Pastāstīšu, kā man sanācis. Ap kādiem 18 gadiem sapratu, ka neesmu nemaz tik maza un tieva kā visu mūžu licies man pašai. Turklāt sāku skatīties bildes no ballītēm vasarās, bildes peldkostīmā un sapratu, ka reāli esmu uzresnējusi, bet nekad iepriekš mani tas nebija satraucis. Pusaudžu gados tik nenormāli bieži ēdu MC donaldā, nedzēru ūdeni, bet sulas. Vidusskolā pusdienās ēdu maizes produktus, vakariņās mierīgi varēju picu, kartupeļu,s karbonādes ar sieru apēst utt.
Tad nu sāku iespringt. Par veselīgu uzturu neko nesapratu. Sāku ar kaloriju skaitīšanu. Apmēram, apēdu čipsu paku un tad visu dienu ciešos, jo vairāk nevar :D tā nu visādi- ik pa laikam aizejot uz kādu aerobiku, tad atkal slinkojot, tad griežot rinķi, tad ievērojot diētu, es kaut kā cīnījos ar apmēram 4 reāli liekiem kg. Nometu uz divām nedēļām, atkal klāt.
Nekad neaizmirsu no rīta nosvērties un sadusmoties, ka svars nekrīt. Protams, ka nekrīt! Reāli neko normālu lietas labā nedarīju.
Ļoti ilgu laiku lasīju, urbos cauri veselīgam uzturam, veselīgam dzīves veidam, klausījos, ko draugs stāsta. Sāku iet uz treniņiem, klausīju norādījumus. Šobrīd pa visam nemanāmi, īpaši sevi neierobežojot esmu panākusi sākuma ideālo ciparu. Protams, tagad gribas labāk un gribu, lai viss ķermenis smuks, stingrs, daudz vēl jāstrādā gan ir.
Bet tāpēc varbūt nemaz nevajag tik ļoti iespringt uz to skaitli svaros, bet vienkārši daudz kustēties, ieklausīties organismā, atrast īstos ēdienus, garšīgi un veselīgi tos pagatavot, svars nostāsies pats savā vietā :))