Vulpes, nu, varbūt jūs pārpratāt viena otru un tu arī viņai nelikies necik draudzīga, bet cilvēkam bija slikta diena. Un? :) Mani vairāk fascinē tas, kuru gan tas uztrauc. Es vispār parasti veikalos atrodu pati visu, ko man vajag, bet, ja ir gadījies gaidīt ēdienu 40 minūtes, tad vienkārši neiedodu dzeramnaudu un nekad vairs neeju uz to vietu. Vārīties, atcerēties to kā ļaunāko piedzīvoto notikumu un vēl trakāk, kā daži - rakstīt vadībai vai rīkot skandālu, nē, paldies. Vienmēr licies, ka šādi cilvēki paši ir ļoti neapmierināti ar dzīvi.
Man laikam pirmajās trīs dienās pastrādājot veikalā tapa tiiiik daudzas lietas skaidras, kuras agrāk neizpratu. Agrāk brīnījos gan par to, kā pārdevēja var nezināt kaut kādu virspusēju informāciju par preci, vai pat gluži vienkārši neatsaucīgi apkalpot. Bet tad nu man pašai otrajā darba dienā trāpījās tik rupjš klients, kaut gan es biju vēl ārkārtīgi draudzīga, kā jau vēl klientu nesabojāts pārdevējs. :D Vārdu sakot darbs šajā jomā pastāsta tik daudz par to, kādi cilvēki ir apkārt un palīdz sevī atklāt mizantropu, ka jāsmejas.
Ak, un varbūt tie ir restorāna/kafejnīcas noteikumi, ka jānovāc beržot un purinot putekļus, un ja tā neizdarīs, tad no vadības dabūs pa kaklu par to, ka tikai noslaucīja.
Tas ir tāpat kā daudzviet ir uzreiz klientam ieejot jāpajautā vai kā palīdzēt, vai ko meklējāt, bet daži klienti pamanās paskatīties kā uz trako un pateikt "es taču tikko iegāju", ar tādu seju, it kā pārdevēja pati izdomāja, ka viņai vajadzētu uzreiz pielīst katram, kurš iegājis, un tad vēl nolamā sakot, lai viņu liek mierā.