Jauna dzīve

Man liekas, ka, lai sāktu jaunu dzīvi, ir jāmainās pašai, citādi var mainīt dzīvesvietu, darbu, bet apkārt pulcēsies tādi paši cilvēki un beigās viss tas pats vien sanāks. Bet nu - iespējams ir. :)

Kad izšķīros no iepriekšējām nopietnajām attiecībām, pirmais, ko izdarīju bija - nogriezt matus! Un pārtraucu attiecības ar visiem mana un ex kopīgajiem draugiem. Un pat nepietrūka viņi.

Skolu mainīju tāpēc, ka vecāki lika, bet līdz ar to ieguvu labāku izglītību.

Vēl nozīmīgs bija mans šī gada sākuma lēmums nemācīties maģistratūrā. Visi teica, lai mācos kaut papīra dēļ (nebija interesanta un kvalitatīva manis izvēlētā programma), bet neiešu es sevi mocīt un mācīties tikai mācīšanās dēļ.

Nu jā, pagājušā gada beigās darba un dzīves vietu nomainīju. Jo man vnk ik pa laikam vajag pārmaiņas. Dzīvesvietu gan vairs ceru nemainīt.

Amanda - pekritu par meltdown. Taisni tas man bija iemesls begshana no savas dzives jeb toreizejas stuacijas. Un piekritu par velmi atgriezties majas. Tikai es gan nezinu, akd man tas prieks tiks dots.

Bet īstenībā jau tās pārmaiņas ir laba lieta, jo kko jaunu pamēģini un tad tu noskaidro vai tev tas jaunais labāk iet pie sirds vai vecā vide bija labāka. Ja es nebūtu mainījusi darbu un dzīves vietu, tad neuzzinātu, kura ir mana īstā pilsēta dzīvošanai Latvijā. Ja nebūtu nomainījusi studijas, tad nezinātu, kas ir man piemērotākā programma. Ja nebūtu aizbraukusi, tad neuzzinātu, ar kuriem cilvēkiem no visas pasaules un temperamentiem man vislabāk saskan. Mainīt dzīvi ir pozitīvi, bet nevajag nodzedzināt arī visus vecos tiltus.

Reiz bija tā, ka pāris nedēļu laikā nomainīju darbu, vīrieti, dzīvesvietu. Līdz ar šīm pārmaiņā, krasi pamainījās cilvēki, kas ikdienā ap mani apgrozās, pamainījās daudzas iekšējās lietas. Pat vizuāli mainījos- neapzināti, bet mainījos!!!! Un tas viss notika gada beigās, tā ka vecgada vakarā, savelkot gada bilanci, ar smaidu uz lūpām secināju, ka tas bija viens sasodīti sarežģīts, bet nežēlīgi svētīgs un pasakaini skaists gads. Mana jaunā dzīve ir tieši tāda, kādu es vienmēr esmu vēlējusies:)

Pirmo reizi mēģināju, kad pārvācos uz aukstskolu, pilnīgi viss jauns - neizdevās, jo traumētais raksturs joprojām sitās cauri.

Vidi jau var nomainīt, bet nekas nemainīsies, ja pati nemainīsies. No sevis aizmukt nevar.