kopā ar otru

???

man tāda situācija ir. tiekamies brīvdienās,dažreiz viņš atbrauc kādā darbadienas vakarā. sanāk,kurš pie kura atbrauc,tā arī nakšņo :D protams,ka gribētos biežāk tikties, bet ir tā kā ir. kad tiekamies,tad visu ko daram kopā,mājās jau nesēžam,izbaudam vasaru tik,cik iespējams.

Tā kā katrs studējam savā pilsētā, bet mēs nākam no vienas pilsētas, tad principā tiekamies nedēļas nogalēs un tajās esam kopā un nakšņojam vai nu pie viņa vai nu pie manis, vai mūsu pilsētā pie manis :D Tagad vasarā gan ikdienā esam kopā.
Pa lielam mani situācija apmierina. Man patīk, ka man no 1dienas - 3dienai ir laiks veltīt uzmanību tikai sev, gatavot tikai sev ēst un mācīties utt. Nezinu vai pēc 2 gadiem joprojām apmierinās, bet šobrīd iespēju robežās mums abiem tā ir labi.
Mīnuss varbūt ir tas, ka šis ir iemesls kādēļ nestrādāju studēšanas laikā, piemēram man būtu žēl brīvdienās strādāt, tad gan attiecībām atliktu ļoti maz laika.

Tiekamies pa brīvdienām tikai, jo studēju citā pilsētā, bet vasarā strādāju. Arī tā tikšanās brīvdienās ne vienmēr sanāk, jo viņš nedzīvo manā dzimtajā pilsētā, tāpēc vēl jau kaut kad ir jāapciemo arī vecāki, draugi, radinieki.. Parasti sanāk satikties vien 1 vai 2 reizes mēnesī. Protams, mani šī situācija neapmierina. Sākumā apmierināja (jo kā jau te saka, bija laiks, ko veltīt sev), bet nu jau ir pagājuši vairāki gadi un mani šāda situācija vairāk kā neapmierina. Kad esam kopā, tad jau viss ir labi - kopā visu daram, atpūšanies.
Vasarā strādāju, tāpēc režīms diez ko nemainās. Nu labi vismaz, ka ir telefons, internets, tad jau kaut kā iztiekam līdz būs iespēja sākt dzīvot kopā :)

kad vel nedzivojam kopa, tikamies nedelas nogales(dzivojam cita pilseta katrs) un nodarbojamies ar milestibu.:D

Kādu brīdi mācījāmies kopā-viena skola, vienas kojas. Pagājušogad viņš jau sāka studēt, bet es mācījos vidusskolas pēdējā klasē, sanāca diezgan reti tikties. Vasaras sākumā tikāmies diezgan bieži, bet tagad viņš aizbrauca uz vairāk kā mēnesi uz Angliju, un tā ir pirmā reize, kad esam TIK ilgi šķirti. Bet visu laiku mierinu sevi ar to, cik skaista būs satikšanās pēc tik ilga laika. :)

Mūs tagad no Jūnija vidus šķir 300km liels attālums, bet katru dienu ir telefonsarunas un katru otro nedēļas nogali tiekamies. Brīvdienas ir vienmēr interesantas, palieku vai nu es pie viņa, vai viņš pie manis kā sanāk.
Pagājušajā gadā mācījāmies vienā pilsētā, bet katrs savā skolā, tikāmies nedēļā kādas 3-4 reizes, bet tikšanās vienmēr bija pārdomātas un nebija tā, ka sēžam un neko nedaram.

Tagad taisamies kopā īrēt dzīvokli, nevaru sagaidīt šo brīdi, kad dzīvosim kopā. :)

Tiekamies gandrīz katru dienu, kaut stundiņu pasēžam kopā, ja galīgi nav laika. Studiju laikā viens pie otra palikām tikai brīvdienās, tagad, kad brīvāks, paliekam viens pie otra biežāk. Apmierina, bet, portams, gribētos katru dienu mosties kopā! :)