« iepriekšējā | 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 .. 25 | nākamā »

Ar katru dienu arvien vairāk ienīstu Latviju. Ne zemi, bet valsti.

201

Reģ: 29.05.2013

Šis nebūs kārtējais stāsts par to, ka sliņķi, kuri nevar pacelt savu pakaļu no krēsla un kaut ko darīt lietas labā. Šis būs stāsts par manu ģimeni. Mans tētis ar labu atalgotu darbu + savu biznesu, kopējie ienākumi aptuveni četru ciparu skaitlis. Strādā no rīta līdz vakaram. Veselība smagi pabojāta. Mamma BIJA labi atalgotā darbā - ATLAIDA, samazinot darba vietas, sakarā ar krīzi. Nevarēja nekur atrast darbu, tagad raujas divos darbos, nepārspīlējot no 7 rītā līdz 22 vakarā, ARĪ SVĒTDIENĀS, abi darbi ir neatbilstoši iegūtajiem grādiem, samaksa par diviem darbiem kopā SMIEKLĪGA! Ja tas ir svarīgi, tad nedzīvojam Rīgā. Četri bērni. Es un mans brālis - studenti. Brālim ir haltūras, kur viņš sev nopelna kādu naudiņu, tomēr pārsvarā gan manus, gan mana brāļa izdevumus par īri, ēšanu, transportu sedz vecāki. Nekādas lielās ekstras nav - abi dzīvojam kojās, ēdiens līdzi tik, cik var iedot, īpaši netērējamies, nekādas kabatas naudas drēbēm vai kosmētikai, protams, nav, viss pieticīgi, bet tāpat ikmēneša summa salasās drausmīga. Trešais bērns - vidusskolā. Ceturtais - patstāvīgs, strādājošs, bet arī nepelna daudz, iedod vecākiem ik mēnesi kaut kādu naudu, lai vieglāk. Tagad pa vasaru man, manam brālim, manai māsai (vidusskolniecei) iespēja atrast darbu, jo nav vairs skola. Brālis jau atrada (atkal kaut kāda haltūra), bet man un manai māsai ļoti, ļoti grūti. Kāpēc ienīstu Latviju? Jo mūs izmeta no mājas!!! Pašu celta, iekopts dārzs, tēta sapnis - tā vienkārši izmeta. Parāds NEBIJA liels, kavējāmies termiņos, bet pēdējos mēnešus visus termiņus ievērojām. Protams, tas nav gala verdikts, bet cerība ir niecīga, jo esam jau daudz lietas labā darījuši. Kā lai šādā valstī vispār savelk galus kopā, te par cilvēkiem ņirgājas. Jā, un nevajag teikt, kāpēc cēlāt māju, kāpēc ņēmāt kredītu, neapdomīgie utt. Treknajos gados mūsu ienākumi tiešām biji trekni, bet kas ir tagad... tagad mēs esam pie sasistas siles. Nu nebijām mēs tik ļoti neapdomīgi vai tādi sliņķi, lai rezultāts būtu tāds, kāds ir tagad. Uzskatu, ka valstij ir jāuzņemās daļa vienas. Un ko lai tagad mēs darām? Tik liela ģimene, ar diviem mājdzīvniekiem (lieliem suņiem)? Pretīgi te dzīvot!
P.S. Šī diskusija nav FAKE! Es te piereģistrējos, lai izkliegtu savu sāpi.

29.05.2013 00:29 |

zili_rudzi

4183

Reģ: 06.05.2012

vulpes, vai tad autore saka, ka kaut kas ir trūcis?

29.05.2013 16:08 |

Ance

3755

Reģ: 22.10.2012

vulpes, vai tad autore saka, ka kaut kas ir trūcis?

Es varētu kaut ko pateikt, bet nemaz nesākšu.

29.05.2013 16:11 |

kapkeiks

996

Reģ: 07.05.2011

Studiju laikā naktīs privātstundas pasniedzu, lai nauda būtu.

Reāli labs! Ko tu naktīs mācīji? Mazus bērnus? :D

29.05.2013 16:11 |

aij_aij

Reģ: 29.01.2009

Tad nu pilnīgi reāls ieteikums - atrod darbu, pārej uz NLK, mācies pa vakariem un sestdienās, būs sev nauda un varēsi vecākiem palīdzēt. Pilna Latvija, lai neteiktu - pasaule - ar tādiem cilvēkiem, tāpēc - kusties, kusties.
Par to, ka visi Tevi noliek pie vietas šajā diskusijā - iemācies pieņemt kritiku un izfiltrēt no tās reālus padomus un konstruktīvus secinājumus. Ja gribēji, lai kāds Tevi pažēlo - jā, man ir žēl, ka Tev sevis žēl, jo tā nav tā labākā cilvēka rakstura iezīme.

