Es tiešam pēdējā laikā brinos - cik cilvēki ir sīkumaini un, cik daudz lietu viņiem nepatīk + tas jādara zināms citiem.
Manuprāt, patiesi draugi vienmēr pateiks, ka cilvēkam kaut kas ne tā (zobā iesprūdis vai bikšupriekša vaļā utt.), bet attāli paziņas var arī sakautrēties, tur nav ko dusmoties.
es parasti vados pēc teiciena-ja nav, ko labu pateikt, nesaki neko.
ja cilvēkam jauna frizūra, bet man liekas galigi neglīta, es nesaku neko. ja man paprasa-kā ir? saku, ka iepriekš bija labāk vai aut ko neitrāllu. ja man nepatīk, es nemeloju un nelielu, vienkārši pieklusēju.
man arī nepatīk, ja man saka savu negatīvo viedokli, ja to neprasu. ja jautāju, tad esmu gatava visādiem vērtējumiem.
7781
