Dzīvot mājās, būt ar bērniem

Marta-es laikam esmu nelabojama maaksliniece arii bernu audzinasanaa!!!:DNoteikti neiesaku vest beernus uz daarzinu loti agraa vecumaa,bet no 3 gadiem laikam ir tomeer laiks iepaziistinaat ar sava vecuma rezgaliem!Man tie piemeeri ir no dziives un es tiesaam negribeetu savam deelam prasiit,vai vinam "veederins nesaap" taadaa vecumaa,kad jau meitenes galvaa!!!:D
Vienmeer atceros to-Osiit naac pusdienaas un Osiitis atbild-ej dirst!!!:D

Sēžu šobrīd, bet tikai līdz septembrim. Agrāk domāju, ka varētu sēdēt arī ilgāk, bet tgd saprotu, ka nevarētu gan. Man vajag kustību un bērnam bērnu sabiedrību.

Es noteikti vēlētos pirmo gadu vai pusotru palikt ar bērnu mājās un tad atgriezties darbā. Būt mājsaimniece līdz bērna izaugšanai gan nevēlētos, jo dziļi sirdi esmu darbaholiķe :D

Mani mazuļi jau pirmo sezonu ir b/d pieveikuši. B/d palaidu 3 gadu vecumā, slimoja ļoooti daudz (tā kā par to neslimošanu nepiekrītu). Pati joprojām ņemos pa māju. Man patīk, ka ir tāda ekskluzīva iespēja, ka varu izvēlēties strādāt vai ne.
Par mājsaimnieci sevi nenosauktu, jo mana ikdiena ir visai piepildīta un pie katliem nesēžu.
Man beidzot ir laiks sev, jo jau kopš 16 gadu vecuma esmu bijusi kā algots darbiniems. . Izbaudu uz pilnu klapi :D

Varētu kādu laiku,bet ne tagad visu savu dzīvi atsēdēt mājās. Man vajag strādāt,man vajag iziet cilvēkos.

Mājsaimniecu kritiķes nesapratīs un neticēs, bet ir ari LV ģimeņu skolu apmācība, un mājmācība, ir diez gan daudz bērni, kuri ta ari vispār nav gajuši ne /d, ne skolā, viņi mācās mājās. Un jā, tas ir likumīgi, mazliet sarežģītak gan, bet viss ir kā uz to skatās :) Es arī ļoti gribētu audzināt savus bērnus mājās, vai palaist nelielā privātskolā, kur klasē 34 bērnu vieta ir 8-10 bērni. Neko nosodāmu tur neredzu, man šķiet, ka cilvēkiem nav jādzīvo baros. Šeit nav nekāda Ķīna, ka visiem jāspiežas kā konservu bundžā bezgaisa klasēs ar plastmasas logiem pie vienas ķērcošas skolotājas, kura nabadzīte nezina ko iesākt ar to baru, jo iemācīt viņiem neko nevar, vnk tāpēc, ka viņu ir pārāk daudz...

man patiesi žēl tos bērnus, kam ir laupīts skolā iet prieks .... :)

gatava!

man patiesi žēl tos bērnus, kam ir laupīts skolā iet prieks ....

Man patiesi žēl tos bērnus, kam skolā nākas paciest emocionālo vai fizisko vardarbību un tādēļ iedzīvoties problēmās.

Mans viedoklis par mājmācību ir neitrāls, nedomāju, ka pati tā darītu, bet tomēr neizjūtu nekādu žēlumu pret tādiem bērniem kā citātā norādīta.

Oi, tie mājās mācītāji - nu nē, esmu redzējusi tos sižetus, kur bērns vāļājas pa dīvānu pidžammā un "mācās." Cilvēkam ir nepieciešama socializācija, vismaz manam bērnam tāda būs.Ok, socailizēties var dažādi, bet es gribu, lai berns māk pastāvēt par sevi, iedraudzēties un nav pieradis 24/7 būt pie mammas. Zobus es arī pati nelaboju, matus pati negriežu, lai bernu māca kāds ar pedagoģisko izglītību. Un, ja bērnu tik neprātīgi traumē vide skolā, kura, būsim godīgas, tik tiešām mēdz būt nežēlīga, bet nu - tā ir daba, bērni ir nežēlīgi. Aiz bailēm jau nevar sīko turēt inkubatorā, ka tikai neapceļ. Protams, apcel, kurš nav apcelts bērnībā? Vienkārši nevajag dzīvi sataisīt par milzīgu melanholijas un sāpju bumbu, kur visi ir upuri un nenormāli jāpasargā no lielās, ļaunās pasaules..

