Tāpēc es parasti nekomentēju šādas tematikas - dēļ tiem paredzamajiem komentāriem. Mauka, tu viņu nemīli, nodevēja u.c. šāda stila izteikumi.
Man šķiet, ka atrast pašam sevi dzīvē ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, tāpat atrast otru,ar kuru noteiktu dzīves nogriezni pavadīt kopā. Uz šīs pasaules viss nav vienos vārtos, nav melns un balts, un nav reizēm arī tik primitīvi un vienkārši. Dzīvē ir tādi mirkļi, kad jūties apjucis. Izdari to, ko ar prātu zini - nevajag, bet tu tāpat rīkojies. Kurš gan nezina kā ir pareizi? Zina. Es zinu ari, ka smēķēšana nogalina, bet tāpat reizēm to daru. Neviena sieviete aiz laimes tā nerīkojās. Es ticu, ka sievietes piepildījums ir ģimene(vismaz liels dzīves kumoss noteikti) un apzināti neviena nerīkotos pretēji šim instinktam un savas esošās attiecības nedzītu tādā regresā, taču tā notiek. Iemeslus zinām visas - meklējam trūkstošo, filmās redzēto, aiz muļķības, nezināšanas u.t.t.
Lai vai kā, citu sieviešu(kuras krāpj, ir to darījušas), saukšana dažādos lamuvārdos, slikta vēlējumi, man tomēr neasociējas ne ar ko citu kā bailēm. Bailēm, ka viņa ies un tagad mistiski pārgulēs ar manu vīru. Tāpat arī mums tik patīkamie izteicieni, ka krāpēja nemīl savu pastāvīgo draugu/vīru - arī tas nav tik elementāri. Smadzenēs jau nav tikai viena programma, mūsos ir daudzas šķautnes, kas dzīvo paralēlu dzīvi un reizēm viena daļa saka stop, bet otra jau ir pārlēkusi.