Mana drauga omes abas ir vienas, viņām vīri jau sen miruši.
No vienas omes bieži vien dzirdu kā viņa man saka : papiņš jau aizsaulē labu laiku, man jau ta vienai garlaicīgi... Bet tas nav tādā ziņā, ka viņa gribētu sev blakus citu vīrieti, tur ir ģimeniskas problēmas. Ir sāpīgi klausīties, kā viņa ar asarām acīs man to stāsta,un , kad pēkšņi nāk draugs, tad viņa novēršas un noslauka asaras.
Otra ome arī dzīvo viena, bet , nekad no viņas neesmu neko dzirdējusi par viņas vīru un arī neesmu dzirdējusi sūdzības par to. Gan jau iekšā sirsniņa sāp, kuram gan nesāpētu, bet tāda ir dzīve un ar to ir jāsadzīvo :)
Abām ap gadiem 65-70
Mana tēta tante, ap gadiem tiem pašiem 65-70 ir šo to stāstījusi par savu vīru, bet es līdz šim neesmu sapratusi, vai viņš nomira vai viņš viņu pameta. Arī justos mazliet drausmīgi jautājot to viņai. Bet viņa ir lieliska sieviete savos gados ar tādu zelta raksturu... Viens VISS VISS VISS... cilvēkiem kādu es zinu, neskatoties uz to, cik viņai dzīvē grūti gājis.
Laikam tā jau arī ir, kam dzīvē grūtāk gājis, tad vairāk novērtē to, kas viņam ir :)