jusu vecaki un jusu virietis

nu dziivosim redzeesim. Reku te, arii viena meitene raxtija, ka ap 20 gadu starpiiba ar saveejo. Nav jau tik traki kaa no malas liekas. :D viss ir ljoti normaali. Protams, kas buus naakotnee ,nemaaaku pateikt, bet pagaidaam man ir ljoti labi ar vinju

Mana drauga vecmāmiņa, piemēram, ļoti kautrējas, ka slikti runā latviešu valodā. Draugs ir teicis un pati esmu pamanījusi, bet man tā attieksme liekas tik mīļa un pozitīva, ka nekad dzīvē neiedomātos par to pārmest:)

man ir 24, maneejam tuliit buus 52.

wow...
tiešām. gandrīz precīza starpība kā ir man un manam tēvam.
bet galvenais,ka kopā labi.

Liene, vīramēte ir krieviete, kas jau 32 gadus precējusies ar latvieti + pirms tam jau ilgu laiku bija dzīvojusi LV. Atbrauca no Krievijas, kad vēl bija pusaudze. Bet latviešu valodā nerunā un praktiski neko nesaprot. Uzskata, ka tas viņai nav vajadzīgs'.
Tāpēc uzskatīja, ka dēls mani (latvieti) precēt nedrīkst, jo mēs mājās runāšot LV valodā.

Mani vecāki sākumā nekādīgi nevarēja pieņemt manu vīru,jo ir no citas valsts, cita reliģija (nevis kā vairumam Latvija un tas tikai normāli), pēc izskata jau var pateikt,ka nav latvietis, sazināties grūti utt. Biju aizlidojusi pie viņa uz ārzemēm un kopā atlidojām uz LV un viņš dzīvoja pie manis, ģimenes mājā. Sākumā vecāki ļoti uz viņu skeptiski skatījās, ļoti neitrāli izturējās. Dienu no dienas jau kaut kāds kontakts (ar nelielu manu palīdzību) izveidojās, līdz viņš iepatikās. Kad nu bija jābrauc projām,tad nemaz negribēja,lai aizbraucam :)

Viņa vecāki arī sākumā uz mani skeptiski skatījās,jo domāja,kur nu dēls latvieti sadabūjis. Tomēr pieņēma mani salīdzinoši ātri. Viņi gribēja,lai dzīvojam viņu mājā,kas ir diezgan liela,bet mēs aizgājām uz atsevišķu mājokli. Tagad viņa vecāki bez maz katru dienu zvanās, aicina ciemos, prasa vai mums viss pietiek un viss kārtībā. Ļoti, ļoti mūs uzmana :)

vnk atvedu uz mājām un iepazīstināju.
visa mana ģimene un ģimenes draugi bija sajūsmā, līdz ar to man tā bik škrobīgi bija pateikt, ka ne vella nesanāca biegās :D

man ir 24, maneejam tuliit buus 52.

wow...
tiešām. gandrīz precīza starpība kā ir man un manam tēvam.
bet galvenais,ka kopā labi.

haha, man ir 23, bet tēvam 45. Domājams viņš pakārtos, ja atvestu draugu, kurš 7 gadus vecāks par viņu. ahahaha


Manā gadījumā, mammai esmu rādījusi 2 ex, kur pieņēma tikai pirmo. Tagadējo nemaz nepazīstot nepieņem, tāpēc pārsvarā dzīvojamies pie viņa vecākiem. Manus varbūt kāzās ieraudzīs.

jums tie stasti ari visai raibi. :)
bet nu meitenes, tas kas ar tiem opjiem gullj, jus saprotat, ka vinji noveco un jau pavisam driz pec vecuma odiis, kamer jus vel jaunas busiet. kapec jaiznieko laiks ar tadiem

Bija visi satraukušies, bet ar laiku un kopīgiem darbiem ļoti sarada. Vislabāk ir tikties nevis pie galda, bet kaut kādā kopīgā talkā, kur vienam ar otru jākomunicē caur kaut kādu procesu, tad viss ir forši.

zenite, nu vai tu naivs bērns? Nauda, nauda tak nenoveco. =D

EnergyDrink, buutu nu patureejusi savu komentaaru pie sevis. Ne tu mani zini, ne redzejusi musu maka saturus, lai kaut ko taadu varetu teikt. taa ir ljoti stulba un aprobezhita domaashana, ja domaa, ka cilveeku var iemiileet un buut kopaa tikai deelj naudas

EnergyDrink, ak es naiva, tev taisniba, kas gan cits jaunu meiteni var piesaistit opii, nejau sachurkojies loceklis, bet gan nauda

gribetos vel dzirdet kadus stastinus ka jums gajis?!

Maijai Silovai arī ir 52 gadīgs draugs, kaut pašai tikai 28, un neko, ir laimīgi kopā :)

Kamēr es neiepazīstināju - nepatika! Tad saorganizējām kopīgas pusdienas un pasēdēšanu pie tējas.
Vecāki saprata, ka sakarīgs cilvēks, pieņēma.. ir ok :)

Bija diezgan oficiāla tā iepazīstināšana. Gājām uz restorānu vakariņās.

Iepazīstināju bez ceramonijām. Mamma zināja par draugu pirms iepazīstināšanas. Vienkārši vienu reizi, kad braucu mājās, aizbraucu kopā ar draugu. Viss normāli. Radi pieņēma :)

Tā kā mēs ar vīru sākumā bijām vienkārši draugi un laiku pavadījām vienā kompānijā, mani vecāki viņu jau pazina. Atlika tikai pateikt, ka tagad viņš ir citā statusā un miers - visi pie galda ēst pankūkas :D

Nekāda lielā oficiālā iepazīstināšana ar manu ģimeni nebija, tik tā pa vienkāršam kā puisis bija spiests palikt pie manis, tad ar iepazīstināju. Parasti savu mammu ļoti agri iepazīstinu ar saiem puišiem jo man viņas viedoklis ar ir svarīgs, un tomēr sieviete ar lielāku pieredzi ar mani kas zina labāk dažreiz.


Man atkal bija bail iepazīties ar puiša vecākiem, bet nu tā neko īpaši ar viņa vecākiem nerunājos, jo lai gan vecāki ir tiešām īsti lauku cilvēki viņi ļoti piekopj ezotēriku un tā kā man par šīm lietām ar ir mazliet interese tad cieņas pēc esmu pēc iespējas klusāka un klausos ko stāsta :D Bet vecāki ir ļoti jauki un kā liekas Puiša māte mani pieņem, bet tēvs vienkārši ir tāds kā pret visiem cilvēkiem, kluss un konkrēts, lieki nerunā.

Mans puisis nāk no bērnunama,tā kā,izpalika iepazīšanās ar viņa vecākiem, bet ar maniem vecākiem iepazinās pēc apmērām 3 mēnešu kopā būšanas,spontāni sanāca izdomāt aizbraukt pie manis,no sākuma iepazīstināju ar omu, viņa viņu saraudināja , teica lai nedara pāri man un lasīja vēl dažādas morāles, manējais arī manu omu saraudināja, nu vot tāda ome, tad aizgājām pie manas mammas un māsas, satiekot manu mammu noskūpstīja viņai roku un manējā jau bija stārā par viņu,parunājāmies mazliet pie tējas tases, mamma palūdza nodemonstrē muskuļus un nezin ko vēl,māsa ar vislaik ķērās kaklā,viss bija ok,manu patēvu gan kaut kad vēlāk satika, bet neatceros kad.
Manējie ļoti dievina manu puisi,dažreiz vairāk kā mani :D
attiecības labas mūsu starpā :)