Pi*dings :D

Es pakonsultējos ar draudzenēm (man viņas tādas, kas saka, kā ir, nevis, ko gribu dzirdēt), tas visu saliek pa plauktiņiem.

Protams, ka uznāk, bet es vairāk cenšos domāt ar prātu. :D

Man par matiem tas pats bija, pāri līdz pus mugurai, gribēju atkal karē, bet tad sapratu - nevajag.
Pēdējais, kas mazliet vēl ir, gribu gaišus matus (man tagad ir melni), bet visi man saka, ka labāk tumšie, lai nemaz nemēģinu, bet man vajag. :D

Visu, ko gribu arii izdaru :D

Es šo savu iegribu 52x esmu izrunājusi gan ar draudzenēm, gana r draugu. Visas sarunas beidzas ar to,ka es iespītējos un cenšos ieskaidrot,ka,jā..man to vajag :D

Man šitā bija ar skropstu pieaudzēšanu- savajadzējās un viss. Kad nākamajā rītā uz sava spilvena konstatēju skropstu kušķi ( pieaudzētās+ manējās), īpaši laimīga nebiju.

ir man kādreiz tā, bet cenšos būt apdomīga. ir bijis, kad kko izdaru un tad nožēloju, jo biju neapdomīga un neparēķināju, kadas sekas tam visam var iestāties. nu tāpēc, tomēr 7x nomēr un tad griežu :D
mani joprojām nepamet doma par tumšiem matiem, visi atrunā, bet nezinu, man kkā gribās, bet tas jau kādu laiku ilgst, nu pagaidām neesmu padevusies savai iegribai!

Ja runa ir tieši par ārējo tēlu, tad es vienmēr nobremzējos, nav man sen gribētā tetovējuma, nav tumši brūnu matu, nav zilas šķipsnas, nav izskūts sāns (visu šo esmu gribējusi diezgan ilgstoši). Es māku sevi atrunāt. Pārāk daudz traģiski eksemplāri laikam redzēti, lai tā riskētu :D
Bet tā savādāk, es vienmēr daru to, kas uz sitiena ienāk prātā. Domāju pēc izdarītā. Nekad nenožēloju, bet laikam tomēr gribētu ierobežot savas izdarības. :D YOLO :D :D

Man šitā bija ar skropstu pieaudzēšanu- savajadzējās un viss. Kad nākamajā rītā uz sava spilvena konstatēju skropstu kušķi ( pieaudzētās+ manējās), īpaši laimīga nebiju.

Skropstu pieaudzēšana jau būtu tas mazākais. :) Nav tā, kā nogriežot matus.

Man regulāri sagribas čolku! Bet kā nogriežu, tā jau pēc pāris dienām sāku gaidīt to brīdi, kad ataugs :D Bet paiet laiks un man atkal vajag čolku.... lai gan labi zinu, ka man viņa besīs, traucēs u.t.t.

Uznāk trakas iegribas, jā. :D Pārsvarā cenšos tomēr apdomāt nepieciešamību izpildīt tās vēlmes vai idejas. :D

nu es to gluži par pi*** nesauktu, vienkārši iegriba.

Bet es sev dodu laiku, gribēju nabā pīrsingu pēc gada arī bija, gribēju tetovējumu pēc 3gadiem uztaisīju utt

nē, nav saistības ar matiem. Tas ir kas pīrsingveidīgs. Itkā nekā TĀDA tur nav. Jepatī, aizaudzē, uz sejas nav...nu vot, vajag....tā ir,ka mamma tīņu laikos neļāva sadurstīt sevi :D gribas tagad...
saprotu,ka nevajag, bet nu dikti gribas.

Pārsvarā visus savus pizdingus piepildu :D

Man regulāri sagribas čolku! Bet kā nogriežu, tā jau pēc pāris dienām sāku gaidīt to brīdi, kad ataugs Bet paiet laiks un man atkal vajag čolku.... lai gan labi zinu, ka man viņa besīs, traucēs u.t.t.

Man tā kādreiz bija "sāpīgā" tēma. Pāris gadus bija tas pats, bet tad es sevi sāku "noturēt". :D

Ā, un par matiem -vistizlākais p..ings, kam ļāvos- sagribēju blondus matus! Man dabīgi ir tumši + toreiz bija krāsoti sarkani (apakšējie melni), tad balinātas šķipsnas un jau tā izskatījos pēc raiba kaķa. Izdomāju, ka nekad neesmu bijusi blonda! Ar māsas palīdzību mājās iebliezu pa visu galvu balinātaāju- mati loģiski sanāca kretīniski dzelteni. Tad nākamajā dienā procedūru atkārtojām (kur prāts?)! Mati staipījās kā makaroni! Rezultātā- man palika blonds ezītis, ko nokrāsoju savā dabīgajā krāsā un sāku atveseļošanu- tagad pagājuši 3 gadi un man ir savi mati ataudzēti, šādi te:

Un lai veselais saprāts mani nepamet un es vēlreiz ko tādu nenodaru saviem matiem:D

misshine

Nu jā, bet, ja izkrīt gandrīz visas svējās skropstas, tamdēļ jāstaigā "plikām" acīm 2 mēnešus, tas arī nav diez ko forši.

Es parasti daru visu, kas ienāk prātā, jo tās vēlmes nevaru vnk pastumt maliņā. Tādā veidā esmu tikusi gan pie rozā matiem agrā jaunībā, gan pie deguna pīrsinga, gan ātras pārejas no tumšbrūniem matiem uz blondiem. Un katru reizi arvien jaunas vēlmes :D

Man arī tā diez gan bieži gadās, bet parasti to arī izdaru, ja manai vēlmei ir gana spēcīgs pamatojums un kāda padomdevēja atbalsts :D
Jaunības gados gan neinteresēja citu viedoklis, darīju visas muļķības, kas ienāca prātā :D
Man jau šķiet, ka tas ir aiz garlaicības/rutīnas

Es esmu savu vēlmju vergs. Mati ir bijuši visos iespējamajos garumos un krāsās. Pīrsingu izdūru bez nedomāšanas. Tagad apdomājot, vai tas bija vajadzīgs, es teiktu, ka ne, bet tajā brīdī likās, ka ideja ir laba.

Nesakarīgi sanāca - pīrsingu izdūru bez domāšanas. :-D