Mēs esam kopā vairāk kā divus gadus.Mums ir burvīga pusgadu veca meitiņa.It kā saprotamies labi, esam laimīgi,nesūdzēšos.Bet ir tāds viens BET.Man mājās īsti nav kur pakārt savas drēbes,kad sāku dzīvot pie viņa,man ierādīja aptuveni 30cm no sava skapja stangas,sastumjot savas drēbes ciešāk,kur iekarināt manējās drēbes.Plus vēl plauktiņus,kur salikt,bet tomēr man lielākā daļa drēbju ļoti sagumzās,vislabāk tās turēt pakārtas,kleitas, u.c burzīgie plānie audumi...Blakus mūsu guļamistabā gultai stāv vesels liels 2-skapis ar viņa bijušās sievietes mantām.Esmu retu reiz ierunājusies,kad viņa savāks tās drēbes,kas ir vispār vecas no 80,90 gadiem,no modes sen izgājušas... Nesen saņēmos drosmi un sakrāmēju visu maisos,saliku koridora skapī,pieliekamajā.Tajā vakarā mums bija pasēdēšana un ieminējos,ka saliku tās vecās lupatas maisos,ja nekas netiek tajā jautājumā risināts.. ļoti sastrīdējāmies,līdz asarām, viņš visu laiku atkārtoja- Svešas mantas nedrīkst aiztikt!!Pilnīgi ar tādu apmātību ka man palika bail, pat gandrīz sūtīja nakts vidū no mājas laukā,atņemšot man meitu... es tik ļoti raudāju, jo nepazinu to skarbo vīrieti.... tik ļoti sāpīgas lietas viņš man pateica tajā naktī...Es pēc tās reizes tik ļoti apjuku... man iekšēji radās sajūta,ka sieviete,kura pameta ģimeni,krāpa,vēl joprojām valda tajās mājās..kuras it kā tagad pēc viņa vārdiem ir manas mājas..Es nezinu,kas ir pareizi un kas vairs nav, s**** skapis, bet pēc tās reizes viņš līdz ko iedzer paliek agresīvs un mēs ļoti sastrīdamies, un viņš nesen pateica,ka es neesmu viņa ģimene, atņems meitu...skaidrā neko neatceras,ka būtu kaut ko tādu teicis, un mīl mani utt..lai neklausos viņa muļķībās.. :(