29.05.2013 16:12 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Vulpes neesi tu vienīgā,kas augusi ģimenē,kura varēja tikai sapņot par cepumiem. ;)
Es uzaugu ģimenē,kura bieži ēda dažādus putraimus,jo nebija nauda nekam citam,viesistabā dīvanā vietā bija vecs madracis uz kura sēdēt un skatīties televizoru,kā arī līdz nez cik gadiem,visas manas drēbes un apavi bija atdoti no brāļiem(jā vilku arī brāļu drēbes)vai masīcas un tā varētu turpināt. BET es šeit nelecu autorei krāgā,jo neuzskatu,ka tā būtu jādzīvo,lai tikai ietaupītos kaut nedaudz nauda.

29.05.2013 16:12 |

Vējā

3168

Reģ: 14.10.2009

zili_rudzi, es gan tur aizmirsu nazīti pieminēt, jo viņas komentārs iedzēla. Bet arī autorei derētu zināt, ka pirms čīkstēšanas prātīgi būtu darīt. Es vecāku miera+mājas dēļ sāktu ekonomēt un strādāt. Kaut vai ubagot ietu, bet bankas un Latviju nevainotu

29.05.2013 16:13 |

Dominika

3350

Reģ: 29.01.2009

Psc. Es, protams, neizlasiju visus komentarus, bet man te ir ko teikt.

Jums ir divas masinas? Maja uzcelta? Kopejie ienakumi ap Ls1300? Par ko ir stress?
Mani abi vecaki ir bezdarbnieki, mamma ir invalide. Zales maksa Ls80 menesi, pabalsts - Ls42. Tetis kko sava nodaba darboja, lai kadas kapeikas sagrabinatu edienam un dzivoklim. Bija pieteikusies uz maznodrosinatajiem, bet viniem atteica pec pusgada, jo redz tetim bija I/K uznemums kaut kada tur 2001. gada, ko vins nav vel aizklapejis ciet. Nezinu ka jus domajat, bet es domaju, ka studens +- pats var sevi uzturet, tapec jau vins ir students. Nesaku, ka ta ir norma, bet man pat prata nenaca pec skolas beigsanas kko prasit saviem vecekiem - pati gaju i stradat, i macities!
Es piekritu, ka ir loti gruti atrast darbu cilvekiem 50+, bet ta jau nav valsts problema, bet gan darbadeveju kompleksi.
Citiem ir daudz sudigak, daudzi pat izglitibu nevar atlauties, bet nesudzas un iet uz prieksu! Ta ka autorei iesaku pardomat savas dzives vertibas un iet kko darit lietas lapa.
Protams, psihologiski ir gruti iet atpakal, tomer tev ir visas iespejas izsisties!

29.05.2013 16:13 |

Ambera

1823

Reģ: 17.05.2013

Lai arī kā es kopš pabeidzu skolu neesmu no mammas prasijusi ne santīmu, un dzīvoju savu dzīvi. Protams gadās ka aizņemos kādreiz no mammas kadu piecīti lai līdz algai iztiktu, bet tas tiek uz reiz no algas atdots. Dzīvoju kopā ar draugu privātmāja kuru arī apsargā liels suns kuram suņu barībai tiek tērēts 26 ls par maisu kas iet 2 mēnešus un no tirgus gaļas atgriezumi ar dārzeņiem un putras. Mēnesī labi ja 20 ls aiziet. Un 11 gadīgs peļu junkurs kas ir slims un atveltu viņam 10 ls mēnesī zālēm un spec pārtikai. Neteikšu ka mums uz dieviem cilvēkiem būtu liela alga, draugs strādā pilnu darba dienu es divos darbos pa pusslodzei. Un nevainoju nevienu tajā ka nevru braukt ar jaunakām mašīnam, dārgās firmas drēbēs nestaigāju, ja ir vēlēšanās drabu var atrast, es arī dzīvoju mazpilsēta kur iespēju nav tik daudz. Par kredītiem nemaz mes nedomajam, pat uz līzingu neko neņemam iekrajam un tad tik perkam, lai nav lieki izdevumi katru mēnesi.

29.05.2013 16:14 |

Selīna

7827

Reģ: 17.05.2012

Tad nu pilnīgi reāls ieteikums - atrod darbu, pārej uz NLK, mācies pa vakariem un sestdienās, būs sev nauda un varēsi vecākiem palīdzēt. Pilna Latvija, lai neteiktu - pasaule - ar tādiem cilvēkiem, tāpēc - kusties, kusties.

