Sveikas. Esmu kopā ar puisi mazliet ilgāk par gadu. Ir bijusi arī kopdzīve, bet tomēr nolēmām atkal padzīvot šķirti. Īsti nezinu, kā tgd definēt mūsu attiecības, bet pārliecības man par viņu noteikti nav. Tad kad dzīvojām kopā, viņš tāpat ik pa laikam tikās ar kādām meitenēm, zinu, ka tikai kā draugi un ka nekas vairāk tur nav bijis, bet ja tiekas, tad noteikti ar kādu bslēptāku nolūku. Liekas, ka viņš visu laiku bš mūžīgos meklējumos, jo neesmu gana laba, bet aiziet viņš tāpat no manis nespēj. Esam desmitiem reižu šķirušies, bet tāpat cenšāmies atkal atjaunot attiecības, un pārsvarā tas ir no viņa iniciatīvas, jo pēkšņi saprot, ka esmu viņam svarīga. Arī es neesmu bijusi šajā laikā ideāla. BEt tgd katrā ziņā gribu, lai tas viss ir pagātnē un mēģināt sakartot mūsu attiecības tikai nezinu, kā lai to izdara. Doma ir kādu laku ar viņu nesatikties, lai viņš saprot, ko viņam nozīmēju, bet iespējams, ka tādā veidā atsvešināsimies. Pašlaik arī tiekamies gandrīz katru dienu, bet ne uz ilgu laiku. Bet gribas kka kardinali visu mainīt un vel pedejo reizi redzet vai kkas izdosies, jo pacietiba sak zust. Nez vai vai sapratat manu domu, bet vismaz gribejas izkartīt sirdi kādam.
20
