Ģimenes pieaugums

Kad mums būs sava mājas, tad es gribētu britu kaķi un zeltaino retvīreru. Tas mans mazais sapnītis! Kāpēc? Nav īpaša pamatojuma, jo uzskatu, ka ļoti skaisti dzīvnieciņi :)

Es vienmēr gribēju krievu zilo kaķīti vai siāmieti, bet dzīvē sanāca tā, ka nu man mājās ir 2 bezšķirnes kaķenes, kas atnāca pašas. Atradām piemājas krūmos, kur izmisīgi bļāva. Nu, ko - paturējām, tagad ir lieli mīluļi.

Ja man būtu vajadzība, es ņemtu kādu dzīvnieciņu no patversmes.
Tagad mani nepamet doma par bruņurupucīti. :)

Gribēju kaķi, draugam sākās naktmaiņas. Laukos aktīvi lidinājās stārķis- apputeksnēja kaķeni un tiku pie sava mežonēna. :) Jūlijā būs gadiņš.
Bija 3 kaķenītes un viens runcītis. jau kā ieraudzīju mazo kunkulīti zināju,ka ņemšu to ar balto plankumiņu uz astes,pat ja būs kaķenīte.(gribēju runci) Tas bija runcītis.

Dzīvnieki paši pie manis "atnāk". Diemžēl, nāk viņi vairāk un biežāk kā es kādam varu dot mājas, bet nekad neesmu gribējusi kādu šķirni vai konkrētas krāsas dzīvnieku. Man visi dzīvnieki ir skaisti un pelnījuši būt mīlēti. Pašreizējo kaķi bezsamaņā atradām pagalmā - viņš bija smagi slims. Izārstējām un paturējām. Otrās mājās ir mince no patversmes un divi runcīši, kas vēl kaķēna vecumā izglābti no bada nāves.

Gribējām konkrētas šķirnes, jo zinājām, ka tie mierīgāki(bet nu ir savi mīnusi), nopirkām, tas izleca no balkona un nomira. Taču pēc gada "Dievs" mums atsūtīja vēl vienu tādu pašu - atdeva saimnieki. :)

Mani aizkustina tie izglābto dzīvnieku stāsti, viņi noteikti ir tik pateicīgi!

Libra, Tev noteikti visi kaķīši dzīves laikā atmaksās!
Man gribas mazo sunīti nākotnē kā savas ģimenes mazuli, bet tik grūti atrast kopsaucēju ar draugu. Man vajag, lai var opā sēdēt, neņemšu tak haskiju klēpī.. :D

Mans pūkainis ģimenē ienāca nejauši - pie veterinārās klīnikas durvīm, kur strādā paziņa, tika atstāta kaste ar kaķēniem. Vīram bija tur darīšanas, un viņš ieraudzīja smuku, pelēku bezšķirnes runcīti, no kura nevarēja atraut acu. Vēlāk viņš aizsūtīja mani apskatīties, un es arī nevarēju atraut acis, tāpēc paņēmu un atnesu mājās. :) Bet vispār par dzīvnieku izvēli runājot, man nekad nav bijusi svarīga šķirne - galvenais ir kontakts, kāds izveidojas ar dzīvnieku. Turklāt šķirnes dzīvniekiem ir raksturīga biežāka slimošana - tāpēc esmu par parastajiem krančiem un kaķiem. :)

Man kaimiņos tik forš, maziņš krancītis, sev tādu arī gribētu, bet nekad jau nevar zināt, vai bezšķirnes kucēns neizaugs par milzeni! :D

manās mājas pirms 2 nedēļām ieradās jauns mīlulis- siāmiešu puika! :) nu galigi nebija plānots siāmietis vai tamlidzīgi, bet loti gribēju kakīti, tad nu pazinai divām kaķenēm, gandrīz vienā laika piedzima katrai pa 5 kaķēniem, nebija grūti izvelēties uzreiz iekrita acīs manējais :))

Izanalizēju savu dzīves ritmu, iespējas, saliku kopā ar vēlmēm un vajadzībām, tā tika izvēlēts suņa raksturs. Tālāk sekoja atbilstošās šķirnes meklēšana. Pēc tās atrašanas, galvā radās vīzija par īsto spalvas krāsojumu. Tad vienkārši meklēju... atradu.

Man mīļi visi dzīvnieki, gandrīz par visām šķirnēm esmu sajūsmā, vairāk gan esmu suņu cilvēks, tāpēc variants "kaķis" nemaz nebija. Draugam ļoti patika tieši šīs šķirnes suņi, neko daudz gan par tiem nezināja :D (cik nenormāli atbildīgi) Aizbraucām skatīties, un tur jau bija rezervēts viens, kas izskatījās tieši tāds, kādu gribējām, taču viens cits mazais pūkainis ar savādāku sejas masku pats visu laiku nāca klāt, līda klēpī utt...un tur vairs nebija variantu, viņš izkausēja manu sirdi :D :D

Ja ņemtu tagad vēl kādu, tad noteikti vispirms kārtīgāk nevis tā virspusēji iepazītos ar šķirnes raksturojumu. Tā bija tikai veiksmes spēle, ka šis izrādījās tāds, kāds ir, un ka viens otram problēmas nesagādājam, un ļoti priecīgi kopā dzīvojamies :D Šķirne tomēr ir svarīga tādā ziņā, pat, ja audzināšana ir lieliska, nevarēs ar to nomākt šķirnes īpatnības.

