Gatavojamies grūtniecībai.

Par darbu-mani gaidīs,man ir jaukas priekšnieces un viņas tikai priecātos,ja man pieteiktos bērniņš un vēlāk gaidītu atpakaļ :)

Labi,varbt tieši no A-Z nē,bet ļoti labi viņu pazīstu,jo pazīstami esam jau,oiii-8 gadus laikam jau.,bet kopā gandrīz 5 gadus,un ir tā kā saki,ka katru gadu ir kas jauns un ir labās un sliktās īpašības,kas nāk klāt-bet es tās pieņemu,jo man ar viņu ir labi-es saprotu to,ka cilvēku nevar mainīt-vainu viņš ir jāpieņem,vai ir jāmeklē tāds ar ko tev saskan un nav tik daudz pretenziju.
Tā kā es pazīstu viņa ģimeni un viņu pašu ļoti labi-es esmu vairāk kā pārliecināta,ka nekad viņš mani nepamestu ar bērnu uz rokām,un darīs daudz,lai mums abiem viss būtu ok un pietiktu,ja arī notiktu mega brīnums un viņš aizietu-viņa vecāki nepieļautu,ka es palieku viena uz ielas un tt.
Es viņu mīlu,viņš mani mīlu,mums kopā ir labi :)

Mana sieva ar otro bērnu kārtīgi izstudējās maģistros

Dzīvojot kopā ar vīrieti 5 gadus,par kuru es visu zinu no A-Z

par cilvēku nekad nevar zināt no A-Z.un pa 5 gadiem otru pilnībā nevar izzināt,ja varētu,tad visi būtu laimīgi precējušies...esmu 10 gadus ilgās attiecībās,un atceros ka arī es,ar pilnu pārliecību teicu ka zinu viņu ka blusainu suni,bet nē,katru gadu nākas izzināt jaunas un jaunas rakstura šķautnes,patīkamas un nepatīkamas.jo 5 gadi ir īss laiks,dzīve vēl nav paspējusi samest virsū visus pārbaudījumus,kuros arī tad var redzēt otra cilvēka patieso es....jo no daudzu paziņu pieredzes varu teikt,ka runāt un darīt nav viens un tas pats,meitenei puisis sola mīlēt un lolot bērnu,atrast dzīvolki,palīdzēt pabeigt studijas,bet beigu beigās pazūt pie pirmajām grūtībām....

Es arī ceru, ka mani te gaidīs :D

Kopā ar pirmsdzemdību, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu jau sanāk kādi 2 gadi.
Es strādāju valsts sektorā, mani nesatrauc tik ilga sēdēšana mājās, jo zinu, ka mani te gaidīs.

Man arī ir radies jautājums...
Tā kā nesen aprecējos, ir doma ar vīru nākamo gad sākt strādāt pie bērniņa radīšanas..., BET kā jums bija ar darbu?
Savā jomā strādaju teju gadu. Ja pēc pusotra gada plānojam bērniņu būšu savā darbā nostrādajusi 2.5gadus, bet kā ar aiziešanu dekrēta un atgriešanos no tā?
Jums izdevās saglabāt savas vecās darba vietas? Pēc likuma jau protams tas pienākās, bet kā ir tīri reālajā dzīvē?
Vienkārši, strādaju sfērā, kur tendences un viss aktuālais mainās ik pēc mēneša.., tāpēc liekas, ka nebūšana darbā 1.5gadu varētu ietekmēt spēju atkal tikt līdzi visam... un darba devēja vēlmi vispār mani paturēt darbā...

