Piekrītu womankind par to informācijas izplatīšanu. Ir vietas, kur tas ir iederīgi, ir vietas, kur nav. Te netrūkst grūtnieču, jūtīgu cilvēku - ir tomēr kaut kādas robežas.
Es saprotu, ka gribas izdarīt vismaz kaut ko labu - pati vienmēr esmu dzīvnieku pusē - bez šim mincim, diemžēl, neviens nepalīdzēs. Un pat ja kāds zinās vainīgo, nekas vainīgajam par nodarīto nebūs. Liepājā Karostā vecenītes zina visus dzīvnieku mocītājus un redz viņu izpausmes katru dienu, bet nekas nenotiek un nemainās. Ne jau normāli cilvēki to dara un lieciniekiem vienkārši ir bail kaut ko teikt. Vai par to pašu Šomases sunīti. Nu uzzināja vainīgo - un? Nekas nemainījās.
Ar to es gribu teikt, ka, izplatot šādu informāciju, ir jāizvērtē, vai iespējamais labums būs lielāks par to, ko šāda informācija var nodarīt.