Gatavojamies grūtniecībai.

Es tomēr arī uzskatu, ka atbildīgs vīrietis sākumā sievieti ņems par sievu un tad lūgs viņai bērniņu. To varētu saukt par sava veida cieņas izrādīšanu, viņš pierāda īpašo attieksmi pret mīļoto, dod drošības sajūtu. A tā - draudzene ir draudzene, gribu nāku, gribu eju. Var ilgi runāt par mīlestību un ticēšanu vīrietim ''uz vārda'', tomēr tam jārada apstiprinājums darbos. Ja nu dzīvē kas notiek, tad tieši papīriem ir svarīgākā loma, lai sieviete nepaliek uz ielas viena ar bērniņu. Pati zinu daudzus tādus gadījumus, diemžēl. Protams, katram savs, bet šajā jautājumā es vairāk uzticētos vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem ir dzīves pieredze (tādu viedoklis parasti sakrīt ar manējo) nevis divdesmitdagnieces rozā brillēs bez savas ģimenes, kuras sludina, ka laulība ir viduslaiku blēņas.
Es savam nākamajam vīram uzreiz pateicu, ka kāzas vispirms. Kaut arī viņam formalitātes nav noteicošās (kā viņš pats pateica), viņš neredzēja iemeslu, lai to nenokārtot, ja jau mīļotajai tas ir svarīgi. :)

Ja tici savam virietim, tad uz prieksu, veiksmi!!!

Aha, un beigās atrasties ar mazu bērnu uz ielas :) Ticēt mūsdienās nevienam nevar, lai cik tas skarbi neizklausītos. Neviens taču nezinam kā dzīve var pagriezties pēc vairākiem gadiem.

Citiem kazas nav tik svariga sastavdala. Ticiet man, tas ir iespejams. Ja tici savam virietim, tad uz prieksu, veiksmi!!!:)

Nezinu, neesmu sieva, bet esmu draudzene, kurai uztaisījis bēbi, kā te Marilyn izteicās. :D bet es uz to galīgi neiespringstu. jo mūsdienās laulību šķiršana ir tik bieža parādība, ka manī vairs nemīt pārliecība, ka no draudzenes var aiziet jebkurā brīdī, bet sieva ir uz mūžu mūžiem, kā solījuma- līdz nāve mūs šķirs. ja gribēs, aizies gan no sievai, gan no draudzenes, tas, manuprāt, nav izšķirošais faktors.
mums ir kādi 5 draugu pāri, kuri kopā jau ilgus gadus, bērni jau palieli 3-9 gadi, bet neviens nav precējies. iespējams, ja būtu tā, ka mēs esam vienīgie neprecētie, man arī būtu izteiktāka vēlme apprecēties. pašlaik pat es to īsti nevēlos, ar draugu pēdējā laikā par kāzām neesam runājuši.

autorei iesaku sākt censonēties pie mazuļa tad, kad, sarēķinot mēnešus, tiešām būs skaidrs, ka tās 38-40 nedēļas būs pāri aizstāvēšanas datumam.

iesaku (ja ta vispar variet, t.i sanak un veseliba lauj) tev sai lietai kerties klat ap ziemassvetku laiku. tad piedzims bebitis pec izlaiduma! vienigi jarekinas, ka pirmaja trimestri var but sliktas dusas un nespeks paris nedelas, bet ta citadi to var apvienot ar studijam, ja grib. ka neka sievietes tapat grutniecibas laika iet uz darbu, strada.

Pierunāt cilvēku uz kāzām jau arī nevar, jo tad būs tā sajūta, ka viņš varbūt negrib, bet vajag.

Tieši tā, ja cilvēks negrib precēties, tad kāda velna pēc ar tādu kopīgus bērnus ražot? Autore irt mazohiste?

Ko tu mocies? Ja tik ļoti to vēlies, tad uz priekšu. Viedokļi vienmēr būs dažādi, bet tev jāieklausās pašai sevī. Tas ko vēlaties abi, tas ir svarīgakais.

Pierunāt cilvēku uz kāzām jau arī nevar, jo tad būs tā sajūta, ka viņš varbūt negrib, bet vajag. Tāpēc jau tagad, kad ar manējo ir sanākusi saruna par bērniņu un precībām, un viņš jautā, kas man pret to, ka sākumā bērns, tad kāzas, es stingri saku, ka sākumā kāzas, tad bērns, ja nu vienīgi tas sanāk neplānoti. Pie tam pēc bērna daudz vairāk izdevumi, un kāzām sakrāt daudz grūtāk.

Bet tas tikai mans viedoklis. Es neuzskatu, ka 22 gados tu esi par jaunu vēl bērniņam, manuprāt, tieši ideāls vecums. :)

Ai nu ko jūs ar tām kāzām, tagad tak nav viduslaiki, kad ar šausmām skatījās uz sievieti, kurai ir bērns un nav precējusies!

