Piedodiet par diskusiju, man vienkārši nepieciešams izkratīt savu salauzto sirsniņu :(
Pirms nedēļas izšķīros ar savu draugu ar kuru kopā biju 6 mēnešus.
Šis pusgads manā dzīvē bija skaistākais laiks, lai gan draugs dzīvoja ļoti tālu, tikāmies ļoti bieži.
Viss bija kā pasakā, romantiskas tikšanās, skaisti vārdi, jūtu izpausme...katru dienu skanēja frāze ''es tevi mīlu'', katru reizi kad viņš brauca prom es raudāju, neviena reize nepagāja bez asarām, tad viņš mani ļoti ļoti ļoti cieši apskāva un teica neraudi, es atgriezīšos..
Taču nesen mums bija sarunāta tikšanās un viņš neatbrauca...
Kopš tās reizes viņš palika ļoti vēss pret mani un nespēja vairs atbildēt ar tām pašām jūtām.
Un tad- neceļ telefonu, neatbild uz sms. Saka gribot šķirties, jo es apniku viņam.
Es jutos kā ar aukstu ūdeni aplieta. Protams, šķiršanās bija arī pirms tam, bet katru reizi, kad salabām, strīdi izcēlās arvien biežāk un biežāk. Tādēļ draugs atrada risinājumu- šķirties. Esmu mēģinājusi atvainoties, bet bez rezultātiem.
Ir pagājusi nedēļa, mazliet vairāk. Naktīs nevaru normāli gulēt. Esmu depresijā. Nemitīgi uznāk atmiņas.
Tam laikam ir viens risinājums....nomirt. Es nespēju tā vairāk dzīvot un mocīties, tas sāp NEŽĒLĪGI SĀP.
1
