Dzemdību stimulēšana.

Kur kāda apgalvo, ka nav dzemdējusi, bet sāp vairak?

bija tikai vienas dzemdības, 3dienas pirms 42.ned lika iet slimnīcā, pilnīgi nekas ne man, ne bērna neliecināja, kad kaut kas tuvākajā laikā notiks. Sāka ar gēlu- šausmas, pēc 30min jau sāpes kā trakas, pēc 1st nogāja ūdeņi un ārste tam neticēja, pa pirmajām 13st (visu laiku kontrakcijas ik pēc 4min bija) bija 3cm, tad viss uz ilgu laiku apstājās un nekas nenotika, tad pl13 atceros lika sistēmu, atkal šausmas pēc kādām 30min iedarbojās un kotrakcijas ik pēc 1min, tikai nostāvēt varēju, pēc 2st prasīju epidurālo,jo jau sāku atslēgties, 3x deva epidurālo, 23:20 piedzima meita, kopumā 27st dzemdības, kaut gan vairāk murgs, nevis dzemdības. Bet katrai savs stāsts un nav nevienu identisku dzemdību.

Vabolēn, malacis, braši turējusies esi!

Kur kāda apgalvo, ka nav dzemdējusi, bet sāp vairak?

Neteicu, ka kāds to apgalvo tieši šajā diskusijā, bet bieži izskan tāds viedoklis internetā kopumā.

Uz šo domu uzvedināja meitenes teikums:

Mani ari stimuleeja. Man bija pirmas dzemdibas un biju paareesaajusi beernu. Saapeeja un pat loti, lai gan saapu slieknsis man nav augsts.

Ramona, bet mēs istabiņā bijām 2mammas, abām bija viens datums,kad jādzemdē, abām vienā dienā sāka stimulēt un man piedzima vesels bērns, viņas meitiņa bija pie ārstiem,jo bija problēmas ar sirsniņu, kad piedzima, man piedzima ar trokšņi kādi tur bija, bet pēc tām 3st viss bija ok. Manuprāt, pretīgi 2šādas mammas kopā salikt,jo es tur ucinos ap savu, baroju, bērns bļauj utt, otra mamma tur pat pārdzīvo par savu bērniņu.


es vēl ricīneļļu dzēru, ar aveņu tēju dzēru, vīram liku strādāt, māju izbersu- man nelīdzēja.

vabolē, nemšu vienvietīgu palātu. Liekas drausmīgi, ja mazulis guļ, bet blakus vēl viens bēbis izdomājis izkliegties, traucējot miedziņu otram.
Esmu jau bez spēka cenšoties izprovacēt meitu, viss, kas man izdodas, tikai saspārdīts vēders :D Kā būs, tā būs. Sarunas un domāšana neko diži nemainīs kā tikai pašas psihologisko stāvokli,kuru šobrīd cenšos nostabilizēt.

Apēd citronu. Manām draudzenēm visām palīdzēja, par sevi gan to nevaru teikt, taču izmēģināju arī citus variantus ( karsta vanna, augsta kāju cilāšana) un mans puišelis tās pašas dienas vakarā nāca pasaulē :)
Viss būs kārtībā, bet tavā vietā tiešām labāk pati mēģinātu bēbīti pamudināt, nekā mākslīgi stimulētu slimnīcā.
Vieglas dzemdības :)

Es nesaprotu , kas ir tik traks ar to stimulēšanu? Neviens jau bērnu ārā nerauj no miesām Tavām... nav ko pārspīlēt . Tavs uzdevums ir saglabāt mieru , runāt ar mazulīti un apzināties , ka viss būs labi un doties uz slimnīcu. Vot i vsjo ;)

mēs arī gribējām vienvietīgo un trijatā palikt kopā, bet tad daudzi dzemdēja un vienvietīgās līgumiem atdeva

Jasmīne, ja Tu būtu piedzīvojusi spontāno abortu un dzīvotu divus gadus ar domu,ka nekad nebūsi mamma, iespējams, tagad runātu citādi.

Man bija tā - kad dzemde bija jau gandrīz līdz galam atvērusies, kaut kas apstājās un vairs nekas nenotika. Kontrakcijas bija, taču mazais uz priekšu nevirzījās. Sāpes bija ciešamas, pa vidu varēju vēl pajokot un parunāties ar vīru, taču tad mani pielika pie sistēmas, kas stimulēja un paātrināja visu procesu. Sāpes bija tādas, ka likās nobeigšos turpat uz galda. Man ir diezgan augsts sāpju slieksnis, bet tās sāpes bija nenormālas. Vīrs stāstīja, ka ļoti pārdzīvoja un knapi valdīja asaras tajā brīdī, redzot, cik ļoti man sāp. Nezinu, vai tas bija stimulēšanas dēļ. Varbūt būtu bijis tik pat sāpīgi arī bez tā visa.
Ramona - tev ieteiktu nomierināties, jo viss taču būs labi! :) Pat drīzāk samierināties, nekā nomierināties, jo no sāpēm tev neizbēgt. Skarbi, bet tā ir. Labāk tieši sevi morāli sagatavot tam visam jau iepriekš, nevis baidīties no tā, kas tā pat notiks. Lai veicas tev un tavam mazulītim! :)

