Baznīcas apmeklēšana

Esmu augusi ticīgā ģimenē, taču esmu cita paaudze, citas vērtības. Kaut gan es ticu, ka tur augšā kāds ir, tomēr man nav svarīgi katru svētdienu būt baznīcā. Esmu tur pāris reizes gadā ar radiniekiem.
Viena gāju uz baznīcu, kad bija ļoti grūti. Aizgāju, sēdēju un asaras kā pupas bira. Vēlāk likās, ka palika vieglāk. Tā bija sakritis, ka arī draugam bija grūts posms dzīvē. Dažas svētdienas kopā bijām aizgājuši, kaut gan viņš nav pārāk ticīgs. Tagad tas man pašai šķiet nereāli.

reizi pa trim mēnešiem apmēra.eju,tad,kad jūtu,ka vajag.

Man arī patīk aura, kas baznīcā, bet neesmu tur bieži, tik apskates dēļ, bet pēdējo reizi biju kristībās pagājušajā vasarā.

Dievam neticu un uz baznīcu kā iestādi neeju.


Eju vismaz 1x mēnesī uz konkrētu katedrāli, jo tā ir gigantisks arhitektūras šedevrs, kā arī pētu manam prātam nesaprotamos - prātoju, par ko citi lūgšanu daļā raud vai smaida, ar ko viņi runā, tiešām nepiekļjīgi eju garām un blenžu, jo interesanti, kaut kas starp fanātismu, iedomu daugu, šizofrēniju, izmisumu, laimi, mistisku grēku atlaišanu, pienākumu, ziņkāri un ceļotāja fotoaparātu kā magnēts visus pievelk šajā celtnē.
Apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus un kā ziņkārīgā katoļu svētku dziedājumus. Pirms atklāju šo katedrāli baznīcā biju tik vien kā 1 bērēs un ar fotoaparātu ceļojumos.

Baznīcu apmeklēju +/- katru svētdienu.

Neapmeklēju baznīcu

Lai lūgtu, neesmu bijusi jau vairākus gadus, bet pirms mēneša biju, lai uzkāptu tornī un vēl pirms tam - uz kantātes "Dievs, tava zeme deg!" koncertu.

Katru svētdienu Vienalga kurus darbus atlieku lai tiktu.
Un tās, kas saka, ka tic iekšēji un nav jāiet uz baznīcu, iesauku palasīt bībeli :) Bet nu protams ta katra individuāla lieta.
Man baznīc ir ļoti palīdzējusi iegūt iekšēju mieru un apmierinātību ar dzīvi.

Tās, kuras iet, jūs ejat uz dievkalpojumiem vai arī vienkārši tāpat aizejat? Ja vienkārši tāpat, tad var tā iet jebkurā laikā un nedzīs neviens ārā? :D

Agrāk ar ģimeni gājām Lieldienās. Bet tā ikdienā baznīcu neapmeklēju, bet vajadzētu kādreiz aiziet, jo sen nav būts.

Sanāk dažas reizes gadā uz lieliem svētkiem aiziet,bet gribētos iet katru svētdienu.

Neticu un neeju.

Un tās, kas saka, ka tic iekšēji un nav jāiet uz baznīcu, iesauku palasīt bībeli

Palasi labāk ziņas par mācītājiem, papiem un citiem tāda tipa zvēriem, kas ar hz ko nodarbojas, pirms māci, ka ticēt nozīmē iet uz baznīcu un klausīties tajā ko saka un lasīt, to ko vajag lasīt.

Es baznīcās kāju speru tikai tādā gadījumā, ja esmu tur ekskursiju nolūkos,skolas laikā, kad ar kori tur uzstājāmies vai vecaimammai savajadzējies baznīcas sveci. Pagaidām neredzu jēgu uz turieni iet biežāk.

Agrāk devos ļoti bieži - katru nedēļu. Vecmāmiņa ļoti ticīga, tāpēc vilka mani līdzi. Vienmēr! Arī aukstumā, kad sēdēju baznīcā un trīcēju. Lai arī esmu ticīga, tā pārmērīgā vilkšana mani uz baznīcu manī tagad ievieš tādu kā nelielu pretestību. Arī tagad, apzinīgajā vecumā, cenšos doties uz baznīcu vismaz 2x mēnesī, bet pēdējā laikā tas nav sanācis. Pēdējo reizi baznīcā biju bik pēc Lieldienām. Lielos svētkus baznīcā neizlaižu - patīk tā Ziemassvētku, Lieldienu un citu svētku sajūta baznīcā. Skaisti! :)

Principā tikai 3 gadījumos - kāzās,kristībās u.c. svētkos, uz koncertiem vai kā apskates objektiem eksursijās.
Dievkalpojumus esmu pāris reizes dzīvē uz Ziemassvētkiem apmeklējusi.

neeju, bet gribētos aiziet..

eju Ziemassvētkos

Kādreiz gāju daudz biežāk, tagad - daudz retāk, lai gan manā pilsētā baznīcu ir ļoti daudz.