Cik jauki lasīt, ka te arvien vairāk sieviešu, kas vēlas bērniņus :) Tas patiešām ir ļoti svarīgi - apzināti pašai vēlēties bērniņu. Malači, meitenes! :)

Cik jauka tēma :)
Lai izdodas Alba_ un parējām arī :)

Bet ne vienmēr sanāk kā plānots :)

Vislabāk bērniņu mēģināt ieņemt rudenī,jo pēc vasaras organismā ir daudz vairāk vitamīnu.Pavasarī jau tā,pēc ziemas,organisms novājināts. :)

brunettte9-Jūs arī plānojat,vai vēl nē ? :)

Paldies visām.
Sāku domāt ,ka sākšu ar ginekologa apmeklējumu,padzeršu kādus vitamīnus,veltīšu laiku draugam un mūsu attiecībām,kas ir pagrūti(jo skola un darbs) un tad uz pavasara pusi sāksim ķerties klāt :) Lai ir pabeigtas studijas un viss labi :)
Pašlaik šādas domas mūsu galvās :)
Bus jādomā kāda kleita jāvelk izlaidumā :D

Es arī biju plānojusi, ka pabeigšu bakalauru pirms mazulis pieteicās, jo neticēju, ka tas var notikt tik ļoti ātri. Sākām martā, aprīlī jau pozitīvs tests.
Līdz ar to slodze dubultā - darbs, skola, mājas. Plus vēl bakalaurs jāraksta.. :) Darbā meitenes mani ļoti saudzēja, bieži ļāva man braukt mājās, jo mocījos ar šaaausmīgu toksikozi. Skolā lekcijas uz beigām gāja, tur turējos kā vien varēju.
Jūnijā aizstāvēšanā puncītis jau bija manāms. Sevi biju noskaņojusi - ja būs labi, tad būs, ja nē, tad nē. Uztraukties nedrīkstēju it nemaz, jo bija risks.
Bet viss labi, meitiņai jau tūlīt 8 mēneši. Nenožēloju neko, bakalaurs kabatā. :)
Man 24 gadi, draugam 25.

Āprāts! Lasīju un domāju,ka kāda par mani ir sarakstījusi! :D Man arī ir 22 un puisim 26 un abi gribam mazo. :)
Lai arī tik sasodīti gribas mazo - pabeidz skolu. Tici man - tā būs labāk! Vismaz viens posmiņš dzīvē būs pieveikts līdz galam.
Es tavā vietā plānotu pavasarī, lai ne tikai tu, bet arī mazais saņemtu visus vasaras, rudens vitamīnus! ^^

Draudzenei maģistru studiju beigu posmā bija palikušas tikai 4as no visa kursa, kurām to 2u gadu laikā nedzima bēbji :)

Man, kad piedzims bebis, būs 31. Agrāk vnk nebija ar ko bērnu radīt.

Par studijām - ja draugs atbalstīs, var pabeigt visu. Man kursā bakalauros arī meitene piedzemdēja un viss bija ok. Un pasniedzeji vienmēr ir atsaucīgi. Nezinu, kur mācies, bet LU pat kko izmaksā, kad bebis piedzimst un uz stipendijām arī ir priekšroka.

Un ja strādā, tad arī viss ok. Bet nu tai man zināmajai meitenei, kura bija ar pliku vidusskolas izglītību, bija tikai 19, kad mazais piedzima (vai moš 20).

TEV VĒSTULE ;)

paldies :)
eh,es arī nebūtu pret atlikt uz gadiņu,ja mani bildinātu. :)
šodien sarunājām parunāt par precēšanos-kas un kā.

Alba, labi tevi saprotu. Man arī šādas te vēlmes urda jau pāris gadus, tikai man vēl 2 studiju gadi priekšā. Labā ziņa, ka beidzot sagaidīju bildinājumu, tas nedaudz aizbīdīja plānu par bērnu gadu uz priekšu, jo kāzas būs nākamvasar. Nezinu, ko ieteikt tavā situācijā, jo zinu dažādas pieredzes - citi bērniņa ieņemšanu atliek studiju, darba, naudas dēļ, bet, kad izlemj par labu bērnam, tad izrādās, ka tik viegli pie tā nav tikt. Vēl vienai meitenei bija jau te izskanējušais variants, ka 4.kursā palika stāvoklī, būtu mierīgi varējusi pabeigt studijas ar mazu puncīti, bet sākās grūtniecības sarežģījumi, tāpēc nācās ņemt akadēmisko un gulēt slimnīcā.
Katrā ziņā - apsveicams lēmums. Veiksmi!