Bildinājums.

Eh, šodien sāpīgā tēma man :D

sava dzimsanas diena.
biju laimiga

gadi iet un tas mani biedē, ka nedzirdu to bildinājumu :D bet tā, kā neviena no manām draudzenēm vēl nav iekāpusi laulību ostā(mēs vecmeitas), tad nav tik traki :D

Amēlija, kapēc?
Interesanta tēma, gribētu palasīt vairāk komentārus. :)

Klubiņā :D
Tobrīd likās - nu forši, tagad visi zina, ka esmu bildināta. Nu tā kā tāda dura, kurai vajag padižoties. Tagad liekas - wtf??? :D Nu kā var lētā klubiņā bildināt???
Nē, romantika mani galīgi neuzrunā, tomēr labak tad jūras krastā, ar rozem, šampi, nekā klubiņā!
Pret publisko bildināšanu man it kā nekas nav pret, bet vajag, lai tas pasākums ir vairāk pārdomāts, nevis nopirkt divus šampjus, nomesties ceļos un dot gredzenu :D

raihna, nu man šodien bija tēma atvērta par to :)
Bet piekrītu, tēma ir forša, man patīk tādi skaisti stāsti :) Iedvesmojiet mani!

Jūras krastā saulainā pavasara sestdienā.

Mana reakcija? Pārsteigums (nebijām kā pāris kopā pat gadu).

Ziemassvētkos uzdāvināja saderināšanās gredzenu kā dāvaniņu, ģimenes lokā. Nobālēju un šoka stāvoklī nedzirdeju pašu bildinājumu :D

Biju aizbraukusi brīvdienās uz citu valsti, viņš sagaidija mani pirms robežas un veda uz mājām un savā mājā, uz viena celīša lūdz manu roku :)
Awww...tas bija tik mīļi....mmm

Viņš mani pārtrauca brīdī,kad mazgāju traukus un pasniedza kārbiņu un pajautāja vai ņemšu viņu par sievu. Jā,jā,sajuka viņam :D
Emocijas-galvā bija doma:nu tad beidzot.

Ziemassvētkos. Pasniedza milzīgu dāvanu, kur iekšā bija daudz dažādas dāvaniņas. Pēdējā dāvaniņa, kuru vēru vaļā bija mazi adīti zābaciņi (dekoratīvi) un vienā no zābaciņiem bija mazs, mazs maisiņš un maisiņā iekšā mans sapņu gredzentiņš. (l)

Nī_Mo , Tavam vīram ar manu domāšana, šķiet, vienāda, tikai mans vīrs nav tik apdāvināts ar fantāziju :D

vai ņemšu viņu par sievu.

:D

Gultā...vispirms tika pasniegta roze, es vēl, tad nenojautu, kas sekos pēc, tam. Pēc, tam liecas man pāri, nu domāju, ka taisās padzerties. Nē izvelk kārbiņu, kurā bija gredzens. Tagad atceroties smaidu. Bet man lielākas emocijas pēc tam, kad tu paskaties uz gredzenu un atceries.

gribētos ko romantisku, bet ne klišejisku. ja mani bildinātu hokeja spēles laikā, kur uz lielā ekrāna - uuui, kā man tas nepatiktu :D

cik ilgi jūs būtu gatavas gaidīt bildinājumu kopš attiecību sākuma? respektīvi, vai jums ir kāds termiņš nolikts, līdz kuram esat gatavas sagaidīt, un ja nav līdz tam laikam tad viss?

Mēs ar draugu esam kopā jau trešo gadu un viņš pēdējā laikā ļoti daudz runā par to, ka grib, lai esmu viņa sieva un nesen iedzēris izpļāpājās, ka krājot gredzenam, teicu, ka es nemaz negribētu drausmīgi dārgu gredzenu, man tieši kaut kā gribas vienkāršu, viņš teica, ka es esot pelnījusi kārtīgu un dārgu. Vēlāk domāju par šo sarunu un sapratu cik īstenībā tas viss ir atbildīgs solis un kādai drosmei jābūt vīrietim, lai bildinātu! Tāpēc nonācu pie secinājuma, ka būtu laimīga vienalga kādā veidā tiktu bildināta, jo zinot savējo nekas galīgi banāls vai publisks tas nevarētu būt, vispār jo vairāk par to domāju, jo nervus kutinošāk tas šķiet :)

Draudzeni vīrs bildināja no rīta, pasniedza brokastis, abi dzēra kafiju virtuvē, kad pēkšņi vīrs izvilka gredzentiņu un lūdza kļūt par viņa sievu! Laikam tieši tik vienkārši arī man gribētos un patiktu! :)

Ahh, bildinājumi! :)

Patiesībā, tagad "patinot filmu atpakaļ" es saprotu, ka manējais jau pāris dienas trinās, nebija īsti savā ādā..
18.novembrī mēs uzņēmām ciemiņus pie sevis mājās - es pa dienu skraidīju, visu gatavoju un šis tik kā satiek mani (nu turpat dzīvoklī garāmejot) smaida, piesarkst un it kā pa jokam - vaicā vai kļūšu par viņa sievu, trenējas notupties uz ceļa, utt:D Nu man tas likās smieklīgi, jo viņš tā arī to pasniedza, bet pēc laiciņa man jau radās kaut kādas aizdomas..bet likās- nu nē, nevar būt?! Vai tiešām?!:D

Uuun tad nākošajā dienā mēs tā neviļus aizbraucām uz vietu, kur pirmo reizi bučojāmies (pirms desmit gadiem!:)) un tur arī notika tas satraucošais mirklis.. Viņš bija ļoti samulsis, es arī. Īsti netaceros ko viņš teica, bet bija skaisti, taureņi vēderā, lidojums, acis slapjas, sirds dauzās! Tas tiešām bija aizkustinoši! :)
Kādus divus mēnešus pēc tam ikdienā ik pa laikam neviļus paskatījos uz gredzenu un smaidīju!
Un nu jau atkal taureņi vēderā, jo pavisam drīz pirkstā būs arī nākošais gredzens!Aaaaahh, meitenes!!! :)

ak, jā aizmirsu piebilst - viņš gribējis mani bildināt tajā 18.novembra vakarā, kad mums bija tuvākie radinieki ciemos. Taču mans tētis netika no darba prom, tāpēc viņš mainīja plānus.. ;)

Bildināja gaitenī, tas bija pavisam negaidīti, bet mīļi.

galīgi neoriģināli - restorānā mūsu kopābūšanas jubilejā, toties gredzens kompensē bildinājuma oriģinalitātes trūkumu ar galiem :D