Pirmkārt, nozustu uz citu valsti, jo skaidrs kā diena, ka mani radi mierā neliktos, cilvēkiem ir tāda īpašība - man pienākās. Ļoti kaitinoša. Ar ziedojumiem neaizrautos, kaut ko noziedotu, bet ne fanātiski.
Klasika - īpašums, noguldījumi un tālāk ceļojumi, iestātos labā universitātē, kuru nevaŗētu atļauties tāpat vien-šobrīd, baudītu dzīvi.
Tikai muļķīgi, ka ja es nebūtu atradusi savu mīlestību, kā es varēto to atrast ar tādu naudu kabatā, kā zinātu, ka nesatiekās dēļ naudas?