+++

29.05.2013 16:17 |

Vējā

3168

Reģ: 14.10.2009

Cukurbante, privātstundas studentiem, kuri pa dienu strādā, bet ar parādiem tomēr grib tikt galā. No 21:00 - 2:00 mierīgi varēja mācīt, tad 8:15 jau lekcijā būt.
Nazīt, bet es neesmu manījusi, ka Tu veidotu diskusijas, kur kādu citu vaino, tur ir atšķirība. Ja cilvēks nestrādā, tad viņam vajadzētu mazāk tērēt, ne bļaustīties par negodīgumu cosmo

29.05.2013 16:19 |

aij_aij

Reģ: 29.01.2009

ā, un tā vietā, lai tagad meklētu vainīgos - valstī, vecākos, pati sevī - domā, kā tikt ārā. Kāda starpība, ko, kas, cik, kad... ja gribi dzīvot un dzīvot labāk, tad ej un dari!

29.05.2013 16:21 |

Nazīc

8171

Reģ: 14.01.2013

Vulpes jā,bet tas nenozīmē,ka es neuzskatu,ka arī valsts ir vainīga pie daudz kā,kas noteikt ar mums(šeit es runāju tagad vispārīgi nevis par konkrēto situāciju). Man ir tiešām nepatīkami lasīt,ka šeit par normālu tiek uzskatīts bomžoties kamēr ebay diskusija ir aizgājusi uz urrā. Es tiešām nedomāju,ka cilvēkam ir jādzīvo tik briesmīgos apstākļos,kādi te dažām meitenēm aprakstīti,godīgi? man asaras sariešas acīs,kad es redzu bērnus no trūcīgas ģimenes(dažādos vecumos). Tāpēc es ļoti labi saprotu autori.
Protams,pievienojos ieteikumiem par darba meklēšanu,kaut vai vasarā vai uz pusslodzi,bet es nemanu šeit slinkumu,vien apjukušu cilvēku,kurš pašlaik nezin ko iesākt un kāda būs nākotne. Drīzāk izlutinātību var manīt diskusijās,kur ķērc,ka par minimālo taču kauns strādāt.

29.05.2013 16:34 |

Peliite

444

Reģ: 29.01.2009

Mans secinājums-
Autorei ir bail "nosmērēt rociņas" strādajot.
Pilnīgi vizualizēt varu kā viņa izskatās.
Kārtējais "trekno" gadu izlaistais bērns, kuram liekas, ka dzīve ir "piena jūra ar ķīseļa krastiem".

Ja pirms tam, mazliet jutu žēlumu, tad tagad tā vairs nav.

Pēc tā, ka pateica- uz Rīgu negribu braukt un darbu ar mācībām nevaru apvienot, gribas paspiest roku un pateikt- Apsveicu, tu esi čīkstule un sliņķe!

Ja tiešām būtu tik traki, tad sāktu beidzot domāt kādu risinājumu, nevis tikai čīkstētu!

Vēlviens ieteikums- citi studenti nebraukā katru nedēļu uz mājām, jo tā vnk ir dārgi.

Sač vienreiz saprast, ka ir jāpieaug un jāsāk pašai par sevi rūpēties.

29.05.2013 16:38 |

Džinija

Reģ: 17.05.2013

Es saprotu, ka ir grūti, bet tiešām, nevaino valsti :)
Mana ģimene no tiešām trūcīga statusa tika ļoti labā statusā, bija daudz naudas. Es savā tīņa vecumā sāku izlaisties, ballītes, alkohols, iepazinu arī dārgākas apreibinošās vielas, kas starp citu dārgi maksā. Un tā viss turpinājās līdz pat šī gada janvārim. Janvārī mums paziņoja, ka tētis strādāt nevar, līdz ar to paliek uz pusi mazāk naudas. Es ar savu jaunības dullumu biju sataisījusi parādus arī ar savu lielo kabatasnaudu, iekavēju universitātē visu un, lai pabeigtu man ir vajadzīga liela naudas summa. Maniem vecākiem vēl ir skolas vecuma bērns. Es braukšu prom uz ārzemēm, jo par to vienu algu viņiem arī 3 būs grūti dzīvot. Bet es braukšu tāpēc, ka tā ir mana vaina... Nevis valsts. Ne valsts man lika saņemties visus sms kredītus, ne valsts man ielika rokā visas tās reibinošās dārgās vielas, kuru dēļ laikā nespēju neko izdarīt (un daudz naudas patērēt), ES, ES un tikai ES esmu pie tā vainīga ;)

