Dzīvot mājās, būt ar bērniem

Katram savs audzināšanas veids un katrs no tiem ir pareizs, ja uz to skatās no pareizā leņķa.

Piekrītu _paris. Pati nebiju jutīgā dvēsele,biju tā,kas var nobļauties un pateikt,lai visi aizver mutes,kamēr skolotāja runā.Nenovēlu arī savas bērnam būt superjutīgam,man tādi nesimpatizēja nekad, likās ņuņņas un viss.Neko nevaru sev padarīt. Bet katrs lai audzina pēc savas saprašanas :) ( ak šis sarkastiskais smaidiņš beigās,kuru tā visāmpatīk ielikt beigās,tjipa,es jau neko )

Pievakare, es neteicu, ka man žēl un mans domu gājiens ir pietiekami plašs, lai izprastu lietu kārtību.To, ka tev ir lielā skumja sirdī, esmu ievērojusi un to tu izcel daudzās diskusijās, bet tas nu gan neliecina, ka tev ir tas plašais domu gājiens un citam nav, jo viņs gluži vienkārši neraud spilvenā un dzīvi tver vieglāk! Drīzāk es teiktu, ka man žēl tos, kas dzīvo pagātnē un domā par tiem pamatskolas apvainojumiem -grūta dzive, nekas vairāk! Vieglāk tomēr ir piedot un pieņemt dzīvi, jo nav jau tik ļauna kā reizēm to mālējam.

Jua to daru. Bet nu meklēju darbu, kaut arī negribās, bet naudiņu vajag.

Paris, bet, ja tu neievēroji, tad runāt par šo tēmu es nesāku ar tevi, līdz ar ko arī pēdējā komentārā es nenorādīju uz taviem vārdiem vai domu plašumu. Sākotnēji es atbildēju konkrēti uz weee komentāru un vēlāk vienkārši izvērsos. Tas, ka tu izdomāji ņemt manus vārdus attiecinot uz sevi, nav īsti mana problēma. Savukārt par savu dzīvi es te vispār neko nerunāju un nesaprotu, kādēļ tu tagad par to runā, turklāt šaujot absolūti greizā virzienā. Tas bija viens piemērs no n citiem piemēriem, ko nosaucu.

Nē,kad man būs savējie,es viņus noteikti ļoti mīlēšu,bet ne tik ļoti,lai 24/7 būtu ar viņiem.Man tomēr ir arī savas intereses un gribas strādāt.
Kaut gan,ja mans vīrs būs miljonārs,varēšu nestrādāt un dzīvot ar bērniem/staigāt pa saloniem. :D /Joks

Komentārus izlasīju tikai pirmajās lapās, bet tēma vispaŗ rosināja padomāt... Liela daļa te minēja, ka nevarētu nosēdēt, jo vajag attīstīties, utt. Es arī kādu laiku atpakaļ teiktu to pašu, bet šodien aptvēru, ka tā jau nav lielākā problēma. Gan jau atrastu veidus kā attīstīties, kaut vai ar rokdarbiem nodarbotos, tiktos ar citām māmiņām (mūsdienās taču ir lielas iespējas satikties ar domubiedriem vai atrast māmiņu nodarbes caur internetu) Sāku pat jau priecāties, ka varētu būt forši audzināt savu mazulīti pēc saviem ne auklīšu ieskatiem, veltīt kādu laiciņu sev, bet tad nonācu pie secinājuma... Man tiešām pietrūks MANS darbs. Man ļoti patīk tas, ar ko nodarbojos un es neesmu nekāda darbaholiķe. Zinu, ka var mēģināt uz pusslodzīti kaut ko darīt mājās, bet man trūkst pašdisciplīnas. Toties atnākot uz darbu es jūtos tā it kānodarbotos ar savu foršāko hobiju. Man jau skumji paliek no domas, ka vajadzēs to visu pamest uz pusotru gadu. Bet protams viss var mainīties, kad būs mazulītis. Žēl, ka to visu ir tik grūti apvienot...

ļoti gribētu, ja nebūtu jādomā par naudu un zinātu 100%, ka vecis nekad nepametīs

tema aizgaja par majmacibu. sito gan es iekomentesu:D

es piemeram, nevar iedomaties ka bernam var iemacit pilnigi visu pats majas, vai tur nak kads privatskolotajs, kurs parzina visu? es varetu tikai eksaktos prieksmetus un latviesu valodu iemacit kaut cik ok, parejie prieksmeti paliktu nemaciti.

mums viens puisis, kurs par brinumu studeja augstskola(ta ari nepabeidza), ar mentala rakstura problemam bija. vins tika izglitots majmacibas cela. tada zina atbalstu to, jo skola tadu noestu bez sals, bet augstskola tomer cilveki ir civilizetaki un visi jau nav uzreiz pec 12. klases beidzeji. ir ari vecaki cilveki, kuriem nereti si bus 2. augstaka izglitiba. tada zina sabiedriba uzreiz ir inteligentaka, jo nav tie 18 gadnieku dullums u.c izgajieni.

Nez, mājmācībai īsti neticu, viens no iemesliem-ja jau vecāki vēlas pasargāt bērnu no "drausmīgajiem" apstākļiem skolā, kāda būs viņa tālākā dzīve? :) neba vecāki visu mūžu auklēsies ar bērnu, agri vai vēlu viņš sapratīs, ka dzīve tik ļoti atšķiras no iedomātajiem ideāliem . Un vai tad bērnam būs vieglāk?

Nu šobrīd esmu tāda, jo man bērniņš vēl mazs, bet visu mūžu - nē. Līdz nelabumam riebjas uzskati, ka esot mājsaimniecei uzreiz esi tupa, bez mērķiem un jebkādai karjerai pārvilkta svītra, jo vairāk par pamperiem un putrām neko nezini. Tās, kuras apgalvo, ka bērns kaut kam traucē ir daudz tupākas, stulbākas atrunas nav dzirdētas.

Varbūt , kādā citā dzīvē, bet ne šija.

Solo nē, rakstīt vieglāk man būs tā ,kā es jau rakstu. :)