Meitenes, gribēju padalīties ar savu bēdu. Nesen noliku tiesības jeb ieguvu autovadītāja apliecību, bet braukt Man neviens nedod (Draugs gan solīja, ka dabū tik tiesības un viss notiksies, bet nekā).
Man gribas braukt, un iegūt pieredzi, pierast pie pastāvīgas braukšanas, biju nolēmusi, ka pāris mēnešus iekrāšu un nopirkšu kādu mazu, pavecu golfiņu, skatījos 96. vai 97 gadu. Tādu lai tehniskā vēl derīga vismaz pus gadu. Man tā pat nav nepieciešams ikdienā braukāt, jo dzīvoju blakus darbam. bet nu pāris reizes nedēļā, kad nepieciešams pārvadāt kādus smagākus nesamos vai arī jāpieveic garāki ceļa gabali.
Neviens mani neatbalsta šajā domā, mašīna esot lielas izmaksas un tml. bet es to visu apzinos, nebūs naudas nebraukšu, būs līdzekļi braukšu.
Kā tad lai es iegūstu kaut kādu pieredzi? Ja es tagad nebraukšu, ja turpināšu staigāt ar kājām, tad tak es labāk nesākšu braukt ;(
Manuprāt, laba mašīna jāpērk, tad kad ir daudz jābraukā, jāvadā bērni, kad tu vnk nevari atļauties, ka tev mašīna var kādu dienu nedarboties.
Kāda ir Jūsu pieredze ar pirmo auto? Vai tiešām mans domu gājiens šajā jautājumā ir tik nepareizs?