Srīdi ar priekšniecību.

Es tā arī plānoju darīt. :)

Tev vadītāja nuden tāda cūciska! Es tev ieteiktu meklēt labāku darbavietu. ;)

Manai vadītājai arī tada nostāja, ka visu var risināt, tikai vajag runāt, tikai nez kapēc es tos risinājumus neredzu. Uzrakstīšu atlūgumu, lai meklē citu, kas strādās tādu maiņu + visas nedēļas nogales un svētku dienas.
Nav jau tāds darbs, pēc kura būtu jaraud, tikai drusku aizvainoja tas viņas teksts, pirms viņa nosvieda klausuli- Būtu labāk klusējusi! It kā es nez ko būtu viņai pateikusi.

Ar uzņēmuma īpašniekiem nekad. Bet ar to priekšnieci, ar kuru sanāk strādāt kopā katru dienu vienā telpā - ir bijušas situācijas. Nesauktu par strīdiem, bet nu, kad uzmetam viena uz otru lūpu gan

nu tā jau nav saplēšanās, kas tavā gadījumā notika :)
bet vadītāja gan cūciski izrīkojas.
to jautājumu nevar risināt ar augstāk esošiem vadītājiem vai arī tādu nav?

man darbā ar vienu lietue gan paveicies - tiešo priekšnieku un kolēģiem, pārējais viss gan galīgi garām. ja man kas nepatīk saistībā ar darba apstākļiem, uzreiz pastāstu, padiskutējam un tad kaut kā atrisinam problēmas :)

iepriekšējā darba vietā bija loti draudzīgas un cilvēcīgas attiecības ar priekšniecību, tad gan pastrīdējos, gan paraudāju uz pleca. tas gan nav normāli :D

Aizmirsu piebilst- Visas 6dienas-7dienas, man arī ir jāstrdāda, (protams vakaros) izņemot šonedēl, ko es pati lūdzu brīvu, jo mammai apaļa jubileja, varbūt, viņasprāt, tā ir tā nākšana pretī.

Gangsters Es toņus nepaaugstināju, tikai pateicu kas mani nomāc.

Es īstenība nemaz nezinu vai taisnība ir manā pusē un būtība, es pat domāju, ka tomēr nav.
Vadītāja man mēneša sakumā iedeva grafiku, es biju viņi lūgusi rīta maiņas, jo man sanāk visu laiku strādāt tikai no 12iem-21iem, es savu bērnu vispār vairāk neredzu ar tādu grafiku, viņa solija ielikt arī rīta maiņas.
Mēneša sākumā, viņā iedeva man grafiku, kur ir arī rīta maiņas, ne tikai vakara, bet pa mēnes, pa vienai vien, ņem arā manas rīta maiņas un ieliek vakara, es saprastu, ja kāds būtu slims, bet tā nav, viņa vienkārši samaina mani ar kādu citu. Pa svētkiem, pilnīgi visiem, man vienmēr it jāstrāda no 12-21iem, nekad nevienu citu neliek strādāt- Tikai mani!
Šorīt, aizejot uz darbu, secināju, ka mana rīta maiņa atkal ir nomainīta pret vakara maiņu,
un es to pat nezināju, vadītāja, gan teica, lai paskatos izmaiņas, ka esot pamainījusi mēneša pašas beigas, par šo periodu neko neminēja. Es vienkārši nenoturējos šoreiz, jo es reāli vakarā netiku un es nevaru prasīt, lai draugs pakārto savu darba laiku, lai izņemtu mazo no darziņa, es ar to darba grafiku tomēr rēķinājos, bet tagad sanāk, ka tie paši vakari vien man ir, visu laiku un viņa vēl teica, ka nākot man pretī, interesanti gan- kā tieši tas izpaužas? :-/

es nemāku strīdēties. :D

Es parasti cenšos tiešam, kā teica, Klusais smaids, argumentēti paust savu viedokli, bet mana vadītāja ir... cilvēks ar tiešam īpašu raksturu un uztveri, tādēļ jebkura veida sarunas, kur mums atšķiras viedokļi, tiek pārvērstas par konfliktiem vai, vismaz vienkārši atstāj nepatīkamu sajūtu.

Normāli aprunāties, rast risinājumu nav iespējams?

Pagaidām nav gadījies strīdēties ar vadību.

Nē, neesmu gan, un nav jau par ko :) Un grafiks nu nezinu, Tu kad sāki strādat vai tad Tevi nebrīdināja, par grafiku?

Ko nozīmē saplēsties ar priekšniecību????

Nu nez, ir jautājumi par ko diskutējam, apmaināmies viedokļiem. Bet tas vienmēr ir ļoti lietišķi, konkrēti un pamatoti. Un tā nav saplēšanās, pat ne kašķis vai strīdiņš. Tā ir normāla komunikācija.
A ko nozīmē SAPLĒSTIES ar priekšniecību??? ķipa - reāli paaugstinātos toņos u.t.t.

Ā, nu jā, es nepareizi formulēju- ar galveno vadību, es nebiju domājusi, biju domājusi, ar darba vadītāju.

Reiz biju spiests veidot koleģiālas attiecības ar kādu personu, kura sevi uzskatīja gandrīz vai par Visuma centru. Šīs personas viedoklis jau pēc definīcijas bija pareizs, bet spriedumi - neapšaubāmi. Lai arī nebiju viņa tiešais vadītājs (toreiz strādāju citā departamentā), tomēr šāda attieksme pret kolēģiem un darbu man šķita nepieņemama. Pēc sarunas ar viņa priekšnieku minētās personas darba līgums tika lauzt vēl pārbaudes laikā, neminot iemeslu. Ticu, ka tas puisis jutās kā ar ūdeni apliekts, taču, manuprāt, bija to pelnījis.

Man nav iebildumu, ja padotais spēj ar mani argumentēti, konstruktīvi diskutēt, aizstāvēt savu viedokli. Ir bijušas situācijas, kad padotie laikus brīdina par kādu manis pieļautu kļūdu, un esmu viņiem par to pateicīgs. Taču slinkumu, intrigas, tieksmi runāt pretim, necienīt un neizrādīt pietāti pret mani gan nespēju pieņemt. Uzskatu, ka vadītājs jāciena arī tad, ja viņš ir vecumā jaunāks par padoto.

Kas mani īpaši kaitina, ir atsevišķu daiļā dzimuma darbinieču uzskats, ka viņām atļauts izmantot savu sievišķību vai fizisko pievilcību, lai spētu manipulēt ar vadību vai panākt kādu sev vēlamu lēmumu. Tādās situācijās es tīši izturos slikti pret konkrēto padoto un cenšos viņai pieņemt nelabvēlīgus lēmumus.

Tas jau atkarīgs no tā, kuras "pakāpes" priekšniecību tu domā. Man ir bijušas strīdīgas situācijas un sīki konflikti ar biroja vadītāju, bet ar galveno priekšniecību (uzņēmuma dibinātājiem un īpašniekiem) es gan konfliktus nemeklēju. Manuprāt, ar biroja vadītāju mēs esam, tā teikt, "vienādas", tikai amati saucās savādāk un alga viņai lielāka. Turklāt , es tuvāk saskaros ar daudzām darba niansēm un īpašiem gadījumiem, tā kā tieši man ir jākomunicē ar klientiem, tādēļ , liekas, ka viņai vairāk jāieklausās tajā, ko saku par darba procesa uzlabošanu :)

Nē, nekad!

Nē, neesmu, priekšniecība nav tā īstā auditorija ar ko strīdēties! :)