29.05.2013 16:44 |

Sēne

201

Reģ: 29.05.2013

Jā, es jau atzinu, ka varēju atrast darbu. Jā, jā, jā! Bet tas nemaina to, ka mana mamma strādā saviem iegūtajiem grādiem neatbilstošu amatu, saņem niecīgu atalgojumu, strādājot pat brīvdienās! Ja godīgi, nesaprotu, kāpēc tā man ir jāpārmet un jābrauc augumā, jau tā man ir grūti, bet nē, vēl brūcē sāli iebērt un ar mietu bakastīt - muahaha, kā Tu tā varēji, Tu! Esmu līdzvainīga pie tā, bet ne vainīga. Kāpēc pārtikai ir tāds PVN, kāpēc minimālā alga ir zem iztikumas minimuma? Kāpēc daudzbērnu ģimenēm nepienākas brīvpusdienas? Atlaides kojās? Atlaides studiju maksai? Kāpēc, kāpēc?! Godīgi, apnika pārmetumu jūru klausīties. Apnika. Stipri ticu, ka savu pakaļu esmu kustinājusi vairāk, nekā daža laba, kas ar pirkstu rāda un saka - fuj, kāda. Nu mājas esmu vienmēr braukusi un braukšu. Tāda mums tā ģimene ir! Pretīgi paliek lasot Jūsu gudros spriedelējumus, sajutos, kā nezinu kas. Sātans.

29.05.2013 16:53 |

Jasmīne

1023

Reģ: 25.08.2010

To enerģiju un laiku ko Tu tērē atskaitoties detalizēti par finansēm utt Tu labāk ieguldi darba sludinājumu meklēšanā un neklātienes iepētīšanā. Un tā nu tas ir , kā viena meitene te jau minēja , ka laipni lūgti pieaugušo dzīvē ko Tu tik ļoti nevēlies vienkārsi atzīt.

29.05.2013 16:54 |

Sēne

201

Reģ: 29.05.2013

Starp citu, te daudz cilvēku pazinējas, kādas gudrās skolās mācījāties? :)

29.05.2013 16:56 |

anchuxx

1531

Reģ: 29.01.2009

Ja es šito komentēšu tā kā pienākas, tad tas būs žultaini.
Tāpēc es tev varu dot ieteikumus, kas noteikti nebūs kā uzbrukums.
Man vnk šķiet, ka tu īsti nemāki pareizi tērēt naudu, ja viņas nav daudz. Vispār šeit bija kkad diskusijas par to kā lētāk paēst utt.
Vienu gan nesaprotu- kāpēc jābraukā mājās katru nedēļas nogali? Labāk būtu atradusi darbu Rīgā kaut vai uz ned. nogalēm un braukusi mājās retāk. Padomā- nedēļā 10ls, tad ir faktiski tikpat cik tu iztērē nedēļā ēšanai! 40ls jau sanāk ietaupīt, ja nevizinās turpu šurpu.
Un kāpēc etalonu rēķini nedēļās? Mēnešbiļete nebūtu krietni izdevīgāk?
Un neēd ārpus kojām, ņem ēst līdzi.
Kāda jēga ēst ēdnīcā par 1-2ls par reizi, ja par to pašu naudu var uzvārīt lielu katlu ar vistas zupu vai nedaudz pieliekot klāt- sataisīt daudz plova. Ilgulaiku varētu ēst.
Ieteiktu beigt visu un visus vainot + žēlot sevi, bet apsēsties un loģiski parēķināt. Atteikties no liekiem tēriņiem, kā regulāra braukšana mājās.

29.05.2013 16:57 |

kari

5087

Reģ: 01.03.2009

Te tik daudz kas ir pateikts, ka negribu neko pat vairs piebilst, kaut gan simtiem somu raisījàs sekojot šajai diskusijai.
Es tikai teikśu- turaties! Cīnieties! Dariet visu, lai nezaudētu māju vismaz pagaidām.
Es zinu kà ir, kad viss, kas sasniegts, kas nopelnīts, pazūd un jàkàrpàs no nulles, kad pēkšņi ir jàiet uz lombardu, lai nodotu zelta gredzentiņu, lai būtu par ko nopirkt maizi.

29.05.2013 17:04 |

Sēne

201

Reģ: 29.05.2013

Mīļš paldies, karinjo.
Meitenes, es centīšos atrast darbu. Zinu, ka izdosies, darba pieredze ir. Galvenais turēt īkšķus par māju. Ja atcerēšos, paziņošu jums, kā beigās viss izvērtās.

29.05.2013 17:06 |