Kāpēc jāguļ vienā gultā?

nu tā drīzāk ir sajūta, kad gribas, lai otrs ir blakus. mēs viens otram īpaši netraucējam gulēt, ja nu vienīgi, draugs citrreiz saka, ka es baigi sakarstu pa nakti un viņam karsti. nu viņš citrreiz mēdz izplesties tā vairāk pa gultu, bet neuzskatu, ka dēļ šiem iemesliem būtu jāguļ atsevišķi. guļot atsevišķi, manuprāt, tomēr zūd kāda saikne vai tomēr tā līdz galam cilvēki vines otra neuzticas un nav ar visu sirdi kopā. es līdz šim domāju, ka tikai mans brālis ir tāds'dīvainis, ka viņam jau vienu nakti dalīt ar kādu gultu, ir jau problēma, bet izrādās, ka nē. nezinu, drīzāk tas ir kkāds egoisms- nevaru izgulēties, otrs kustās un vēl kaut kas. tad ir jāķerās pie problēmas risināšanas, kāpēc vienam ir pārāk trausls miegs, bet otrs knosās visu nakti.
es arī apvainotos, ja draugs pēkšņi pateiktu, ka m;es gulētu katrs savā gultā un otrādi.

Man bieži sanāk gulēt vienai un tad nu naktis ir negulētas,jo man tieši patīk,ka draugs ir blakām. pieritināties, ielīst azotē..man bieži salst, tad nu mani silda. Un manam ir tendence bučot mani naktī..iedod buču uz pieres, vaiga..es ļoti izbaudu naktis kopā.

Nez, kd mēs ar draugu sākām gulēt atsevišķās istabās, man likās, ka tas ir pirmais solis uz atsevišķām mājām, bet izrādījās, ka es kļūdos. Dažunakt guļam kopā, bet beižak atsevišķi. Mums ir dažādi režīmi, tāpēc viens otram traucējam. Ja gribās samīļoties - neviens neliedz man aiziet pie viņa un samīļoties vai gulēt blakus. Un viņam tapat.

Nekkad nēesmu iedomājusies, ka varētu gulēt atsevišķi. Vienmēr guļam kopā. Gulta mums ir mega liela, tapēc varam izplesties. Par tam segām atsevišķām gan liekas dīvaini. Var taču nopirkt lielāku segu... Tā kā svešīe katrs zem savas segas un savā stūrī.

Pirmkārt, man nepatīk gulēt vienai, otrkārt, man vienmēr salst, tad nu ir man radiatos, pie kura sasildīties, lai gan viņš biežāk man piekļaujas nekā es. :D
Guļam katrs ar savu segu, jo es esmu tā, kas visu laiku mētājas pa gultu šurpu turpu un nosper un pievāc segu sev :D

Tā kā svešīe katrs zem savas segas un savā stūrī.

Es atkal nesaprotu, kāpēc jājauc fiziska tuvība ar garīgu? Ko tad teikt tiem pāriem, kas nedzīvo kopā? Vai, ja viens no viņiem dzīvo, piemēram, cita valstī/pilsētā? Vai tie arī ir svešie, ja jau kā svešie uzvedas tie, kas guļ zem atsevišķām segām...

Tā kā svešīe katrs zem savas segas un savā stūrī.

Mums tā nav, iemiegam apskāvušies un viss normāli, tikai katrs zem savas segas.

Es saprastu, ja liekas dīvaini, ka guļ atsevišķās gultās, bet par to, ka katram sava sega - nudien nevajadzētu brīnīties, cik tas ir dīvaini :D

Man ir tā, ka ar draugu esmu tikai nedēļas nogalēs, tā kā varu izbaudīt gan kopā gulēšanu, gan atsevišķu gulēšanu un man viennozīmīgi patīk kopā gulēšana :) Man patīk izbaudīt to, ka man ir kāds blakus, kuram jebkurā brīdī var pieglausties un tā jaukā sajūta, ka nakts vidū viņš man pieglaužas un iedod buču uz pieres,vaiga vai lūpām. Bet tas nenozīmē, ka visu laiku guļam apskāvušies, nu es tā varu pagulēt, bet tad parasti noguļu draugam roku vai kādu citu ķermeņa daļu :D
Ar segām ir tā, kā kurās mājās :D

Man patīk ietb gulēt kopā ar vīru, bet bieži tas nesanāk, jo viņš tik agri negrib iet gulēt.
Kad viņš nav mājās, ir grūti aizmigt.
Bet vispār mēs arī guļam katrs zem savas segas. Tā ir daudz ērtāk.

Man nekad otrs nav trauceejis ja es gulju ar vinju kopaa.
Ir trauceejis tikai tad ja kraaac un skalji elpo.

Guļam kopā un zem vienas segas. Savādāk iedomāties nemaz nevaru.

ja ilgstosi esi viena pati parvaldijusi savu gultas apartamentus, tad vienkarsi ir vajadzigs laiks, lai tajos ielaistu vel vienu cilveku.