī bija iemesls, neņem galvā, daudz tādu bābu, kuras visus un visu ienīst ;)

Neizlasīju visu diskusiju. Bet te vairākkārt minēts, ka bail no lielajiem suņiem, bet mani skrienot ir nokaitinājuši tieši mazo suņu īpašnieki. Palaiž toju vai čivavu vaļā no pavadas, un šie man skrien zem kājām. Man jāmaina ritms, jāizvairās, da nu nafig. Bet ja es spertu tam sīkulim vai uzmītu virsū, vot tad gan priecīgi tie saimnieki nebūtu.
Neomulīgi jūtos, kad nākas sastapties ar bezsaimnieka suņiem. Tad nemainu ritmu, nepievēršu uzmanību, skrienu garām, tpu tpu - nekādu incidentu nav bijis.
No lielajiem nav bail- daži rajona biedri pat atpazīst un nolaiza kāju :D
Kad pati skrienu ar suni, tad sagaidu, lai vaļā palaisto suņu saimnieki spētu kontrolēt savu suni, jo manējam grūti spēlēties ar tiem un reizē skriet man līdzi.
Bet tie, kuriem kaut kas nepatīk un purpina sev zem nāss, man vispār pofig- lai baidās, lai viņiem nepatīk mans suns, tās ir viņu tiesības, tāpat kā manam sunim ir tiesības turēt sliktu prātu uz dažiem īpašiem indivīdiem.

Mi amor un Antonella,


ļoti labi vecāki audzinājuši. Tas skaitās normāli, ka sieviete ar ratiem ir pārāk slinka( vai dumja?), lai sabīdītos uz tām pāris sekundēm, viņa ietiepīgi stums ratus un pati ies tiem sānos blakus, bet man ar suni, kuru nereāli paķert padusē, jākāpj uz vienvirziena ielas ar intensīvu satiksmi? :D Nu burtiski jālec zem riteņiem? :D

Teletūbij, tiklīdz kā lūdzu padomu, kā man būtu bijis jāreāģē, Tu mani informēji, ka izraisu Tevī riebumu. Tālāk iepostēji neko neizsakošu rakstu no visai apšaumāba avota. Kādus argumentus gaidi, ja neko sakarīgu neesi pateikusi? :)

Es pateiktu - ej dirst un laimīga staigātos tālāk ar suņuku! :)

Teletūbij, paranoja? Zini, cik Latvijā vispār ir suņu, un cik sakostu cilvēku gadā ? Ja katrs suns būtu plēsējs, LV būtu izmirusi...

Es dalos ar savu viedokli, bet Jūs mani apvainojat garīgā saslimšanā? Jūtams, ka Jums ir vājas argumentācijas spējas, pietam, ir diezgan acīmredzami, ka šajā diskusijā vēlaties sludināt savu taisnību un citu viedoklis jums nemaz neinteresē.

Tas no kā baidās ir rots.

Man kā riteņbraucējai pagaidām nekādi starpgadījumi ar suņu saimniekiem nav bijuši. Vienmēr, kad uzdzindzinu, suni pierauj sev tuvāk. To arī sagaidu, lai pietura pavadu, kāpēc braucu garām.


Vispār, manuprāt, briesmīgi, ka suņiem liek uzpurņus. Ja visi saimnieki būtu apzinīgi un sūtītu suņus suņu skolās, situācija būtu citādāka. Būtu mazāk sakostu cilvēku utt.


Ja jau par suņiem, tad man besij, ka veikalos vazājas ar tiem mazajiem suņiem un liek ratos iekšā. Suņiem jāpaliek ārā un punkts. Tad jau, ja es varētu panest, piemēram, haskiju, arī varētu iet iekšā veikalā?

Cloo, piedod, ja esi jau minējusi, bet kādas šķirnes suns Tev ir?

Lovisa - suns rej arī no bailēm!

Man vispār bailes bērnībā radīja suns, kurš pieglaudās klāt un klusēja. :D Nu piespieda pie ielas un pats aplocījās apkārt. Mašīnas vienā pusē, suns otrā. Stāvēju kādas 35 min tā. :D :D :D Nesapratu, ko viņš gribēja. :D

Mums visi pa gabalu turas jau laicīgi vai ievilktu elpu tiek garām. :D Nekādu problēmu! Nevienam iebildumu nav.
Es gan pieturu, bet tāpat visi ieraugot mūs kaut vai apmetās riņķī un žigli deso prom, ja, piemēram, šaurs ceļš.
Riebjas, ja mazi bērni (nu labi, arī vecākā gadagājuma tantes tā mēdz darīt, nez kapēc onkulīšiem tādas kāres nav izteiktas) skrien klāt un ķeras sunim ap kaklu. Tā negaidīti. Vai ja nāk cits suns pretī, tad obligāti jāsavāc vismaz līdz saimnieki noskaidro vai otrs nav agresīvi noskaņots, vai abi puikas nav utt. Daudzi saimnieki to laikam neapzinās, ka citi suņi nav tādi paši kā viņējie(ja draudzīgi). :D

Man nepatīk tieši tā riešana, vienkārši nepanesu, ja man ausīs skaļi rej un nav pat svarīgi kāpēc - aiz prieka vai tāpēc ka nikns. Laikam jau tā man tāda trauma, jo gadījās reiz ka gāju pa ceļu un nez no kurienes uzradās milzīgs suns, nāca man pakaļ un nenormāli skaļi rēja, toreiz ļoti nobijos un kopš tā laika suņi man maigi sakot ne pārāk patīk.

Suņi jau nerej tikai tad, kad ir nikni, tapēc par to tik ļoti nevajadzētu satraukties. Ja rūc, rāda zobus, tad gan ir nikns/ļoti nobijies.

Es varu saprast abas puses un kamēr man neviens suns klāt nenāk, nerej un nekož, tikmēr es vispār nepievēršu uzmanību. Diemžēl bieži vien gadās, ka saimnieki savus suņus nepieskata un domā, ka viņu suns jau nu gan nevienam nekodīs. Bet man piemēram ir bail no suņiem (ne no visiem, bet dažām šķirnēm) un lai gan iekodis neviens nav, tomēr ir nepatīkami, ja pienāk man klāt un nedod Dievs, vēl sāk riet - tas ir vēl briesmīgāk kā tad ja iekostu.

Teletūbij, paranoja? Zini, cik Latvijā vispār ir suņu, un cik sakostu cilvēku gadā ? Ja katrs suns būtu plēsējs, LV būtu izmirusi...