Man tā bija, kad bija nieru iekaisums, ārstēju kādas divas nedēļas, ar stiprām antibiotikām un lielu devu, un vēl citām zālēm. Es vienkārši paniski baidos no slimnīcām, tāpēc darīju to mājās, murgoju un nevarēju ieēst, vemt gan negribējās. Un temperatūra bija pa 40 grādi, brīžiem šķita, ka nomiršu, raudāju, tad palika vēl sliktāk. Kad iemigu bija labi, bet ik pēc dažām stundām dzēru zāles un čurāju, tas bija svarīgi, dzert un visu laist ārā, lai attīrās. Man vēl sāpēja sirds no uztraukumiem, un arī mēnešreizes gadījās tajā laikā.
Piedod, negribu biedēt, tikai izstāstu kā man gāja, briesmīgākā slimošana manā mūžā, kaut slimoju bieži, parasti gan ar strutojošām angīnām.