Manupraat, runa neiet par to. Domaa aiz gara laika izdomaats lauliibu instituuts? Es ceru, ka autore nebuus tik naiva un, piemeram, tagad (neprecēta) kopaa ar draugu panjems krediitu dziivokla iegaadei, kurs pie tam veel buus noformeets uz viiriesha vaarda. Zinu vairakus shaadus gadiijumus, kad attieciibas pajuka, sievieti vecis izmeta no maajas aaraa (jo vinja nav nekaada sieva, kurai buutu tiesiibas skirsanaas gadiijumaa sanjemt savu dalju) , bet "nabadziite" joprojaam kaa galvotaajs maksaa dziivokla krediitu, jo viirietis pazaudeeja darbu. :)

Es ar taadu beernus neradiitu, kur nu veel beeranm vina uzvaardu liktu. Ja grib beernus, tad lai pieraada, ka uztver tevi kaa sievieti, ar kuru veelas kopaa nodziivot visu muuzju.

Tieši tā-katram jau savādāk tas viss ir,mēs tikai varam iedomāties :)

Slimība tā nav, bet smaga toksikoze arī nav gluži izklaide, tad nu pamēģini organismam ieskaidrot, ka tas nav nekas. Protams, ne visām tā ir.

Protams,ka nav slimība,vnk gribēju dzirdēt viedokļus.
Man liekas,ka tas ir tik brīnišķīgi,ka tev puncī aug maz bēbītis :))
Un nav jau arī tā,ka nav nekādas sajēgas par bērniem,kgan esmu jauna,bet pieredze ļoti liela,jo māsām ir mazi bērniņi un pašai vēl krustmeitiņa,kuru ļoti mīlu:)

GRūtniecība nav slimība,ja grib-tad visu var!

Nu kādas muļķības ar tām kāzām, vai tad cilvēki paši vairs nedrīkst izlemt, kad precēties?

Pati gan neesmu studējusi ar punci, bet kursā ik gadu bijusi kāda grūtniece. Viss noritēja kārtībā, nedaudz biežāk uz tualeti skraidīja. Un kad bebuks jau bija dzimis, tad lektori ļāva iziet no auditorijas pabarot bērniņu, ir bijušas reizes, kad bērniņš asistē mācībās. Visnotaļ pozitīva attieksme pret bērniem, jaunām ģimenēm un grūtniecem. No lektoru puses daudz atlaides tiek piedāvātas saistībā ar mājasdarbiem.
Par sajūtām un grūtībām gan nemācēšu teikt, tikai no apkārtējo skatījuma.

Liels paldies tev Mī_Mo

Bet vispār jūs mani tgd samulsinājāt ar tām kāzām,eh.

Ai nu ko jūs ar tām kāzām, tagad tak nav viduslaiki, kad ar šausmām skatījās uz sievieti, kurai ir bērns un nav precējusies! Zinu daudzus pārus, kuri laimīgi dzīvo kopā, ir bērns/ip, bet nav precējušies vai arī arī aprecējās pāris gadus pēc bērna piedzimšanas. :)

Un tās kuras saka, ka jāsagaida labāki laiki, kā tad var zināt, ka ir pienākuši tie labākie laiki bēbim? Varbūt tieši pateicotiem bēbim pienāks tie labie laiki! Tā gaidot tos labos laikus var sagaidīt arī vecumdienas vienatnē. :D

Autorei novēlu veiksmīgi tikt pie mazuļa. Un, lai bēbis atrod ceļu pie jums, jums veiksmīgā laikā. :)

Manējais mani grib precēt, pati gribēju precēties jau šovasar, bet tākā gribam greznas kāzas, tad iekrāsim un nākošvasar precēsimies!

Man mazais piedzima bakalaura pēdējā gadā, tas ir, prakses laikā (prakse bija nosacīta). Kad mazais bija mazs, mājā rakstīju bd, veiksmīgi pabeidzu. Otrs mazais piedzima maģistra otrā kursa sesijas laikā. Visu sarunāju ar pasniedzējiem, ka nokārtoju ātrāk un nav jāuztraucās, vai paspēšu sesijā nokārtot vai jau būšu slimnīcā. Tagad mazā ir maziņa un tūlīt sākšu/turpināšu rakstīt maģistra darbu.
Dzīvoju vairāk kā 100km no Rīgas, tas ir, studiju vietas un bērnus baroju ar krūti. Ja vajadzēja pasniedzēja konsultācijas, tētis brauca līdz un pieskatīja, kamēr biju skolā. Dzīvojot Rīgā tas vispār būtu bijis īzī...
Es teiktu - viss ir iespējams.

Nezinu,nav man izteikts vēl bildinājums

viņam tas nav noteicošais faktors.To var izdarīt arī pēc tam.Bet manā galvā jau ir sākumā kāzas,vēlāk bebis

Es gan Tavā vietā vispirms pabeigtu studijas un tad sāktu plānot bērnu, vai arī sāktu mēģināt tikt pie mazā pašos pēdējos studijas mēnešos,jo mazs puncītis, pāris mēneši neko daudz netraucēs;)

Es gan vispirms aprecētos un tad sāktu procesu pie bērna ieņemšanas:D man šis variants- visu var izdarīt pēc tam,kaut kad nederēs. man nebūtu nemazākās stabilitātes sajūtas. ja vīrietis negrib mani precēt,tad kāpēc man no viņa jārada bērns?ja viņš nav gatavs kāzām,tad es nebūšu gatava ar viņu kopīgam bērnam.
tas-kaut kad var arī nepienākt un var būt pēc 5gadiem,jo ja tagad ir atrunas- tas svarīgi dokumenti, kāzas, gredzens,tad es nezinu,kas būs vēlāk. kāda motivācija viņam būs aprecēties?