Vienmēr esmu metusi līkumu krievu klasikai - man šķita, ka tās grāmatas ir garlaicīgas un pārāk gudras. Pēdējās pāris dienas vislaik pamanu gan twitterī, gan fB, ka vairākas paziņas kritušas uz krievu literatūru.. Pat cosmo diskusijās tiek pieminēts. Varbūt tā ir zīme, ka beidzot jāsaņemas un jāķeras klāt kādai grāmatai..
Man ar gribas jau izlauduma kleitu meklēt, savā prātā esmu izfantazējusi, līdzīgu redzējusi, šūt baidos, jo ar audumu var nošaut greizi :) negribas atstāt uz pēdējo momentu, bet gribas izskatīties skaisti :)
Persephon, ievas zied, Uzvaras parkā sakuras zied :)
Zakjis*, es arī nolēmu pievērsties dažādai klasikai, krievu, tai skaitā. pirms nedēļas jau gandrīz uzsāku Dvēseļu puteni (nav gan krievu), bet kaut kā nevarēju saņemties tomēr :)
Zakjis*, man ir tā, ka konkrēta grāmata vai filma mani atrod īstajā brīdī. Atceros, ka sen nevarēju saņemties noskatīties Amēliju, bet tad noskatījos.. tik forša filma.
Opā! Pirmā dzirdēšana, ka Uzvaras parkā ir sakuras!
Oj, Dvēseļu putenis man skolas laikā likās gandrīz tikpat nelasāms un briesmīgs kā Zaļā zeme.. Aij toč būs jāsaņemas un jāpalasa, piemēram, tā pati Anna Kareņina iesākumam.
Es arī šobrīd lasu Dvēseļu puteni un Mūžības skartos - tiesa ne gluži brīvas gribas vadīta, bet, manuprāt, vērtīgas grāmatas, kuras kaut reizi derētu izlasīt ikvienam :)
Pipar, bļin, tak nopērc beidzot to riteni! :D :D Citādi man jau sāk besīt šitie teksti: Ja man būtu ritenis, mēs varētu... Žēl, ka man nav riteņa! :D :D :D
103
