Gribas vienkārsi parunāties un paklausīties citas...
Man ir tāda situācija,ka vīrietis uzskata mani par privāt īpašumu,nekur iet nevar neko nevar...ok es saprotu,greizsirdīgs ir jebkurš,bet jābūt taču robežām. Viņam nav! Šovakar biju pasēdēt alus dārzā ar VIŅA māsu. Smejieties vai nē ,bet tas beidzās dramatiski... Protams ar strīdu,jo es atļāvos iziet bez viņa.
Vai kādai ir bijusi tik SMAGAsituācija attiecībās? Es negribu sūdzēties,bet gan uzklausīt citu ieteikumus ( nejau tos,ka viņš jāpamet utt) bet kā to labot,ka likt cilvekam saprast to,ka tas nav normāli...
Ko pašas sovakar darat?
Pazīstama situācija. Ko darīt.. teikšu to, ka visticamāk tādu neizmainīt.. protams, ir reti izņēmumi. Es centos mainīt, viņš centās mainīties, bet bez rezultātiem, vienalga atgriezās viss vecajās sliedēs un uzskata, ka otra puse ir viņa privātīpašums. Grūti ko tādu izturēt. Ja negrasies pamest tik greizsirdīgu draugu, tad būs vien tas jāpacieš visu Jūsu attiecību laiku.
Pa lielam esmu izslēgusi no draugu loka visus čomus, kas reiz man bija. Ar vienu es sapazīstināju, it kā viņiem pat radās laba komunikācija, bet ikreiz viņš neaizmirst atgādināt, ka tas čoms neskatās uz mani kā uz draugu, bet kā uz meiteni. Pilnīgs bullšits. Negribu izplūst sīkumos, bet ik pa laikam tieši dēļ tā aizdomīguma un pilnīgi nevajadzīgiem pārmetumiem, es ilgojos pēc laika, kad biju brīva un man nevajadzēja nevienam atskaitīties. Bet tās ir pārejošas sajūtas, protams. Mēģinu otru pieņemt un nekacināt, bet tai pašā laikā laupu daudz komunikācijas ar cilvēkiem.
Es arī saku, ka tādus cilvēkus nevar izmainīt... Greizsirdība ir raksturā, to neizmainīs. Es arī esmu greizirdīga un nespēju iedomāties neko, ko draugs varētu darīt, lai manu greizsirdību mazinātu. Jā, es sevi apvaldu, jo saprotu, ka tas ir muļķīgi, bet manā galvā vienalga notiek nevēlami procesi.. Morāle - Tu labākajā gadījumā vari panākt, ka viņš savu griezirdību neizrada uz āru, bet iekšā viņš paliks tāds, kā bija un Tu nekad nezināsi, kad tā vecā būtība izlauzīsies uz āru...
Es droši vien mēgjinātu pret vińa scēnām attiekties bez emocijām. Mierīgi paskaidrotu, ka greizsirdībai nav pamata, un vinja dēlj nemainītos. Uzvestos kā vīrietis, īsāk sakot. Darītu tā, lai vińš pats apjēdz , ka uzvedas muljkīgi un nokaunas.
táds cilvéks, nez vai cilvéku var mainít.
man ir vienkárshák - uzticéshanás - vinjsh uzticas man, es vinjam. es shodien eju uz klubu, vinjsh rít ar draugiem uz pirti, abiem nav iebildumu, jo vinjam ar mums klubá bús garlaicígi, ká arí mani neinteresé vechu pasédéshana pirtí
iemesls tam:
a) vins ir neparliecinats par tevi, neuzticas tev. varbut tas ir tapec, ka savulaik esi devusi tam iemeslu;
b)pats krapj un tapec tevi ta vakte(ta teikt-mes par citiem spriezam pec sevis);
c) vinam ir dzili kompleksi, ka tik izejot sabiedriba bez vina, kads cits uzmanibu nepievers, tu aiziesi
d)cits variants
twiddy ir labs ieteikums ka rikoties saja gadijuma. tava mieriga attieksme varbut liks saprast, ka tas viss nemaz nav tik traki.
un vel es iesteiktu tikties tados laikos, kad nav majas vai nemaz neuzzin, lai "nabadzinam""lieki netraumetu psihi.
Man arī bija diezgan greizsirdīgs puisis.. BIJA.. Šādus cilvēkus nevar izmainīt, lai cik mierīgi Tu censtos izrunāties, viņš to līdz galam nesapratīs. Nu vai nu nesūdzies un dzīvo 4sienās, vai šķiries :/
Es domāju, ka šādiem cilvēkiem, kas pamatā ir ar dziļām psiholoģiskām problēmām, nedrīkst pakļauties, tas ir, lēkāt pēc viņu stabules un visu laiku klausīt viņu kaprīzēm, atskaitīties utt. Protams, ka tad uzreiz ir skandāls, bet, no otras puses, ja tu visu laiku uzvedies tā, kā viņš grib (viņam izdodas tevi kontrolēt), tad tas nekad nebeidzas, jo viņš pierod pie šīs kontroles un gūst baudu no tiem brīžiem, kad tu paklausi (tas viņam apstiprina, ka pagaidām tu nekur nespruksi).
259