Pilnīgi piekrītu _paris. :)

Piekrītot Sunset, atceros no skolas gadiem, klasē 25 audzēkņi. Viens kliedz, viens smejas, viens spļauj kādam matos. Grūti koncentrēties. Kad gāju uz eksāmenu konsultāciju, klasē bijām 10,15 cilvēki, uzreiz cita lieta! Viela galvā ieplūst ar citu jaudu. Pasniedzējam mierīgāk, pašai arī. Neviens nebiksta, nebaksta un rodas sajūta, ka skolotajs vielu pasniedz tikai tev individuāli. Esmu par nelielajām privātskolām!

Cik saprotu, tad mājmācība nevienmēr nozīmē to, ka visu māca mamma.

Par to bērnu dabu - nedomāju, ka katram bērnam ir pienākums izjust apkārtējo nežēlību. Joprojām atceros savus sākumskolas/pamatskolas laikus, kur kāda meitene tika apcelta ļooti vārdiski, fiziski, viņas mantas spārdītas pa visu skolu utt. Skolotāji bija informēti, bet neatceros, lai kaut kas mainītos. Kāda cita meitene pat vēl 12. klasē nespēja iziet no tās dīvainītes čaulas un ik pa laikam par viņu ņirgājās, tai skaitā skolotāji. Nemaz nerunājot par neseno Jaunjelgavas traģisko gadījumu. Man pašai ģimnāzijas sākumposmā radās daudz kompleksu, no kuriem joprojām neesmu atbrīvojusies. Protams, 95% gadījumos tie apceltie arī ir vainīgi, jo nav spējuši par sevi pastāvēt vai ar laiku pieraduši vai tml., bet tomēr neuzskatu, ka mēs dzīvojam džungļu likumos. Ja vecāki redz, ka bērnam neklājas labi skolā (kas patiesībā nav tik biežs gadījums, ka tādas lietas tiek pieminētas, jo skolotājiem vieglāk visu noklusēt un pievērt acis), tad ir apsveicami, ka viņi izvēlas citas alternatīvas.

Protams, mājmācībai varbūt vēl daudzi citi iemesli, tos es nezinu, vienkārši šis šķita visuzskatāmākais.

Piekrītot Sunset, atceros no skolas gadiem, klasē 25 audzēkņi.

Mums bija ap 30. Atceros, ka tobrīd šķita forši, jo varēja noslēpties stūrīti tai priekšmetos, kuri nepadevās un neizlekt un tevi tiešām neviens nepamanīja. Tomēr tagad, kad jūtos nedaudz pieaugušāka, manuprāt, tas ir stulbi, jo toreiz arī nebija tās apziņas, ka jāmācās pašai sev, nevis tā iemesla dēļ, ka tevi varētu izsaukt. Un jā, troksnis, nekārtības utt. bija pārsteidzošas.

Mums visiem ir kompleksi, visi ir tikuši kaut drusku apcelti. Nu piedodam un ejam tālāk! Kas būs apcēlējs, tas apcels un otrādi, mājmācība diez vai palīdzētu - apcels citur - pulciņā u.t.t. Nu nevar no tās dzīves aizbēgt, bet nu tā upura padarīšana - c`mon. Vienkārši es jūtu, ka ir tādi cilvēki, kas gadiem varētu raudāt par 5.klases apvainojumiem..

Pievakare, tieši tā. Tagad tikai saprotu, cik vērtīgi būtu bijis sēdēt pirmajos solos un klausīties, ko skolotājs stāsta.

Vienkārši es jūtu, ka ir tādi cilvēki, kas gadiem varētu raudāt par 5.klases apvainojumiem..

Tad varbūt ir vērts pamācīties kaut ko par cilvēku temperamentiem un psiholoģiju.

Pievakare, tas viss ir studēts, tāpēc jau saku - ir tādi cilvēki. Psiholoģija ir pārvertēta, vismaz pēc rezultātiem tā izskatās, cilvēks tikai grimst dziļāk un dziļāk.. Bet man tikai šķiet, vai tu ļoti personīgi tver šo lietu?!

Bet, Pievakare, kas notiks, kad tas pārjūtīgais cilvēkbērns, kas audzināts un skolots sterilā vidē, tiks iemests reālajā darba dzīvē, kur priekšā būs tie parasto vidusskolu un ģimnāziju beidzēji?;)

Es netveru ļoti personīgi, tikai aicinu domāt plašāk un neteikt "ai, kā man žēl tos mājmācībā turētos bērnus" u.tml.