Tagad, jau daudz gadus kopā dzīvojot, zinu, ka man tomēr vairāk patīk mājās superpūkainie dzīvnieki. Lai arī man visas drēbes ir vienās spalvās un māju varētu katru dienu tīrīt, ir tik forši, ka var riktīgi sabužināt ne tikai paglaudīt :D Un gribētu arī tādu vairāk vai mazāk aktīvistu, lai ir iemesls iet skriet :)

Man bija britu zilais runcītis 13 gadus, ļoti līdzīgs šim.

Vecākiem patika britu zilie īsspalvainie, tādēļ arī viņu izvēlējāmies.

Šobrīd ir melns labradora puika, līdzīgs šim

Suns bija mans ilgi lolots sapnis, kādu gadu aktīvi tiešā nozīmē dīcu suni. Bija domāts, ka, kad vecāki būs pensijā un dzīvos lauku mājā, vai , ja kādu dienu pārvāksimies uz māju, būs melns labradors vārdā Preslijs. Tā kā dzīvojam dzīvoklī 3/4 gada, sākumā vecāki kļuva 'mīkstāki' par suņa ideju dzīvoklī - toju, jorku vai bīglu. Katrai sugai atradās mīnusi un pretinieki, aizbraucām uz patversmi, maza izmēra suņa meklējumos, bet tie nevainagojās ar panākumiem. Beigās nonācām pie secinājuma - ja jau ņemam, tad ņemam tādu, kāds visiem patīk. Ilgi gaidījām metienus, braucām vienus skatīties, bet tie bija LKA suņi, nepareizu purnu. Pēkšņi uzradās viens LKF metiens - aizbraucām, kad kucēnam bija 2 nedēļas, izvēlējāmies un no tā brīža pie sava mazā brāļa braucām ik pēc 2 nedēļām līdz Ziemassvētkos viņš pārvācās pie mums. :) Ļoti jauks laiks bija, bildes arī, pārsteidzoši, cik ātri no maza kunkuļa izauga mans lielais draugs.

Mūsmājās suns ir 3. bērns pilnā nopietnībā, tikai cits vārds tika izvēlēts.

Es gribu :)

Manam draugam ļoti patīk kaķi. Reiz jau vienu bijām paņēmuši no patversmes, bet diemžēl man bija alerģija, tā nu atradām jaunus saimniekus un bijām spiesti atdot.
Pagāja pāris gadi, pārvācāmies uz lielāku dzīvokli, draugs vēl aizvien sapņoja par kaķīti. Izpētīja internetā, ka konkrēta šķirne izdala mazāk alergēnu - krievu zilais. Atrada internetā šo šķirni, gan bez papīriem un tituliem, aizbraucām pakaļ un paņēmām pavisam maziņu. Alerģijas NAV! Tagad viņa ir mūsu mīlulīte, ļoti mīļa un laba, podus negāž :)

Monta, tās skaitās dekoratīvās cūciņas? Tādas būtu feinas kādā lauku mājā par draugu.

Sunim ir svarīga šķirne,jo nevar zināt cik lielu spalvu un cik pats izaugs tas mazais mīļais bumbulītis,kuram nav zināms tas tēvs. Kaķim šķirne nav svarīga,jo tie diez ko lieli tāpat neizaug :-)
Tagadējo kaķeni mammai atnesa māsas meita, teica,ka esot runcis, tā nu mamma paņēma, tagad ir jau kaķēni :-D Vienu no kaķēniem ņemšu līdzi pie drauga uz māju, liekas tā pašsaprotami,jo pirmie kaķēni bija ļoti gaidīti, nākamos gan negaidam, visdrīzāk sterilizēsim,jo nav jau kur tos kaķus likt.

Manā ģimenē kaķītis ienāca pap pusei nejauši, pa pusei plānoti. Draugiem palīdzējām izvēlēties kaķīti un beigās paši paņēmām savu. Kaķis noteikti ir man piemērotāks, jo kaķīti tomēr ar pārtikas un ūdens krājumiem var atstāt uz pāris dienām, kamēr suns ir jāved laukā vismaz divreiz dienā. Tādēļ, ja kaut kur brauc ir dikti jādomā. Domāju, ka par suņa saimnieku varētu kļūt, ja izvēlētos dzīvot mājā.

Ļoti patīk šī šķirne:



Pati gan drošvien izvēlētos kādus bezšķirnes kaķus, kas ir dzimuši kādai mājas kaķenei, jo tie tomēr slimo mazāk.

Sofija, tas kaķis izskatās fantastiski! Es neatteiktos no bengālieša sev.

Mūsu ģimenē kaķi ienāk paši no sevis vismaz pēdējos gados, bija jau pamatsastāvs :D, kas man no bērnības paņemti kaut kā, bet tagad tik viens palicis persietis, kuram jau 17 gadi, tad viens cits kaķis pieklīda, atveda sev draudzeni, tā atveda 3 bērnus, viens pazuda, palika 2 kaķenes, kuras mežones un ik pa laikam sagādā mums kaķēnus, tad gribēju rižu runci, tāpēc vienu atstājām mazo, citiem sameklējām mājas, tagad pēc gada rudo runci nobrauca, kas ģimenei bija liels trieciens, bet vietā uzradās 2 kaķēni, vienam ir jau mājas atrastas, otrs pie mums jūtas kā mājās, tāpēc paturēsim, tad laukos kaķi mums svārstās no 3, kas dzīvo iekšā mājās, līdz 6, jo vēl puse dzīvo ārā, bet tie skaitās mūsējie, kuri tiek regulāri pabaroti un aprūpēti.

Žēl pamest dzīvnieciņus, tāpēc rūpējamies par visiem, kas mums ir. :)