Pirmā Sieviete, lasot Tavu teikto, nepārņem sajūta, ka vīrs blakus ir pat ļoti svarīga lieta. Vienmēr licies, ka tajā brīdī ir vienalga, kas ir blakus, ka tikai bērns ārā :D bet nu sāk likties, ka tā nemaz nav. Savu vīru ar Dievu uz pusēm esmu pierunājusi mani atbalstīt, lai gan šķiet, ka baidas vairāk kā es pēc briesmām, kas sastāstītas un redzētas māmiņu skolā.
Atliek cerēt, ka saņemsies mūsu dēļ.

Ramona, es biju līdzīgā situācijā. Pirmdien pateica, ka, ja līdz trešdienas vakaram nebūs klāt- stimulēs. Es, protams, jutos līdzīgi kā Tu. Gandrīz visas tautas metodes izmēģināju- nekā. Otrdien pa dienu aizbraucu uz veikalu, jo traki jau vairāk mēnešus gribējās vīnu. Nopirku un vakarā vienu glāzi izdzēru ar domu, ka nav man ko zaudēt. Pēc 2 stundām pamodos un sākās kontrakcijas. Mazais piedzima ceturtdienas naktī ar ķeizaru, pēc visāda veida stimulācijas. Nezinu vai, ja stimulē ir sāpīgāk vai nē. Bija sāpīgi, bija grūti, bet lielākais prieks, ka mazajam ir viss labi, tas atsver visu. Ta ka novēlu, lai arī Tev viss ir labi un Tu ar visu tiksi galā! Uzticies sev! Nešaubies! Mēs mammas varam ne to vien izturēt savu bērnu dēļ! es visas dzemdības domāju tikai par mazo, tikai, lai viss ir labi. Un, kad man pielika mazo klāt, tas bija tāds atvieglojums, ka likās, nu viss, gandarījums, prieks un mīlestība :)

burviite, noteikti, ka procesa laikā uzradīsies supermammas izturība bērna dēļ. Tomēr nomierināji. Liels paldies Tev un veselību jums ar mazuli!

Nē , nerunātu viss. Tapēc , ka man pats par sevi būtu saprotams , ka ir jādomā , ka viss būs kārtībā , sava topošā bērna dēļ nevis apzināti sevi kurbulētu uz kko negatīvu. Un kāds sakars ir spontānam abortam un tam , ka agrāk pateikts , ka nevar būt bērnu ar parastu stimulēšanu? Nē nu ok noskaņo sevi , kā pati uzskati par pareizu

Stimulēšana nav kkāda " bīstama un reta parādība"

Jasmīne respektēju Tavu viedokli, bet kamēr neesi manā situācijā, nezini kā tas ir, lai ko apgalvotu. Sakars ir psiholoģijā, tā ir liela paranoja psiholoģiskas traumas rezultātā. Bailes no dzemdībām, no komplikācijām, jo zaudēt bērnu - tas ir nepanesami un viena šāda trauma atstāj rētas, kuras atspulguļojas gaidāmajās dzemdībās.

Varbuut ne taa izteicos, bet mineeju,kad dabiskas man nav bijusas un tiku stimuleeta.
Stimuleejot, kontrakcijas ir tuvaakas viena otrai un viss sis pasaakums notiek daudz strajaak un intensiivaak.
No manas pieredzes, man viss atri vara veeras,kontrakcijas bija ik peec 1 min. un ilga 40 sekundes. Es pat elpu nepaspeeju ievilkt.
Zaales paliek zaales... tas viss ir nedabiski.. Katrai sievietei protams ir savs sapju slieksnis,un musu kermeni ir iekaartoti lai mees panestu sapes dabiskajaas dzemdiibas. Bet ko dara zaales?!... Manaa gadiijumaa vinas nepaliidzeeja, izsauca kontrakcijas kas galiigi man neliidzeja izspiest beernu! Tiesi tapec man bija keizars gala rezultata, diemzel!

Palasiiju arii raksti. Luuk, seit anglu saitaa, dakters paskaidro mazliet par stimuleesanu.

Citeejums - ''Contractions are closer and more intense sooner - Though there is no research per se that contractions themselves are actually more painful using pitocin, mothers who are induced often report that intense labor occurs much earlier than in normal labor. Pitocin causes contractions to be unnaturally close to each other. Not having enough rest in between contractions can make labor feel more painful. Intense contractions also occur much earlier for mothers being induced, sometimes even before her cervix is significantly dilated.''

P.s atvainojos par kludam,kaitina,ka seit nevar izlabot neko! :P

Ramona - jā, tā tas ir. Sākumā biju pret vīra piedalīšanos, taču tagad saku paldies debesīm, ka tomēr mainīju savu viedokli. Vieglāk ir ne tikai morāli, bet arī tīri fiziski - palīdz ko padot, piecelties, aiziet. Iesaku! :D