Labrīt!
Pastāstīšu savu "stāstu". Biju jau viņu redzējusi pirmo kursu adaptācijas dienā, lai gan viņš mācās otrajā kursā, bet viņš piedalījās organizēšanā.
Pagāja laiks un viņš man uzrakstīja, jo paziņoja rezultātus un mans vārds tur parādījās. No sākuma viņš aicināja mani uzspēlēt volejbolu ar viņa kompāniju uz jūru. Es piekritu, jo nesaskatīju nekādu problēmu, kāpēc neaizbraukt, jo tāpat ņemt līdzi draudzeni, lai neesmu galīgi viena ar nepazīstamiem cilvēkiem. Bija paredzēts braukt šodien, bet paskatoties pa logu viss skaidrs, kāpēc nebraucam. Visu šo laiku sarakstījāmies draugos, bet tā kā šodien nesanāca viņš mani aicina pa nedēļas vidu satikties, bet nu jau divatā. No sākuma sarakstījos, jo domāju, ka viņiem vajag ar ko uzspēlēt, bet kad sarakste turpinājās sapratu, ka interesēju viņam vairāk. Puisis šķiet savam vecumam pieaudzis un ļoti sakarīgs. Jūs nesapratīsiet, kāpēc šo stāstu, bet esmu kautrīgais tips un baidos, ka nevarēšu atvērties, jo doma ir vienkārši pastaigāties vai aizbraukt uz jūru. Bet lielākā kompānijā es arī justos neērti, ja tie būtu viņa draugi, vēl jo vairāk, ja mani. Aj, jūtos samulsusi un nezinu ko pasākt. Izklausos no malas tik tizli, cik tizli neesmu nekad izklausījusies, pati nezinu, ko gribu dzirdēt no Jums!
2607
