Es arī sapratu, ka visi ir fakti, kas apgāž mītus. Pie tā par baseinu kā neefektīvāko arī saraucu pieri, bet varbūt peldēšanā ir grūti noturēt to pulsu tauku dedzināšanas robežās? Es nezinu, tikai pieņemu.
Pie _paris vakardienas kino piedzīvojumiem un skarlet_ nedienām ar picu varu piebilst, ka šobrīd esmu pieņēmusi (ok, cenšos pieņemt), ka vienā dienā dzīvi mainīt nevar. Liekie kg neparādījās vienā dienā, un vienā dienā nav iespējams no tiem tikt vaļā. Turklāt kaut kur lasīju atziņu, ka vajag ievērot tādu "diētu", dzīvesveidu, pie kura tu varēsi pieturēties visu mūžu. Es ZINU, ka nespēšu visu mūžu atturēties no našķiem, no vīna utt. Tad kāpēc pārmest sev to, ka esmu nosvinējusi ar draugiem brīvdienas, apēdot picu un iedzerot vīnu. Tajā brīdī es svinēju dzīvi un, jā, man tas sagādāja prieku. Un tas nepārvelk svītru visiem maniem centieniem. Es lēnām ieviešu savā dzīvē jaunus paradumus, ceru, ka ilgtermiņā tie atmaksāsies, bet es nekad nebūšu fitnesa modele un tāds nav mans mērķis. Izteikta prese noteikti nepiepildīs manu dzīvi un pēkšņi nepadarīs mani laimīgu. Jā, tas ir plusiņš, bet tas noteikti nav iemesls dzīvot stresā un pašpārmetumos. Turklāt, es vakar izlasīju, ka stresa ietekmē rodas celulīts :D
Bet es pieņemu, ka visa šī mana skaistā filozofija nedarbojas tad, ja tas svars ir krietni liels un kad rezultātus vajag un gribas sasniegt pēc iespējas ātrāk.
Un jā, es ļoti labi atceros, kā ne tik sen es pati tepat situ galvu pret sienu un sūdzējos, ka nekas nesanāk un nekam nav jēgas :D Laikam bija tāds Mēness stāvoklis. :D